Ziepniekkalns
Foto: I. Kubliņš
Apkaimes vēsturiskais apraksts

Ziepniekkalns atrodas Pārdaugavas dienvidu daļā. Baltijas ledus ezera smilšainajā līdzenumā Rīgas dienvidu daļā, starp Daugavas ielejas kreiso krastu, Bišumuižas grāvi, Zaļenieku, Celtnieku un Skaistkalnes ielu izveidojās zemu kāpu rajons - Ziepniekkalna kāpas. Ziepniekkalns izveidojies uz bijušās Bišumuižas, Ēbelmuižas, Foka muižas, Jaunās Grāves muižas, Nummurmuižas un Reimermuižas zemes.

Nelielu daļu šīs teritorijas gar Bieķengrāvi iekļāva Rīgas policijas novada robežās jau 1786. gadā, bet  Ziepniekkalna centrālā daļa Rīgas administratīvajās robežās tika iekļauta 1828. gadā. 1924. gadā pilsētas robežās oficiāli iekļautas bijušās Nummurmuižas zemes ap tagadējo Ziepniekkalna ielu. 1974. gadā Rīgas pilsētas robežās iekļauta Ziepniekkalna dienvidu daļa, kādreizējās Līves muižas zemes un tām pieguļošā Medemu purva daļa.

Ziepniekkalna centrā atrodas Ēbelmuižas parks, kura austrumu daļā atrodams resnākais ozols Pārdaugavā. Te saglabājusies arī Ēbela muižas dzīvojamā ēka (Zaļenieku ielā 21). Muiža tika celta kā bagāta Rīgas namnieka vasaras mītne. 18. gadsimta beigās lielāko daļu no muižas 88 ha lielās platības aizņēma smilšainas un pārpurvojušās pļavas. 1799. gadā Justs Blankenhāgens muižu pārdeva Lielās Ģildes tirgotājam un melngalvju vecākajam Joahimam Ēbelam. Viņš izveidoja parku, uzbūvēja oranžēriju un dārza paviljonu. Ar laiku Ēbela muiža kļuva par populāru bagātāko un ievērojamāko Rīgas namnieku atpūtas vietu. Netālu no Ēbelmuižas parka atrodas 1871. gadā izveidotie Ziepniekkalna kapi (Mālu iela 19). Tā ir viena no vecākajam pilsētas nomales kapsētām, kur savulaik apglabāja arī Doles salas iedzīvotājus.

Ziepniekkalna rietumu mala sakrīt ar Vienības gatvi (līdz krustojumam ar K. Ulmaņa gatvi). Līdz 1935. gadam tā saukta par Jelgavas šoseju. Izveidota 19. gs., nospraužot pilsētas robežās jaunu iztaisnotu trasi senajam pasta ceļam, kas gāja no Vācijas robežām caur Jelgavu un Rīgu uz Pēterburgu. Caur Ziepniekkalna teritoriju gāja vēl viens sens tirdzniecības ceļš - no Rīgas uz Lietuvu - tagadējā Bauskas iela. Tās Daugavas pusē ir galvenokārt rūpnieciska apbūve, bet otrā pusē - mazstāvu dzīvojamā apbūve.

Bauskas ielā 48 atrodas 18. gadsimta trešajā ceturksnī celtās bijušās Bellevue jeb Volkovica barokālās muižiņas koka dzīvojamā ēka. Ziepniekkalnā atrodams gan privātmāju rajons, gan daudzstāvu dzīvojamo māju bloki. Sākotnēji lielākajā daļā rajona teritorijas vērojama reta izklaidus apbūve gar neregulāru, līdzās Ziepniekkalna smilšu kāpām stihiski veidojušos nenostiprinātu, tikai daļēji ierīkotu ielu tīklu, tā ir senākā vienlaidus apbūve gar Bauskas ielu un Graudu ielas sākumā. Dzīvojamais rajons apbūvēts galvenokārt ar viena divu stāvu individuālajām vienģimenes mājām, kas celtas gan 20. gs. sākumā, gan arī pēc Otrā pasaules kara. Privātmāju teritorijai parcelācijas projektu izstrādāja arhitekti A. Baikovs un J. Purgalvis.

 Dzīvojamā rajona izbūves detālplānojums izstrādāts 1972. gadā, bet 1987. gadā to pārstrādāja institūtā "Pilsētprojekts" (arhitekti. A. Berķe, Gunārs Melbergs, L. Muntere). 1980. gados uzsākta kompleksa rajona apbūve. Šai laikā Ozolciema ielā tapa arī Ziepniekkalna "lielais Ķīnas mūris" – garākā dzīvojamā ēka Rīgā. Rūpniecības uzņēmumi Ziepniekkalnā sāka veidoties 19.gs. otrajā pusē. 20. gs. 70. gados pilsētai pievienotajā teritorijā ziemeļos no Medemu purva izveidojies rūpnieciskās apbūves rajons. Te izvietojies a/s "Dzintars", a/s "Aerosols", ACB u.c.

Izmantotie avoti:

  1. Rīga: enciklopēdija. P. Jērāns. R.: Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. - 832 lpp.
  2. Pāvils G. Rīgas muižiņas. Dzintarzīmes http://www.ambermarks.com/_Pieminekli/RigasMuizinas/RigasMuizinuSar.htm
  3. Ziepniekkalns. - Rīgas pašvaldības portāls/ www.riga.lv
  4. Albina D. Ēbela muiža/  http://www.pilis.lv
  5. Rīga : enciklopēdija / [galv. red. P. Jērāns]. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. – 733., 749.lpp.
  6. Rīgas ielas (encikl.), sast. Zalcmanis R., Pētersons B., Pētersone I., Sīpola I. - Rīga, 2008., 2.sēj. – 45.lpp.
Pamatinformācija
Platība: 594.2 ha
Iedzīvotāji: 33016 Iedz.
Iedzīvotāju blīvums: 56 Iedz./Ha
Nodarbinātība: 10271 Nod.
 
Transports
Autobuss: 10, 23, 26, 40, 42, 44, 46
Trolejbuss: 19, 24, 27