Zolitūde
Foto: A. Zvirgzdiņš
Apkaimes vēsturiskais apraksts

Zolitūde ir Rīgas pilsētas daļa Pārdaugavā, Rīgas rietumu malā. Ģeogrāfiski tā atrodas abpusēji Rīgas – Tukuma dzelzceļa līnijai starp Imantu, Beberbeķu ielu un Rīgas DR robežu.

Zolitūdes nosaukums cēlies no Solitūdes muižas (no franču val. „solitude”- vientulība), kas atradās tagadējā Imantas teritorijā. Tās īpašnieks 18.gs. beigās bija Baltijas vācu muižnieks un cara valdības padomnieks Oto Hermanis Fītinghofs. Muižiņu par Solitūdi nodēvējusi Fītinghofa sieva Anna Ulrika fon Fītinghofa, kurai vēlāk piederēja arī Anniņmuiža un Šampētera muiža. 1877. gadā muižas teritorija tika pakļauta pilsētas pārvaldei, kur 19.gs. otrajā pusē daļu Zolitūdes muižas zemju sadalīja gruntsgabalos un izdeva ilgtermiņa nomā. 19. – 20. gs. mijā izveidojās mazsaimniecības tagadējās Zolitūdes un Mūku ielas apkaimē uz dienvidiem no Rikšotāju laukuma.

Mūsdienās ar Zolitūdi visbiežāk asociācijas saistāmas ar 20. gs. 80. gados izbūvēto daudzstāvu dzīvojamo masīvu un, tomēr šis daudzstāvu dzīvojamais rajons vairāk atrodas bijušās Šampētera muižiņas teritorijā. Šampētera muižiņa (Champêtre, citi nosaukumi - Prästingshof, Ludendorfshof) atradās pie tagadējās Jūrkalnes ielas. 1782. gadā muižiņas īpašniece bija jau minētā Anna Ulrika fon Fītinghofa, kas muižiņu pārdēvēja par Šampetri (no franču valodas „champetre”– lauku). Muižiņas nosaukums raksturoja apkārtējo vidi, jo tā atradās nomaļā vietā, lauku ieskauta. Līdz mūsdienām saglabājusies tikai daļa no bijušā muižas parka ar nelielo dīķīti. Līdz mūsdienām saglabājusies tikai daļa no bijušā muižas parka ar nelielo dīķīti.

Muižiņas raksturo kādreizējo Rīgas un tās apkaimes iedzīvotāju dzīves stilu un skaidro Rīgas pilsētas, t.sk., agrākā lauku novada vēsturisko attīstību. Neauglīgo smiltāju, purvu dēļ Rīgas lauku novads bija salīdzinoši mazapdzīvots. Jau 15.-17.gs. Rīgas rātskungi un turīgie namnieki par nelielu samaksu no pilsētas ieguvuši zemes gabalus sāka apbūvēt plašās pļavas tagadējā Pārdaugavā, ierīkoja tur muižiņas, kas laika gaitā tika gan dalītas, gan apvienotas, piedzīvojot gan īpašnieku, gan nosaukumu maiņas. Sākotnēji tās bija saimniecības, kuru funkcija bija papildienākumu un lauksaimniecības produktu nodrošinājums, bet pamazām radās arī atpūtas un izpriecu muižiņas. Tomēr īstais muižiņu uzplaukums bija 18.gadsimtā pēc Ziemeļu kara, kad izveidojusies lielākā daļa muižiņu. Tolaik bija uzbūvēts Plostu tilts, kas savienoja abus Daugavas krastus un veicināja Pārdaugavas attīstību. Muižiņu uzplaukums turpinājās līdz 19.gs. vidum, kad, attīstoties kapitālismam un palielinoties iedzīvotāju skaitam, muižiņu teritorijas tika sadalītas gruntsgabalos un apbūvētas, veidojot pilsētas daļas, kas šobrīd ir blīvi apdzīvotas.

Škērsojot Solitūdes muižas zemes, 1877. gadā tika izbūvēta Rīgas-Tukuma dzelzceļa līnija ar Solitudes staciju (kopš 1929.gada – Imanta). 20. Gadsimta sākumā, līdz Pirmajam pasaules karam Zolitūdē darbojās hipodroms,  kas aizņēma lielu platību gar dzelzceļu. Hipodromam ir noteikta nozīme vietējās zirgkopības attīstība -  kā vietai zirgu pārbaudēm, sacensībām, taču svarīgāk ir pieminēt tā lomu aviācijas vēsturē, jo Zolitūdes hipodromā notika vieni no pirmajiem lidaparātu izmēģinājumiem Krievijā – ap 1910.gadu.

Īstenojot agrāro reformu un atsavinot muižu zemes, tika paplašinātas arī Rīgas administratīvās robežas un 1924. gadā Solitūdes un Šampētera muižu zemes tika iekļautas pilsētā līdz ar citām Pārdaugavas teritorijām muižām (Bolderāja, Daugavgrīva, Kleisti, Buļļu muiža, Lielā un Mazā Dammes muiža, Anniņmuiža ). 20.gs. sākumā Zolitūdē starp Zolitūdes, Rikšotāju, Apūzes un Gramzas ielu parādijās vienģimeņu māju apbūve, bet 30.gados – arī divstāvu vairākdzīvokļu ēkas.

Lielmēroga dzīvojamie rajoni Rīgā tika veidoti vietās ar jau esošu ekstensīvo mazstāvu apbūvi, kā arī dārziņu un no apbūves brīvajos rajonos. Zolitūde ir viens no jaunākajiem šādiem rajoniem – iesākts tikai 1983. gadā. Apkaimē dominē Latvijā izstrādātā 119. sērijas projekta ēkas. Zolitūdes plānojuma pamatā ir gājēju ielas, orientētas uz dzelzceļa stacijām – Imantu un Zolitūdi. Ēkas kārtotas grupās ap plašiem, pusnoslēgtiem iekšpagalmiem. Zolitūdes, Ruses, Paula Lejiņa un Aleksandra Bieziņa ielu apbūvē ir perimetrālās apbūves iezīmes. Atškirībā no citiem mikrorajoniem, Zolitūdē ēkas tiek būvētas dažādojot stāvu skaitu sekcijās (6-10 stāvi) kā arī izmantojot torņu ēkas (16 stāvi), tādejādi veidojot bagātīgāku rajona siluetu.

Izmantotie avoti:

  1. Rīga: enciklopēdija. P. Jērāns. R.: Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. - 832 lpp.
  2. Pāvils G. Rīgas muižiņas. Dzintarzīmes http://www.ambermarks.com/_Pieminekli/RigasMuizinas/RigasMuizinuSar.htm
Pamatinformācija
Platība: 288.8 ha
Iedzīvotāji: 19559 Iedz.
Iedzīvotāju blīvums: 68 Iedz./Ha
Nodarbinātība: 3060 Nod.
 
Transports
Autobuss: 4z, 8, 32, 44, 46, 53
Tramvajs: 10