Robežas

Zolitūdes apkaime atrodas Rīgas R un robežojas ar Beberbeķu, Imantas, Šampētera, Pleskodāles un Mūkupurva apkaimēm. Zolitūdes apkaimes robežas - Kārļa Ulmaņa gatve, Gaviezes iela, Dzelzceļš (Čuguna iela), Jāņa Endzelīna iela, Jūrkalnes iela.

Zolitūdes apkaimes kopējā platība ir 288,8 ha. No telpiskā un funkcionālā viedokļa Zolitūde kopumā ir skaidri identificējama apkaime, kurai mazāk attīstītas teritorijas atrodas tikai apkaimes R un DR malā.

Reljefs

Zolitūdes apkaimei raksturīgs izteikti līdzens reljefs, kura lielākā daļa atrodas 8-9 m augstumā v.j.l. bez izteiktiem pacēlumiem. Visa Zolitūdes apkaimes teritorija ietilpst Pārdaugavas plakanā līdzenuma ģeomorfoloģiskajā mikrorajonā, kas ir pārsvarā plakans, vietām lēzeni viļņots smilšains līdzenums. Sakarā ar agrāko šīs teritorijas purvaino raksturu Zolitūdes DR daļā plaši izplatītas pārsvarā 1-2 m dziļas kūdras iegulas, kas vietām var pārsniegt pat 3 m. Zem kūdras vai dažāda rupjuma smilšu slāņojuma 2-9 m dziļumā 3-10 m biezā slānī ieguļ blīva putekļaina smilts.

Inženierģeoloģija

Celtniecībai vislabvēlīgākie apstākļi Zolitūdes apkaimē atrodas tās ZR daļā, kur nav sastopami purvu nogulumi un ir būvniecībai piemērots gruntsūdeņu dziļums (1,5–3 m). Gandrīz visā apkaimes teritorijā uz A no Zolitūdes ielas (tātad tās lielākajā daļā) raksturīgi celtniecībai nosacīti labvēlīgi apstākļi. Kā būtiskākais apgrūtinājums šajā teritorijā atzīmējams pārsvarā diezgan augstais gruntsūdeņu līmenis, kas pārsvarā atrodas seklāk par 1,5 m.

Ūdeņi

Virszemes ūdens objekti Zolitūdes teritorijā aizņem ļoti nelielu teritoriju, apkaimes R daļā ir meliorācijas grāvju sistēma, kas pieder pie Lāčupītes baseina.

Zaļumi

No zonējumā noteiktajām dabas un apstādījumu teritorijām lielākās atrodas abpus Rostokas ielai (starp Jūrmalas dzelzceļa līniju un Zolitūdes dzīvojamo masīvu), ap Zebrenes ielu un Šampētera ciematu. Pateicoties apkaimes D daļā izvietotajai ekstensīvajai savrupmāju apbūvei un atsevišķām neapbūvētām teritorijām, zaļumu teritorijas aizņem daudz lielāku platību, nekā pilsētas plānojumā iezīmētās dabas un apstādījumu teritorijas.

Teritorijas izmantošana

18% jeb 53 ha apkaimē aizņem dzīvojamās apbūves teritorijas — tā saucamais Zolitūdes dzīvojamais masīvs, kas izvietots apkaimes ziemeļu daļā starp Zolitūdes un Endzelīna ielām. Pēc teritorijas izmantošanas veidu savstarpējā sadalījuma Zolitūdes apkaimē vislielākās platības aizņem jauktas apbūves teritorijas – 25% jeb 73ha, kas izvietotas galvenokārt apkaimes R daļā starp Ulmaņa gatvi un Zolitūdes ielu ar tai pašreiz raksturīgo darījumu iestāžu apbūvi. Apkaimes centrālajā un dienvidu daļā dominē savrupmāju apbūve, kas kopumā aizņem 19% jeb 56 ha no apkaimes kopējās platības.