Suži
Fizģeogrāfiskais raksturojums

Robežas

Sužu apkaime atrodas Rīgas pilsētas ZA daļā Ķīšezera DA piekrastē un pa sauszemi tā robežojas ar Jaunciema un Bukultu apkaimēm, kā arī ar Garkalnes novadu, bet pa ūdeni tai ir robežas arī ar Juglas un Čiekurkalna apkaimēm. Sužu apkaimes robežas - Ķīšezers, Pils kakts, Klipiņdūcka, līnija caur Jaunciema dabas liegumu, pilsētas robeža, līnija no pilsētas robežas līdz Ķīšezeram. Apkaimes kopējā platība ir 402,3 ha, taču jāņem vērā arī fakts, ka vairāk kā pusi (52,1%) no Sužu apkaimes teritorijas aizņem Ķīšezers. Tādējādi apkaimes sauszemes teritorija ir salīdzinoši neliela.

Sužu apkaimē telpiski skaidri identificējamas ir 2 blīvāk apdzīvotas vietas – Suži un Ozolkalni, kas abas ir izvietotas starp Jaunciema gatvi un Ķīšezeru, bet kuras apņem plašas dabas un apstādījumu teritorijas. No apkaimes definējuma viedokļa Sužu apkaimi ir grūti dēvēt par telpiski vienotu un funkcionāli savstarpēji saistītu teritoriju, jo apkaimei ir izteikti periferiāls raksturs un Sužus par lokālo centru var uzskatīt tikai kontekstā ar pašu Sužu apdzīvoto vietu nevis Ozolkalniem vai citām kādām atsevišķām savrupmājām. Tomēr no telpiskā viedokļa šai apkaimei ir visas iespējas kļūt vienotākai un attīstīt atsevišķus vietējos pakalpojumus, jo caur to iet viena galvenā transporta ass (Jaunciema gatve), kas turklāt nodrošina efektīvu saikni arī ar citām Ķīšezera A piekrastes apkaimēm (Jaunciems un Bukulti).

Reljefs

Izteikti līdzenas un zemas teritorijas (<2 m v.j.l.) apkaimē atrodas tikai šaurā joslā (pārsvarā ~50-100 m, retāk līdz 200 m) gar Ķīšezera krastu. Pārējā apkaimes teritorijā reljefs ir izteikti viļņots, ko nosaka apkaimes izvietojums uz Jaunciema kāpām. Jaunciema kāpu teritorijā reljefa virsmas augstums parasti nav zemāks par 4 m v.j.l., bet kāpu pauguru un vaļņu (orientēti ZA-DR virzienā) augstums ir variējošs – visaugstākais kāpu valnis (Sužu kāpa) atrodas apkaimes ZR daļā uz pussalas, sasniedzot pat 18 m augstumu v.j.l., kas faktiski atbilst arī šī kāpu vaļņa relatīvajam augstuam, jo tas izvietots Ķīšezera piekrastē. Centrālajā daļā izvietoto kāpu pauguru maksimālais augstums pārsvarā nepārsniedz 7-9 m augstumu v.j.l. Liepusalas pussalas R malā kāpas sasniedz 14 m augstumu v.j.l. (Liepusalas pussalas D galā izvietotā Bulduru pilskalna augstums nedaudz pārsniedz 5 m v.j.l.), bet Sužu apdzīvotā vieta atrodas 9-11 m augstumā v.j.l. Atsevišķi līdz 10 m augsti kāpu pauguri atrodas arī apkaimes A daļā.

Inženierģeoloģija

 Ķīšezera piekrastes joslā ārpus kāpu pauguriem Sužu apkaimē raksturīgi celtniecībai nelabvēlīgi apstākļi, ko nosaka ne vien augstais gruntsūdeņu līmenis (seklāk par 1,5 m), bet arī vājākas nestspējas gruntis un teritorijas pārmitrais raksturs. Savukārt paaugstinātajās (kāpu) Sužu apkaimes daļās, tai skaitā arī lielāko pussalu iekšienē, raksturīgi celtniecībai labvēlīgi apstākļi.

Reljefa ziņā zemajā Ķīšezera piekrastes joslā Sužu apkaimes teritorijā raksturīgs augsts teritorijas potenciālās applūšanas risks, kas pārsniedz 10% (tās ir regulāri applūstošas teritorijas). Taču pašreizējās apbūves teritorijās minētais plūdu risks praktiski nepastāv, jo tās izvietotas uz apkaimē plaši izplatītajām kāpām.

Ūdeņi

Virszemes ūdens objekti Sužu apkaimē aizņem absolūti lielāko daļu no apkaimes kopējās platības (52,1% jeb 209,4 ha) – procentuāli šis rādītājs ir viens no lielākajiem starp visām Rīgas pilsētas apkaimēm. Gandrīz 100% no šīs milzīgās platības veido apkaimes R, DR un D daļā izvietotais Ķīšezers. Šī ezera kopējā platība ir 1740 ha, un Sužu apkaimē atrodas tā DA daļa. Ezera vidējais dziļums ir 3 m, bet lielākais – 4,2 m. Ķīšezera ūdeņi atjaunojas 14 reižu gadā. Noteka uz Daugavu Ķīšezeram ir pa Mīlgrāvi, kas atrodas D stūrī. Pa to vējuzplūdos ezerā ieplūst iesāļa ūdens masas (reizēm sāļums pārsniedz 1‰). Ūdenslīmenis vējuzplūdos var paaugstināties >2 m, bet vējatplūdos pazemināties >1 m attiecībā pret vidējo Baltijas jūras līmeni. Ezera pamatu veido smilts, virs kuras centrālajā daļā uzkrājusies ~1,5 m bieza dūņu kārta. Krastu izrobo vairāki sekli līči, kā piemēram Sužu apkaimē esošais Sužu kakts, Sužu ūziņa, Buldurpunga un Klipiņdūcka. Ķīšezera krastu veido zemu pļavu josla, kas tālāk pāriet kāpu smilts izveidotos paaugstinātos krastos. Ķīšezers ir iecienīta rīdzinieku atpūtas vieta, ko izmanto arī makšķernieki un ūdenssporta aktīvisti. [3] Sužu apkaimes robežās (piemēram Sužu ūziņā un Buldurpungas A līcī) Ķīšezerā ieplūst arī vairākas nelielas ūdensteces, kas meliorē apkārtējās teritorijas.

Zaļumi

Dabas un apstādījumu teritorijas Sužu apkaimē saskaņā ar RTP-2006 aizņem 32,3% jeb 195,2 ha lielu platību, kas ir vislielākais no sauszemes izmantošanas veidiem. Šīs teritorijas lielos nogabalos izvietotas pa visu apkaimes teritoriju, bet visvairāk to atrodas Ķīšezera piekrastes joslā, lielākajās pussalās un uz A no Jaunciema gatves. Nelielā apkaimes Z daļas teritorijā, kā arī lielā apkaimes DA daļā Ķīšezera piekrastē noteikta īpaši aizsargājamā dabas teritorija - Jaunciema dabas liegums. Šī dabas lieguma abas teritorijas Sužu apkaimē aizņem 22,0% jeb 88,7 ha no apkaimes kopplatības. Visa Jaunciema dabas lieguma teritorija, kas atrodas Sužu apkaimē, RTP-2006 noteikta kā dabas un apstādījumu teritorija.

Jaunciema dabas liegums dibināts 1993. gadā 320,7 ha platībā un tas sastāv no 3 daļām, kuras visas izvietotas pie Ķīšezera. Jaunciema dabas lieguma teritoriju aizņem Ķīšezera krasta zemās pļavas, kas tālāk no ezera pāriet vairāk vai mazāk ar kokiem un krūmiem apaugušās kāpās. Lieguma teritorijai raksturīga liela reljefa formu un biotopu daudzveidība. Te atrodamas sausieņu un palieņu pļavas, krūmāji, ūdensaugu audzes ezera piekrastē, arī nelielas kokaudzes. Liegumā atrastas vairākas aizsargājamo augu sugas: jumstiņu gladiola (Gladiolus imbricatus), jūrmalas armērija (Armeria maritima), Baltijas (Dactylorhiza baltica) un stāvlapu (Dactylorhiza incarnata) dzegužpirkstīte, atvašu saulrietenis (Jovibarba sobolifera). Liegumā daudz vecu, ainaviski izcilu koku, 12 no tiem reģistrēti kā Rīgas pilsētas nozīmes dižkoki (lielākā daļa no tiem atrodas tieši Sužu apkaimē). Liepusalas pussalā, kas atrodas Sužu apkaimes centrālajā daļā aug republikas nozīmes dižozols ar 6,38 m apkārtmēru. Liegumā konstatēta 51 putnu suga no kurām 40 tur arī ligzdo. No aizsargājamajām putnu sugām jāmin grieze (Crex crex) un somzīlīte (Remiz pendulinus). Agrākajos gados novēroti arī lauka piekūns (Falco tintunculus) un lielā gaura (Mergus merganser). Daudz arī citu Latvijas putnu.

Teritorijas izmantošana

Sužu apkaimes izteikti zaļo raksturu papildina arī salīdzinoši plašās apbūves ar apstādījumiem teritorijas (4,2% jeb 16,8 ha), no kurām lielāko daļu (14,5 ha) aizņem dzīvojamās apbūves ar apstādījumiem teritorijas. Šāda veida teritorijas ir noteiktas blakus Jaunciema gatvei starp Sužu apdzīvoto vietu Rīgā un Sužu ciemu Garkalnes novadā, kā arī dažās vietās uz ZA no Ozolkalnu apdzīvotās vietas abpus Jaunciema gatvei, paplašinot jau esošās apbūves teritorijas.

Arī apkaimē izvietotajās savrupmāju apbūves teritorijās, kas kopumā aizņem 3,2% jeb 12,7 ha, ir augsts zaļumu īpatsvars, kas papildina dabas un apstādījumu teritoriju struktūru. Apkaimē kopumā ir 3 savrupmāju apbūves teritoriju nogabali, kuri visi atrodas apkaimes DA daļā – Ozolkalnu apdzīvotā vieta, kā arī 2 saistīti nogabali starp Jaunciema gatvi un Klipiņdūcku.

Pamatinformācija
Platība: 402.3 ha
Iedzīvotāji: 502 Iedz.
Iedzīvotāju blīvums: 1 Iedz./Ha
Nodarbinātība: 18 Nod.
 
Transports
Autobuss: 11, 19, 29