Robežas

Vecpilsētas apkaime atrodas Rīgas pilsētas centrā, Daugavas labajā krastā. Apkaime robežojas ar Centra, Maskavas forštates, Salu (sauszemes savienojums pa Dzelzceļa tiltu), Āgenskalna (sauszemes savienojums pa Akmens tiltu) un Ķīpsalas (sauszemes savienojums pa Vanšu tiltu) apkaimēm. Robežas - Vanšu tilts, Krišjāņa Valdemāra iela, Basteja bulvāris, Aspazijas bulvāris, dzelzceļš, Dzelzceļa tilts, Daugava. Vecpilsētas apkaimes kopējā platība ir 94,4 ha, kas tādējādi to ierindo starp vismazākajām Rīgas pilsētas apkaimēm.

Foto: I. Kublins

Dabā Vecpilsētas apkaimes robežas ir skaidri identificējamas – tā ir teritorija, kuru tradicionāli dēvē par Vecrīgu. Apkaimes plānojuma struktūrā ļoti būtisku lomu ieņem publiskā ārtelpa un jo īpaši lielākie laukumi (Doma laukums, Rātslaukums, Līvu laukums u.c.), kas iezīmē apkaimes daudzo aktivitāšu galvenos mezgla punktus.

Reljefs

Pateicoties Daugavas krastmalas nostiprinājumiem, reālais Vecpilsētas apkaimes zemes virsmas augstums nav zemāks par 3 m v.j.l. Apkaimes reljefam lielā mērā raksturīga antropogēna izcelsme, jo dabiskais reljefs ir mainīts apbūves attīstības rezultātā. Kopumā reljefs ir līdzens un tā augstums pārsvarā ir 5-6 m v.j.l. Zemāka ir Daugavas piekraste josla (11.novembra krastmalas teritorija) – 3-5 m v.j.l., bet augstākā ir apkaimes Z daļa, kur zemes virsmas augstums atsevišķās vietās pārsniedz 7 m v.j.l. (lielākais augstums nedaudz pārsniedz 8 m v.j.l. – ap Arsenāla ielu).

Inženierģeoloģija

No inženierģeoloģisko apstākļu viedokļa Vecpilsētas apkaimē raksturīgi sarežģīti celtniecības apstākļi. Gruntsūdeņu dziļums ir atbilstošs būvniecības darbu veikšanai – 1,5-3 m, taču kvartāra nogulumu sastāvs (sajaukumā ar tehnogēnajiem nogulumiem) situāciju nedaudz sarežģī. Vecpilsētas apkaimē tehnogēnie nogulumi veido 5-10 m biezu zemes virskārtu. Zem tiem ieguļ irdenas ar vidēji blīvām starpkārtām smalkas vai vidēji rupjas smiltis, kuru pamatnē no 10-15 m dziļuma ieguļ karbonātiskie ieži (Vecpilsētas gadījumā tas ir merģelis).

Ūdeņi

Vecpilsēta rietumu malā piekļaujas Daugavai, kuras platums no Vecrīgas līdz AB dambim pretējā krastā ir ~450 m.

Foto: I. Kublins

Zaļumi

Dabas un apstādījumu teritorijas Vecpilsētas apkaimē aizņem tikai 1,0 ha, jo šāds zonējums noteikts tikai Vecpilsētas Z daļā novietotajam Pils laukuma un Jēkaba laukumam. Citi apstādījumi ir uzskatāma kā galveno teritorijas izmantošanas veidu papildinoša izmantošana nevis pamatfunkcija.

Teritorijas izmantošana

No apbūves teritorijām Vecpilsētas apkaimē lielāko daļu aizņem centra apbūves teritorijas –24,2 ha no apkaimes kopējās platības, tādējādi uzsverot šīs apkaimes blīvo un izteikti daudzfunkcionālo apbūves raksturu atbilstoši faktiskajai un arī vēlamajai situācijai nākotnē. Šādā rakstura teritorijas izvietotas visā apkaimē, izņemot tās ZR daļu, kur savukārt dominē publiskās apbūves teritoriju statuss.

Foto: I. Kublins

Publiskās apbūves teritorijas Vecpilsētas apkaimē kopumā aizņem 8,8 ha. Tās fragmentāri caurauž visu apkaimes apbūves struktūru, papildinot to ar sabiedriska rakstura būvēm (baznīcas, skolas un dažādas pārvaldes institūcijas).