Robežas

Voleru apkaime atrodas Daugavas kreisajā krastā starp Daugavu un Daugavgrīvas šoseju. Pa sauszemi tā robežojas ar Bolderājas un Spilves apkaimēm, bet pāri Daugavai ar Kundziņsalas un Vecmīlgrāvja apkaimēm. Robežas - Daugava, Hapaka grāvis, Daugavgrīvas šoseja, līnija no Voleru ielas un Daugavgrīvas krustojuma līdz Daugavai. Voleru apkaimes kopējā platība ir 531,5 ha.

Reljefs

Voleru apkaimes reljefs pārsvarā ir ļoti līdzens 1-3 m augstumā v.j.l., lai gan atsevišķas apkaimes daļas ir pat regulāri applūstošas. Maksimālais reljefa augstums ir Voleru apkaimes ZR daļā, kur tas sasniedz 9 m v.j.l. Voleru R daļa (uz R no Beķera grāvja), kā arī pati D daļa aizsāk tā saucamo Spilves pļavu teritoriju, kas ir purvains līdzenums ar lagūnu tipa aluviālajiem nogulumiem.

Inženierģeoloģija

No inženiertehniskā viedokļa Voleros pārsvarā ir celtniecībai nelabvēlīgi apstākļi (apkaimes dienviddaļa un Krievu salas ZA) vai sarežģīti celtniecības apstākļi kā Krievu salas ZR un D. To nosaka vājā grunts nestspēja, jo dažāda biezuma (1,5-6 m) smilšu slāņi mijas ar 3-10 m bieziem organiski-minerālo dūņu slāņiem vietām līdz 20-30 m dziļumam. Blīva putekļaina vai granšaina smilts, kas būtu izmantojama ēku pamatiem, Voleros ieguļ tikai sākot no 18-30 m dziļuma. Papildus biezajam vājas nestspējas grunts slānim šajā apkaimē ir arī ļoti augsts gruntsūdens līmenis (seklāk par 1,5 m). Ņemot vērā gan grunšu stāvokli, gan augsto gruntsūdens līmeni, kā arī faktu, ka lielākajā daļā Voleru apkaimes ir augsts applūstamības risks (atsevišķos gadījums pat līdz 10%), apbūves attīstībai obligāti nepieciešams veikt pamatīgus teritorijas inženiertehniskās sagatavošanas darbus un veicot pretplūdu aizsardzības pasākumus.

Ūdeņi

Voleru apkaimes virszemes ūdens objekti ir Daugava ZA, A pusē, Hapaka grāvis - ZR, bet vidusdaļā Beķera grāvis. Lielākā noslēgtā ūdenstilpe Voleros atrodas Krēmeru dabas lieguma robežās, kas ir Daugavas upes relikts.

Zaļumi

Saskaņā ar aktuālo Rīgas pilsētas teritorijas plānojumu 2006.-2018.gadam dabas un apstādījumu teritorijas Voleros 9,9% 52,4 ha. Reāli dabā šo dabas teritoriju pašreiz ir vairāk, jo tās ir neapgūtās Rīgas brīvostas teritorijas. Voleru apkaimes vidusdaļā atrodas Krēmeru dabas liegums, kas aizņem 14,9 ha. Lieguma centrālo daļu aizņem ar niedrēm un vilkvālītēm aizaugusi ūdenskrātuve, kuras dziļums svārstās ap 0,5 m. Ziemeļos no ūdenskrātuves lieguma teritorija aizaugusi ar krūmiem. Flora liegumā pētīta maz. Te dzīvojamo māju un cilvēka tuvumā vērojama ļoti bagāta putnu fauna. Niedrājā ligzdo 150 – 450 pāru aizsargājamo lielo ķīru (Larus ridibundus). No citām aizsargājamajām putnu sugām te sastop lielo dumpi (Botaurus stellaris), niedru liju (Circus aeruginosus), mazo zīriņu (Sterna albifrons), jūras zīriņu (Sterna paradisaea), melno zīriņu (Chlidonias niger), bārdzīlīti (Panurus biarmicus), mazo dūkuri (Tachybaptus ruficollis), pļavas tilbīti (Tringa totanus), mazo ķīri (Larus minutus). Liegumā ligzdo daudzas citas Latvijas putnu sugas, kā meža pīle (Anas platyrhynchos), brūnkaklis (Aythya ferina), ķīvīte (Vanellus vanellus) u. c.

Teritorijas izmantošana

Pēc teritorijas izmantošanas veidu savstarpējā sadalījuma lielāko Voleru apkaimes daļu – 47,3% aizņem ražošanas un rūpniecības teritorijas, kas paredzētas ar Rīgas brīvostas darbību saistītu objektu attīstībai un funkcionēšanai.

Ievērojamu teritorijas daļu – 8,4% aizņem arī ceļu trases, kas ir saistīts gan ar Daugavgrīvas šosejas rekonstrukciju, gan arī tālākā perspektīvā plānoto Piejūras maģistrāli, kas šķērsos apkaimi Krievu salas dienviddaļā. Papildus teritorijas rezervētas arī dzelzceļa infrastruktūras attīstībai, lai nodrošinātu efektīvāku ostas darbību Voleru apkaimē. Ņemot vērā pašreizējo situāciju, kad Voleru apkaimes DA daļa gar Daugavu tiek izmantota kā dzīvojamās apbūves teritorija, bet tā atrodas ostas teritorijā, tad noteikts, ka šajā teritorijā atļauta jaukta apbūve, kas attiecīgi var nebūt saistīta ar ostas tiešo funkciju nodrošināšanu un pieļauj dzīvojamās apbūves saglabāšanu.