Robežas

Teikas apkaime atrodas uz A no Rīgas dzelzceļa loka un robežojas ar Čiekurkalna, Juglas, Mežciema, Purvciema, Grīziņkalna un Brasas apkaimēm. Robežas - Ieriķu iela, dzelzceļš, Lizuma iela, Brīvības gatve, Šmerļa iela, Stūrīša iela, Stāmerienas iela, Stūrīša iela, Linezera iela, Dzērbenes iela, Aizpriežu iela, Bajāru iela, Lielvārdes iela.

Teikas apkaimes kopējā platība ir 468,2 ha. Noteiktās Teikas apkaimes robežas dabā ir pietiekoši skaidri identificējamas, jo Z un R daļā tās iet pa dzelzceļu, D daļā – pa maģistrālo ielu, bet A daļā pa vairāk vai mazāk izteiktām meža kontūrām. Tādējādi no telpiskā viedokļa Teikas apkaimes robežu risinājums ir pietiekoši racionāls. Mazliet problemātiskāk ir ar funkcionālo savstarpējo saistību, jo apkaimes industriālā vai uz dažāda veida komercdarbību orientētā R daļa (arī apkaimes A gals) kontrastē ar apkaimes centrālās daļas salīdzinoši mierīgo mazstāvu un savrupmāju apbūves raksturu.

Būtiskas atšķirības apbūves raksturā un iedzīvotāju skaitā ir arī starp apkaimes centrālo savrupmāju apbūves teritoriju un periferiāli novietotajām daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijām. Šādas atšķirības neveicina apkaimes kā vienota veseluma uztveršanu, taču kontekstā ar kaimiņu apkaimju īpatnībām, piedāvātais Teikas apkaimes robežu variants ir saprotams. Vēsturiskais Teikas apkaimes centrs ir ap Zemitāna laukumu apkaimes centrālajā daļā, taču mēroga ziņā nesalīdzināmi ievērojamāki ir divi citi centri (tos gan nevar uzskatīt tikai par lokālajiem Teikas apkaimes centriem) – tirdzniecības centrs „Domina” apkaimes DR daļā pie robežas ar Purvciema apkaimi un tirdzniecības parks „Alfa” apkaimes ZA daļā.

Reljefs

Teikas apkaimē reljefs ir izteikti līdzens, un zemes virsas augstums pārsvarā svārstās starp 7-8 m augstuma atzīmi v.j.l. Nosacīti zemāka ir apkaimes R un Z daļa, kur zemes virsas augstums ir ~7 m v.j.l., kamēr apkaimes centrālajā, D un DA daļā tas nedaudz pārsniedz 8 m v.j.l. Viszemākā ir apkaimes ZA daļa, kurai cauri plūst Šmerļupīte – tur zemes virsmas augstums samazinās līdz 4 m v.j.l. (pārsvarā gan tas ir 5-6 m v.j.l.).

Inženierģeoloģija

No inženierģeoloģisko apstākļu viedokļa Teikas apkaimē kopumā ir salīdzinoši labvēlīgi celtniecības apstākļi, lai gan starp dažādām apkaimes daļām pastāv atšķirības. Celtniecībai nelabvēlīgi apstākļi raksturīgi tikai nelielai teritorijai apkaimes ZA daļā ap Šmerļupīti, kur ir arī augsts gruntsūdeņu līmenis. Ģeoloģiskā griezumā šajā teritorijā raksturīgas vājas gruntis - irdenu dažāda rupjuma smilšu slāņojums ar 3-8 m biezām kūdras iegulām (apbūvētajās teritorijās kūdras slānis nomainīts ar smiltīm). Zem minētā kūdras slāņa ieguļ irdena smalka smilts, bet no 11-19 m dziļuma līdz pamatiežiem – blīva putekļaina smilts. Sarežģīti celtniecības apstākļi sastopami tikai atsevišķās nelielās vietās apkaimes DR daļā pie dzelzceļa, kā arī centrālajā daļā pie Lielvārdes ielas. Tur gruntsūdeņu dziļums pārsvarā ieguļ 1,5-3 m dziļumā.

Vislielāko platību Teikas apkaimē aizņem teritorijas ar nosacīti labvēlīgiem celtniecības apstākļiem. Tās izvietotas praktiski pa visu apkaimi, izņemot atsevišķas vietas apkaimes Z, DR un ZA daļā. Tur gruntsūdeņu dziļums parasti nav mazāks par 1,5 m, bet apkaimes ZA daļā pat pārsniedz 3 m. Zemes virskārtu pārsvarā veido smalka smilts (limnoglaciālās Baltijas ledus ezera smiltis), vietām ar vidēji rupjas un rupjas smilts kārtām, kas daudzviet pārsegta ar 2-3 m biezu uzbēruma kārtu

Ūdeņi

Teikas apkaimē nav ūdens teritoriju, jo cauri apkaimes ZA daļai plūstošā Šmerļupīte Teikas apkaimes robežās tek pa cauruļvadu (virzienā uz Ķīšezeru Šmerļupīte zemes virspusē iznāk aiz Siguldas dzelzceļa līnijas, bet virzienā uz Biķernieku mežu – pie Rīgas kinostudijas). Šmerļupīte veidojusies, satekot vairākiem mežu grāvjiem Biķernieku meža masīvā. Tās kopējais garums 12 km, bet baseina kopplatība – 27,2 km².

Zaļumi

Dabas un apstādījumu teritorijas Teikas apkaimē aizņem tikai 3,1 ha un tās ir izvietotas ļoti mazos nogabalos galvenokārt ap Brīvības gatvi (piemēram, Zemitāna laukums un skvērs rūpnīcas VEF teritorijā). Zaļumu struktūru apkaimē būtiski papildina ielu apstādījumi, kā arī salīdzinoši plašās savrupmāju apbūves teritorijas, kas aizņem 14,7% jeb 68,9 ha no apkaimes kopējās platības. Savrupmāju apbūves teritorijas, kas apzīmē lielā mērā jau 1930. gados izveidoto savrupmāju dzīvojamo rajonu, izvietotas Teikas apkaimes centrālajā un A daļā kvartālos ap Lielvārdes, Bajāru, Aizkraukles, Stūrīša un Āraišu ielām. Ņemot vērā to, ka pašā Teikas apkaimē ir ļoti maz dabas un apstādījumu teritoriju (kaimiņos esošajā Mežciema apkaimē gan tādu ir ļoti daudz), realizējot būvniecības ieceres, īpaši liela uzmanība jāpievērš esošo apstādījumu saglabāšanai un jaunu ierīkošanai, lai tādējādi nepasliktinātu dzīves vides kvalitāti.

Teritorijas izmantošana

Vislielāko platību Teikas apkaimē aizņem jauktas apbūves – 31,1% jeb 145,6 ha. Teritorijas ar šāda veida izmantošanu atrodamas gandrīz ikvienā apkaimes daļā, bet visvairāk tās koncentrētas apkaimes R, DR daļā starp dzelzceļu un Vairoga ielu (bijušā rūpnīcas „VEF” teritorija, kur pašreiz izvietojušies galvenokārt dažādi tirdzniecības objekti un biroji), apkaimes ZA daļā pie Brīvības gatves (tirdzniecības parks „Alfa”) un gar Brīvības gatvi un Biķernieku ielu, kur jauktas apbūves teritorija izvietotas pamīšus ar dažāda rakstura dzīvojamās apbūves teritorijām. Jauktas apbūves teritorijas aptver arī vēsturisko Teikas apkaimes centra daļu ap Zemitāna laukumu apkaimes centrālajā daļā.

Foto: I. Kublins

Lielu platību Teikas apkaimē aizņem arī dzīvojamās apbūves teritorijas – 23,7% jeb 111,0 ha. Tās galvenokārt izvietotas jau izveidotos dzīvojamos rajonos, kas atrodas apkaimes D, DA daļā kvartālos starp Biķernieku, Ieriķu un Vairoga ielām, kā arī apkaimes Z daļā starp dzelzceļu un Brīvības gatvi (pamīšus ar citas izmantošanas teritorijām).