Spilves apkaime atrodas Daugavas kreisajā krastā starp Daugavu un Bolderājas dzelzceļa līniju un  robežojas ar Bolderājas, Voleru, Ķīpsalas (nav sauszemes savienojuma), Iļģuciema, Imantas un Kleistu apkaimēm. Robežas - Daugavgrīvas šoseja, līnija uz Daugavu, Daugava, Roņu dīķis, līnija uz Daugavgrīvas ielu, dzelzceļa loks, dzelzceļš. Spilves apkaimes kopējā platība ir 957,6 ha.

Reljefs

Spilves apkaimes reljefs ir izteikti līdzens un pārsvarā tā atrodas 0 – 2 m augstumā v.j.l. Vienīgais būtiskais izņēmums attiecināms uz Spilves apkaimes DR stūri, kur sākas Nordeķu – Kalnciema kāpu grēda un tur attiecīgi augstākā kāpa paceļas 17 m v.j.l. Absolūti lielākā Spilves apkaimes daļa atrodas tā saucamajās Spilves pļavās, kas ir purvains līdzenums starp Bolderājas – Priedaines un Nordeķu – Kalnciema kāpu grēdām. Spilves pļavu garums DR –ZA virzienā ir 8 km, bet platums ZA daļā sasniedz 3 km. Reljefa augstums Spilves pļavu vidusdaļā 0,1-1,0 m, bet gar malām 1-2 m v.j.l. Centrālā un lielākā Spilves apkaimes daļa atrodas Babītes lagūnas (ar Spilves pļavām) ģeomorfoloģiskajā mikrorajonā.

Inženierģeoloģija

Gandrīz visā Spilves apkaimes teritorijā no inženiertehniskā viedokļa ir celtniecībai nelabvēlīgi apstākļi, ko pirmkārt nosaka vājā grunts nestspēja. Spilvē dažāda biezuma (1,5-6 m) smilšu slāņi mijas ar 3-10 m bieziem organiski-minerālo dūņu slāņiem vietām līdz 10-20 m dziļumam (Podragā līdz pat 20-30 m dziļumam). Papildus biezajam vājas nestspējas grunts slānim šajā apkaimē ir arī ļoti augsts gruntsūdens līmenis, kas tikai pašos apkaimes ZR un DR ir dziļāks par 1,5 m.

Ņemot vērā gan grunšu stāvokli, gan augsto gruntsūdens līmeni, kā arī faktu, ka Spilves apkaimes teritorijā (izņemot daļu Spilves lidlauka teritorijas) ir augsts applūstamības risks (plašā teritorijā tas sasniedz pat 10% un biežāku varbūtības rādītāju, ja netiek pienācīgā kārtībā uzturētas hidrotehniskās būves), apbūves attīstībai obligāti nepieciešams veikt pamatīgus teritorijas inženiertehniskās sagatavošanas darbus, tai skaitā sakārtojot meliorācijas sistēmas. Par šādām teritorijām ir noteikti attiecīgi 673 ha jeb 70,3% no Spilves apkaimes kopplatības, kas faktiski ir visas potenciālās apbūves teritorijas.

Ūdeņi

No Spilves apkaimei DA piekļaujas Daugava, bet centrālajā daļā ir  Hapaka grāvis, Spilves grāvis un Lāčupīte (DR), kas vienotā sistēmā ar Spilves poldera meliorācijas grāvjiem drenē Spilves apkaimes teritoriju.

Zaļumi

Saskaņā ar aktuālo Rīgas pilsētas teritorijas plānojumu 2006.-2018.gadam dabas un apstādījumu teritorijas Spilvē aizņem 18,1% jeb 173,3 ha. Reāli dabā šo dabas teritoriju pašreiz ir vairāk, lai gan juridiski tās atrodas Rīgas brīvostas teritorijā. No šīm dabas teritorijām neviena nav noteikta kā īpaši aizsargājamā dabas teritorija, tomēr tajās atrodas putniem nozīmīgi biotopi, kas sarežģī šo teritoriju izmantošanu ostas saimnieciskās darbības attīstībai. Apkaimes ZA un DR daļā par zaļām var uzskatīt pašreizējo ģimenes dārziņu teritorijas. Pašos apkaimes ZR un DR atrodas arī atsevišķi mežu puduri, bet pārējās dabas teritorijas ir pļavas.

Teritorijas izmantošana

Pēc teritorijas izmantošanas veidu savstarpējā sadalījuma lielāko Spilves apkaimes daļu – 34,1% aizņem Rīgas brīvostai piederīgas ražošanas un rūpniecības objektu teritorijas, tai skaitā lielākā daļa no pašreizējā Spilves lidlauka, Spilves pļavu un ZA daļā izvietoto ģimenes dārziņu teritorijas.