Robežas

Vecdaugavas apkaime atrodas Rīgas Z daļā pie Vecdaugavas. Pa sauszemi tā robežojas ar Vecāķu, Trīsciema un Vecmīlgrāvja apkaimēm, bet pa ūdeni arī ar Mangaļsalas apkaimi. Robežas - Vecdaugava, Laivinieku iela, līnija no Atlantijas ielas līdz Vecāķu prospektam, Vecāķu prospekts, krasta līnija gar apdzīvojamo masīvu. Vecdaugavas apkaimes kopējā platība ir 306,6 ha.

Telpiski šī apkaime ir diezgan skaidri identificējama kopējā pilsētas struktūrā, ko nosaka tās ģeogrāfiskais novietojums un apbūves pārsvarā viendabīgais raksturs, kas būtiski atšķiras no Vecmīlgrāvja apkaimes. Tomēr funkcionāli šī apkaime pašreiz ir ļoti saistīta ar kaimiņu apkaimēm.

Reljefs

Visā apkaimes Z un R daļā, kas atrodas uz Vecdaugavas pussalas, reljefs ir izteikti līdzens un zems – pārsvarā 0-1 m v.j.l., tikai tās D daļā pie Vecdaugavas novadpētniecības un zvejniecības muzeja paceļoties līdz 7 m augstumam v.j.l. (mākslīgi veidots uzbērums). Vecdaugavas pussalas platums ir līdz 0,6 km, bet garums ~2 km. Tā ir purvaina, gara Daugavas aluviālo smilšaino, dūņaino un kūdraino nogulumu sanesta zemes strēle. Tā izveidojās pēc tam, kad Daugava izlauza jaunu ceļu tagadējās ietekas rajonā, bet vecā gultne aizsērēja ar jūras nogulumiem. Starp Rīgas-Saulkrastu dzelzceļa līniju (apkaimes A robeža) un Vecdaugavas pussalu apkaimes reljefa augstums pārsvarā ir 1-3 m v.j.l. Augstāks reljefs ir tikai apkaimes DA daļā, kas skar Vecāķu-Vecmīlgrāvja kāpu grēdas DR malu. Šajā teritorijā reljefs paceļas vairāk kā 3 m augstumā v.j.l. (maksimāli apkaimes DA stūrī – 13 m v.j.l.) un tas ir izteikti viļņots.

Inženierģeoloģija

Lielākajā daļā Vecdaugavas apkaimes teritorijas (Z, centrālā, R un DR daļa) celtniecībai ir nelabvēlīgi apstākļi, jo raksturīgas gruntis ar vājām nestspējas īpašībām un augsts gruntsūdeņu līmenis (seklāk par 1,5 m). Zemes virskārtu (vismaz līdz 5 m dziļumam) veido irdenu smilšu un dūņu slāņojums. Tikai no 5-15 m dziļuma ieguļ stabilākas gruntis. Labākas nestspējas gruntis sastopamas pārsvarā neapbūvētajā apkaimes DA daļā. Tur gruntsūdeņi ieguļ dziļumā starp 1,5 un 3 m, un tieši zem zemes virsas biezā slānī ieguļ (10-20 m) galvenokārt smalkgraudainas eolās (kāpu) smiltis.

No applūstamības riska viedokļa Vecdaugavā ir viena no vissliktākajām situācijām visā Rīgas pilsētā, jo vismaz 10% applūšanas risks pastāv lielākajā apkaimes daļā – Vecdaugavas pussalā (izņemot nelielu teritoriju, kurā atrodas Vecdaugavas novadpētniecības un zvejniecības muzejs). Arī apbūvētajā apkaimes teritorijā gar Vecāķu prospektu applūstamības risks vietām sasniedz 1%. Labāka situācija ir tikai apkaimes DA daļā (tai skaitā apbūve starp Atlantijas ielu un Vecāķu prospektu), kur zemes virsma atrodas nedaudz augstāk virs jūras līmeņa un applūstamības risks praktiski nepastāv.

Ūdeņi

Liela daļa apkaimes teritoriju ir regulāri applūstošas. Virszemes ūdens objekti ir Vecaugava un atsevišķas ar to saistītas ūdens lāmas vai līči. Vecdaugava ir sens Daugavas grīvas posms, kas Z daļā ir aizsērējis un pilnībā norobežots no tiešas pieejas pie Rīgas jūras līča.

Zaļumi

Dabas un apstādījumu teritorijas Vecdaugavas apkaimē aizņem vislielāko platību (127,2 ha) no visiem apkaimē sastopamajiem zemes izmantošanas veidiem. Kā īpašākā no tām ir atzīmējama apkaimes Z un R daļā izvietotais Vecdaugavas dabas liegums (tā kopējā platība ir 233 ha). Vecdaugavas dabas liegums ir nozīmīga klaju iekšzemes kāpu pļavu ar kāpsmildzeni un jūrmalas pļavu aizsardzības teritorija, lielākā jūrmalas armērijas atradne Latvijā un nozīmīga putnu ligzdošanas vieta. Teritorijā konstatētas 10 Latvijā un Eiropā aizsargājamas putnu sugas. Vecdaugavas dabas lieguma teritorijas platība Vecdaugavas apkaimē ir 177,6 ha jeb 57,9% no apkaimes kopējās platības. Šis rādītājs ir lielāks nekā iepriekš minētais dabas un apstādījumu teritoriju rādītājs, jo Vecdaugavas dabas lieguma robežās ietilpst arī lielākā daļa apkaimes ūdens teritoriju, kā arī publiskās apbūves ar apstādījumiem teritorija 1,9 ha platībā, kas ir Vecdaugavas novadpētniecības un zvejniecības muzejs. Realitātē dabas un apstādījumu teritorijas Vecdaugavas apkaimē aizņem vēl lielāku platību nekā iepriekšminētie 127,2 ha, jo pašreiz vēl nav apbūvētas arī kā dzīvojamās apbūves ar apstādījumiem noteiktās teritorijas apkaimes DA daļā starp Rīgas-Saulkrastu dzelzceļa līniju un Vecāķu prospektu (kopumā 35,0 ha platībā).

Teritorijas izmantošana

38,7 ha Vecdaugavā aizņem savrupmāju apbūves teritorijas, tādējādi papildinot apkaimes zaļo raksturu. Šīs jau apbūvētās teritorijas izvietotas apkaimes A, DA daļā pie Vecāķu prospekta un ap Atlantijas ielu. 8,8 ha apkaimes D daļā aizņem jauktas apbūves teritorijas. Tās izvietotas ap apkaimes nosacīto lokālo centru Atlantijas ielā (uz Z no kurstojuma ar Laivinieku ielu), kā arī Rīgas brīvostas teritorijā apkaimes DR.