Robežas

Trīsciema apkaime atrodas Rīgas Z daļā, Ķīšezera ZR piekrastē un robežojas ar Jaunciema, Mīlgrāvja (pa Mīlgrāvja tiltu), Vecmīlgrāvja, Vecdaugavas un Vecāķu apkaimēm, kā arī ar Carnikavas novadu apkaimes ZA. Robežas - Vecāķu prospekts, pilsētas robeža, līnija no pilsētas robežas līdz Zundas kaktam, Zundas kakts, Ķīšezers, Jaunciema gatve.

Trīsciema apkaimes kopējā platība ir 1131,9 ha. Telpiski šī apkaime viegli ir identificējama kā noteikta teritorija, jo no ZR, R un DR to norobežo Rīgas-Saulkrastu dzelzceļa līnija, no ZA un A – uz pilsētas robežas esošie mežu masīvi, bet D, DA – Ķīšezers. Relatīvi problemātiskākā robežas vieta ir tikai sadurē ar Jaunciema apkaimi, kas dabā nav skaidri identificējama.

Reljefs

Visa apkaimes Ķīšezeram pieguļošā daļa posmā no Mīlgrāvja līdz Langas upes ietekai Ķīšezerā vismaz 200 m platā joslā ir izteikti līdzena un zema teritorija, kur reljefa augstums pārsvarā ir 0-2 m v.j.l. Arī plaša teritorija ap Langas upi apkaimes DA daļā atrodas tikai nedaudz virs jūras līmeņa. Apkaimes R daļa starp Rīgas-Saulkrastu dzelzceļa līniju un Vecāķu-Vecmīlgrāvja kāpu grēdu ~2,5 garumā un vismaz 500 m platumā pārsvarā ir līdzena teritorija ar augstumu 2-4 m v.j.l. Nedaudz viļņotāka un augstāka (4-6 m v.j.l.) relatīvi līdzenā teritorija ir apkaimes ZR daļā, kur atsevišķi kāpu pauguri sasniedz 11 m augstumu v.j.l. Savukārt apkaimes ZA, DR un visā centrālajā daļā no Z uz D apmēram 500-800 m platumā reljefs ir izteikti viļņots – tā ir Vecāķu-Vecmīlgrāvja kāpu grēda. Visaugstākā kāpu daļa, kur vairāki pauguri sasniedz pat 21 m augstumu v.j.l. (relatīvais augstums līdz 15 m), atrodas apkaimes Z un centrālajā daļā. Apkaimes DR daļā augstākie kāpu pauguri paceļas vairs tikai 12 m augstumā v.j.l.

Inženierģeoloģija

Lielākajā daļā Trīsciema apkaimes teritorijas (ZR, centrālā un R daļa) ir raksturīgi celtniecībai labvēlīgi apstākļi, lai gan tās pārsvarā ir neapbūvētas dabas un apstādījumu teritorijas, kurām arī RTP-2006 tiek saglabāts šāds statuss. Tur raksturīgas labas nestspējas gruntis, un gruntsūdeņi pārsvarā ieguļ 1,5-3 m dziļumā (virzienā uz Langas upi gruntsūdeņu dziļums samazinās). Tieši zem zemes virsas biezā slānī ieguļ (10-20 m) galvenokārt smalkgraudainas eolās (kāpu) smiltis.

No applūstamības riska viedokļa Trīsciemā viskritiskākā situācija ir apkaimes DA daļā starp Ķīsezeru un Jaunciema gatvi, kā arī teritorijā ap Langas upi, kur zemes virsas augstums nepārsniedz 3 m v.j.l. Šo teritoriju neapbūvētajās daļā applūstamības risks var pārsniegt pat 10%, bet apbūvētajās daļās tas sasniedz vismaz 1%.

Ūdeņi

Trīsciema apkaimes DA daļai pieguļ Ķīšezers. Tā kopējā platība ir 1740 ha, un Trīsciemā atrodas tikai tā ZR gals. Ezera vidējais dziļums ir 3 m, bet lielākais – 4,2 m (pie Mīlgrāvja iztekas tas gan var sasniegt pat 7 m). Ķīšezera ūdeņi atjaunojas 14 reižu gadā. Noteka uz Daugavu Ķīšezeram ir pa Mīlgrāvi, kas atrodas D stūrī. Mīlgrāvja garums ir 1,6 km, platums 200 m un dziļums 9 m. Pa to vējuzplūdos ezerā ieplūst iesāļa ūdens masas (reizēm sāļums pārsniedz 1‰). Ūdenslīmenis vējuzplūdos var paaugstināties >2 m, bet vējatplūdos pazemināties >1 m attiecībā pret vidējo Baltijas jūras līmeni. Ezera pamatu veido smilts, virs kuras centrālajā daļā uzkrājusies ~1,5 m bieza dūņu kārta. Krastu izrobo vairāki sekli līči, kā piemēram Trīsciema apkaimes DA esošais Zundas jeb Zundaga kakts un DR esošais Nabas kakts. Ķīšezera krastu veido zemu pļavu josla , kas tālāk pāriet kāpu smilts izveidotos paaugstinātos krastos (Trīsciema robežās paaugstinātie krasti attiecināmi tikai uz pašu DA nostūri). Apkaimes D pie Mīlgrāvja atrodas Ķīšezera lielākā sala – Sniķera sala. Ķīšezers ir iecienīta rīdzinieku atpūtas vieta, ko izmanto arī makšķernieki un ūdenssporta aktīvisti.

Caur Trīsciema apkaimes A daļu plūst Langas upe, kas sākas pie Carnikavas un, šķērsojot Garciemu un Kalngali, ietek Ķīšezerā. Upes tecējumu vietām pārtrauc ceļojošās kāpas. Langas gultne Garciema rajonā, būvējot Eimura polderi, ir aizbērta (ūdeni no šī baseina pārsūknē Rīgas jūras līcī). Langas gultne saglabājusies posmā no Kalngales līdz Ķīšezeram, kur tās garums ir 11 km, bet baseina kopplatība – 15,8 km2.Langas augštecē tiek iesūknēti Mangaļu poldera ūdeņi.

Papildus 3 minētajiem galvenajiem Trīsciema apkaimes virszemes ūdens objektiem var atzīmēt arī vairākus mazus dīķīšus apkaimes centrālajā un A daļā.

Zaļumi

Dabas un apstādījumu teritorijas Trīsciema apkaimē aizņem absolūti lielāko platību (50,2% jeb 568,3 ha) no visiem apkaimē sastopamajiem zemes izmantošanas veidiem. Šīs teritorijas lielākais nogabals aizņem visu apkaimes Z, centrālo un DR daļu. Pārsvarā tas ir priežu mežs. Atsevišķas lielākas dabas un apstādījumu teritorijas RTP-2006 noteiktas arī apkaimes DA daļā ap Langas upi un pie Ķīšezera, kur atrodas Jaunciema dabas lieguma ZR daļa. Šis dabas liegums Trīsciemā aizņem 3,8% jeb 43,5 ha no apkaimes kopplatības.

Jaunciema dabas liegums dibināts 1993. gadā 320,7 ha platībā un tas sastāv no 3 daļām, kuras visas izvietotas pie Ķīšezera. Lieguma teritoriju aizņem Ķīšezera krasta zemās pļavas, kas tālāk no ezera pāriet vairāk vai mazāk ar kokiem un krūmiem apaugušās kāpās. Lieguma teritorijai raksturīga liela reljefa formu un biotopu daudzveidība. Te atrodamas sausieņu un palieņu pļavas, krūmāji, ūdensaugu audzes ezera piekrastē, arī nelielas kokaudzes. Liegumā atrastas vairākas aizsargājamo augu sugas: jumstiņu gladiola (Gladiolus imbricatus), jūrmalas armērija (Armeria maritima), Baltijas (Dactylorhiza baltica) un stāvlapu (Dactylorhiza incarnata) dzegužpirkstīte, atvašu saulrietenis (Jovibarba sobolifera). Liegumā daudz vecu, ainaviski izcilu koku, 12 no tiem reģistrēti kā Rīgas pilsētas nozīmes dižkoki (neviens no tiem gan neatrodas Trīsciema apkaimē). Liepusalas pussalā (Sužu apkaimē) aug republikas nozīmes dižozols ar 6,38 m apkārtmēru. Liegumā konstatēta 51 putnu suga no kurām 40 tur arī ligzdo. No aizsargājamajām putnu sugām jāmin grieze (Crex crex) un somzīlīte (Remiz pendulinus). Agrākajos gados novēroti arī lauka piekūns (Falco tintunculus) un lielā gaura (Mergus merganser). Daudz arī citu Latvijas putnu.

Teritorijas izmantošana

12,9% jeb 146,0 ha Trīsciema apkaimē aizņem savrupmāju apbūves teritorijas. Tās galvenokārt izvietotas esošās apbūves teritorijās vai ap tām starp Jaunciema gatvi un Ķīšezeru, kā arī Trīsciemā Langas upes abos krastos.