Vecmīlgrāvja apkaimes robežas - Mīlgrāvis, Daugava, Audupe, Laivinieku iela, līnija no Atlantijas ielas līdz Vecāķu prospektam, Vecāķu prospekts, Jaunciema iela. Vecmīlgrāvja apkaime atrodas Rīgas Z daļā (administratīvi Rīgas pilsētas Ziemeļu rajonā) netālu no Daugavas ietekas jūrā. Pa sauszemi tā robežojas ar Vecdaugavas, Trīsciema un Mīlgrāvja (savienojums pa Mīlgrāvja tiltu) apkaimēm, bet pa ūdeni tai ir robežas ar Sarkandaugavas, Kundziņsalas, Voleru, Bolderājas, Daugavgrīvas un Mangaļsalas apkaimēm.

Vecmīlgrāvja apkaimes kopējā platība ir 607,3 ha, kas ir par 1/5 vairāk nekā vidējais apkaimes platības rādītājs Rīgā. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 11 701 m. Iekšēji Vecmīlgrāvja apkaime sastāv no 2 atsevišķiem rajoniem – ZR daļā Rīnūži (primāri ostas teritorija), centrālajā un DA daļā Vecmīlgrāvis (primāri dzīvojamā teritorija), lai gan nereti tiek atsevišķi izdalīta arī Ziemeļblāzmas teritorija, kas atrodas Vecmīlgrāvja apkaimes centrālajā daļā. Apkaimes robežas ir skaidri identificējamas, jo to no ZR, R, DR un DA puses apņem virszemes ūdens objekti, bet Z robežu veido dzelzceļa līnijas. Ņemot vērā jau esošo apkaimes raksturu un tās platību, Vecmīlgrāvja apkaimē arī perspektīvā būs vismaz 2 lokālie centri, taču kopumā šo teritoriju var uztvert un attīstīt kā telpiski un funkcionāli vienotu teritoriju – apkaimi.

Vecmīlgrāvja apkaimē novērojamas būtiskas atšķirības reljefā starp atsevišķām apkaimes teritorijām. Minimālais apkaimes reljefa virsmas augstums praktiski atbilst jūras līmenim, jo visa apkaimes R mala pieguļ Daugavai un ar to saistītajiem virszemes ūdens objektiem. Apkaimes ZR daļa (Rīnūži) ir izteikti līdzena ar ļoti zemu reljefu – pārsvarā 2-3 m augstumā v.j.l., jo krasti ir nostiprināti. Tikai atsevišķas šīs teritorijas vietas paceļas vairāk kā 5 m augstumā v.j.l., un jebkurā gadījumā tas uzskatām par tehnogēno jeb cilvēka darbības rezultātā radīto reljefu. Līdzīgi zems reljefs raksturīgs gandrīz gar visu Daugavas piekrasti Vecmīlgrāvja apkaimē 500-600 m platā joslā, tai skaitā pie Mīlgrāvja. Izņēmums ir neliela teritorija apkaimes DR stūrī pie Mīlgrāvja saskares ar Sarkandaugavu, kur ļoti tuvu ūdenim pienāk Vecāķu-Vecmīlgrāvja kāpu grēda, kas nepilnu 70 m attālumā no piekrastes sasniedz pat 18 m augstumu v.j.l. Apkaimes centrālajā un DR daļā ir izteikti viļņots reljefs, kur līdzenākas virsmas mijas ar kāpu pauguriem un nelieliem kāpu vaļņiem. Zemes virsas augstums tur pārsvarā svārstās robežās starp 5-10 m v.j.l., taču augstāko kāpu pauguru un vaļņu virsotnes sasniedz pat 18-21 m augstumu v.j.l. (relatīvais augstums pārsvarā 6-10 m, bet atsevišķos gadījumos pat vairāk). Visaugstākais reljefs Vecmīlgrāvja apkaimē atrodas Ziemeļblāzmas teritorijā, kur tas sasniedz 21 m v.j.l.

Vecmīlgrāvja apkaimes teritorija ietilpst 3 ģeomorfoloģiskajos mikrorajonos:

1) Z daļa (Rīnuži) un Daugavas piekrastes josla ietilpst Daugavas ielejas ģeomorfoloģiskajā mikrorajonā ar aluviālajiem nogulumiem;

2) Centrālā un DR daļa ietilpst Vecāķu-Vecmīlgrāvja kāpu grēdas ģeomorfoloģiskajā mikrorajonā. Šīs kāpas izveidojušās uz Litorīnas jūras pāržmaugas. Tas pārsvarā ir viļņots eolais līdzenums (3-8 m v.j.l.), ar atsevišķām vaļņveida kāpu virknēm (no 0,3-0,5 līdz 1-3 km garumā). Šo kāpu grēdu relatīvais augstums pārsvarā ir 10-15 m. Tās veidojušās dominējot R vējiem;

3) DA daļa Mīlgrāvja tuvumā ietilpst Ķīšezera-Juglas ezeru virknes ieplakas ģeomorfoloģiskajā mikrorajonā ar Litorīnas jūras lagūnu tipa nogulumiem. [3] Zem Kvartāra nogulumu segas, kas Vecmīlgrāvī ir ļoti bieza (līdz pat 60 m), atrodas augšdevona Gaujas svītas sarkanbrūnie, retāk zaļganpelēkie kvarca smilšakmeņi ar 0,5-1 m bieziem aleirolītu un mālu starpslāņiem. [3]

Dažādās Vecmīlgrāvja apkaimes daļās raksturīgi atšķirīgi inženierģeoloģiskie apstākļi. Visā apkaimes ZR daļā (uz ZR no Atlantijas ielas), kā arī 100-300 m platā piekrastes joslā gar Daugavu raksturīgi sarežģīti vai celtniecībai nelabvēlīgi apstākļi. To nosaka ne vien augstais gruntsūdeņu līmenis (seklāk par 1,5 m), bet arī vājākas nestspējas gruntis. Tās pārsvarā ir irdenu dažāda rupjuma smilšu slāņojums ar 1-3 līdz 6-8 m biezām dūņu kārtām. Stabilas gruntis šajās teritorijās ieguļ sākot no 11-20 m dziļuma. Tā pārsvarā ir blīva putekļaina smilts. Sarežģīti celtniecības apstākļi Vecmīlgrāvī ir arī apkaimes DA daļā 200-400 m platā joslā pie Mīlgrāvja, taču tur biezā slānī līdz pat 5 m dziļumam atrodami tehnogēnie nogulumi, bet pamatnē no 11-20 dziļuma ieguļ mālsmilts ar grants un oļu piejaukumu. [5]/[3] Vecmīlgrāvja apkaimes centrālajā un D daļā pārsvarā raksturīgi celtniecībai nosacīti labvēlīgi vai labvēlīgi apstākļi. Gruntsūdeņi tur pārsvarā ieguļ 1,5-3 m dziļumā, bet Ziemeļblāzmas un A.Dombrovska ielas apkaimē pat vairāk nekā 3 m dziļumā. Tieši zem zemes virsas ieguļ dažāda biezuma limnoglaciālās Baltijas ledus ezera smalkgraudainās smiltis, galvenokārt smalkgraudainas eolās (kāpu) smiltis. No 11-20 m dziļuma ieguļ mainīga biezuma limnoglaciāli lokāla baseina nogulumi – blīva, putekļaina smilts, daudzviet ar lielu mālaino daļiņu saturu, vietām slāņojas ar putekļainu mālsmilti, smilšmālu, retāk mālu. Virzienā uz apgabaliem ar sarežģītākiem celtniecības apstākļiem augšējajā grunšu slānī samazinās smalkas, bet palielinās vidēji rupjas un rupjas smilts īpatsvars. [5]

No applūstamības riska viedokļa Vecmīlgrāvī kopumā situācija ir labvēlīga, tomēr jāatzīmē, ka šaurā joslā gar Daugavas krastu šis risks ir lielāks par 1%, bet uz nelielu Rīgas brīvostas teritorijas daļu Rīnūžu R (t.sk Žurku sala) attiecināms pat 10% plūdu risks. Ņemot vērā šos riskus, 3,4% jeb 20,8 ha no apkaimes kopplatības RTP-2006 ir noteiktas kā teritorijas, kurās pirms būvniecības uzsākšanas obligāti jāveic teritorijas inženiertehniskā sagatavošana. Vislielākās šādas teritorijas atrodas starp Žurku salu un Rīnužu terminālu, kā arī Daugavas ielokā pie Zivju ielas, kur RTP-2006 tiek paredzēta atsevišķu teritoriju uzbēršana, tai skaitā koriģējot krasta līniju.

Virszemes ūdens objekti Vecmīlgrāvī aizņem 27,0% jeb 163,7 ha lielu teritoriju. Apkaimes Z daļa pieguļ pie Audupes, kas savieno Daugavu ar Vecdaugavu un šķir Vecmīlgrāvja apkaimi no Mangaļsalas apkaimes. Audupes platums – 80-100 m. Gar apkaimes R robežu plūst Daugava, kuras galvenās straumes platums iepretim Vecmīlgrāvim sasniedz 500-600 m. Nedaudz uz D no Vecmīlgrāvja apkaimes vidusdaļas no Daugavas pamatstraumes atdalās upes atzars, kas atdala Vecmīlgrāvi no Kundziņsalas. Tā faktiski ir uzskatāma par Sarkandaugavas daļu, kas ir Daugavas labā atteka ar kopējo garumu 4 km, bet platumu no 100-700 m. Pa Sarkandaugavu noplūst 5-10% Daugavas ūdens. Lielos uzplūdos no jūras puses Sarkandaugavas zemie krasti stipri applūst. Vecmīlgrāvja D stūrī no Sarkandaugavas atdalās Mīlgrāvis, kas norobežo Vecmīlgrāvja DA daļu no Mīlgrāvja apkaimes ZR daļas. Mīlgrāvis ir Ķīšezera un Daugavas starpatteka. Tā garums 1,6 km, platums 200 m, dziļums 9 m. Vējuzplūdos no jūras straume plūst Ķīšezera virzienā un maksimālais ūdenslīmenis Mīlgrāvī un ezerā var pārsniegt 2 m virs jūras līmeņa. [3]

Dabas un apstādījumu teritorijas Vecmīlgrāvja apkaimē aizņem 7,1% jeb 43,1 ha no apkaimes kopplatības, taču neviena no tām nav īpaši aizsargājamā dabas teritorija. Šāda veida lielākie nogabali atrodas apkaimes centrālās daļas Z starp dzīvojamo apbūvi un dzelzceļa atzaru uz Rīnūžiem (pārsvarā priežu mežs), ieskaitot pie Atlantijas ielas izvietotos Vecmīlgrāvja kapus. Citi relatīvi lieli dabas un apstādījumu teritoriju nogabali atrodas pie kultūras pils „Ziemeļblāzma” apkaimes centrālajā daļā, ap Skuju ielu netālu no Ziemeļblāzmas dzelzceļa stacijas, kā arī apkaimes D stūrī blakus Rīgas kuģu būvētavai.

No apbūves teritorijām lielāko platību Vecmīlgrāvja apkaimē aizņem ražošanas un rūpniecības teritorijas – 27,1% jeb 164,4 ha. Visas šīs teritorijas ietilpst Rīgas brīvostas robežās, kas aizņem visu apkaimes Z daļu (Rīnūžus), kā arī plašu joslu (pārsvarā 200-300 m platumā) gar apkaimē esošo Daugavas –Sarknadaugavas-Mīlgrāvja krastu. No dzīvojamās apbūves šo ostas saimnieciskās darbības zonu atdala Atlantijas iela apkaimes R, Meldru iela apkaimes DR un Gātes iela apkaimes DA.

Lielu platību Vecmīlgrāvja apkaimē aizņem arī dzīvojamās apbūves teritorijas – 13,3% jeb 81,0 ha. Tās ir izvietotas relatīvi kompaktā teritorijā apkaimes centrālajā daļā starp A.Dombrovska, Emmas, Meldru un Kreimeņu ielām, kā arī ap Baltāsbaznīcas ielu, un gandrīz visas šīs teritorijas ir jau apbūvētas ar daudzstāvu daudzdzīvokļu namiem.

7,8% jeb 47,4 ha lielu platību apkaimē aizņem jauktas apbūves teritorijas. Tās primāri izvietotas 2 apkaimes vietās – Rīnūžos starp Atlantijas ielu un Rīgas brīvostas teritoriju, kā arī starp Gātes un Emmas ielām apkaimes DA daļā. Abos gadījumos šīs jauktās apbūves teritorijas ir uztveramas kā buferzona starp dzīvojamās un ostas saimnieciskās darbības teritorijām. Savukārt mazākas jauktas apbūves teritorijas izvietotas arī citās apkaimes vietās, kad lielā mērā uzskatāmas par tās lokālajiem centriem – piemēram, ap A.Dombrovska ielu tirgus rajonā un teritorijā ap Baltāsbaznīcas un Atlantijas ielas krustojumu.

3,6% jeb 21,9 ha Vecmīlgrāvī aizņem publiskās apbūves teritorijas. Tās izvietotas ap Vecmīlgrāvja dzīvojamo rajonu vai tā ietvaros, bet visvairāk tās raksturīgas apkaimes DA teritorijai ap kultūras pili „Ziemeļblāzma”, kā arī iekšpus Vecāķu prospekta - Emmas ielas – A.Dombrovska ielas – Sniedzes ielas kvartālam, kur izvietotas vairākas izglītības un veselības aprūpes iestādes, kā arī sporta laukumi.

Nelielu teritoriju 4,7 ha platībā apkaimes vidusdaļā ap Sniedzes ielu aizņem arī savrupmāju apbūve, bet uz Z no Vecmīlgrāvja kapiem 2,1 ha liela teritorija paredzēta jauktas apbūves ar apstādījumiem attīstībai.

Relatīvi lielu teritoriju (4,0% jeb 24,4 ha) Vecmīlgrāvī aizņem tehniskās apbūves teritorijas, jo apkaimes Z daļā pie Atlantijas ielas ir novietota Vecmīlgrāvja siltumcentrāle, kā arī gar apkaimes ZA robežu iet dzelzceļš ar vairākiem tā atzariem Rīnūžos.

Ceļu un ielu trases aizņem 9,0% jeb 54,7 ha no apkaimes kopplatības, jo apkaimē ir izvērsts vietējo ielu tīkls, un atsevišķās vietās tiek plānota maģistrālo ielu būtiska paplašināšana (piemēram, Kreimeņu ielas turpinājums pa Baltāsbaznīcas ielu līdz Vecāķu prospektam) vai pat jaunu trašu un satiksmes mezglu izbūve kontekstā ar tālākā nākotnē izbūvējamo Piejūras maģistrāli, kurš šķērsotu Vecmīlgrāvja apkaimes DA daļu.