Robežas

Šķirotavas apkaime atrodas Rīgas pilsētas DA daļā starp Ogres virziena dzelzceļu un pilsētas robežu un  robežojas ar Dārzciema, Pļavnieku, Rumbulas un Ķengaraga apkaimēm, kā arī ar Stopiņu novadu. Šķirotavas apkaimes robežas - pilsētas robeža, Lubānas iela, Slāvu iela, dzelzceļš (Salaspils iela, Lokomotīves iela). Apkaimes kopējā platība ir 1005,7 ha.

Šķirotava ir 1 no 6 Rīgas apkaimēm, kuras platība ir lielāka par 1000 ha. Rīgas pilsētas ietvaros noteiktās Šķirotavas apkaimes robežas dabā ir skaidri nolasāmas, jo tās iet pa dzelzceļu un maģistrālajām ielām. Izņēmums ir Šķirotavas apkaimes A robeža, kur tā saskaras ar Stopiņu pagastu un dabā šī robeža ir grūti nolasāma. Neskatoties uz Šķirotavas apkaimes lielo izmēru, tā ir uztverama kā lielā mērā telpiski vienota un funkcionāli savstarpēji saistīta teritorija jeb apkaime, jo tās daudzfunkcionālais kodols jeb lokālais centrs atrodas šīs apkaimes D daļā ap Krustpils un Granīta ielu krustojumu. Pārējās teritorijās pārsvarā dominē rūpnieciska rakstura izmantošanas vai dabas teritorijas. Ņemot vērā plašās, pārsvarā neapbūvētās teritorijas apkaimes D, DA daļā, Šķirotavas apkaimei ir salīdzinoši liels potenciāls attīstīties par vēl daudzfunkcionālāku un pilnvērtīgāku apkaimi nekā tā ir pašreiz.

Reljefs

Šķirotavas apkaimes reljefs ir izteikti līdzens, un praktiski visā teritorijā zemes virsas augstums svārstās tikai starp 11 un 12 m augstuma atzīmi v.j.l. Neliels izņēmums ir apkaimes ZA stūris, kur zemes virsmas augstums samazinās līdz 9 m v.j.l., bet apkaimes ZR daļā tas ir 8-9 m augstumā v.j.l. Minimāli augstāka ir apkaimes Z daļa Meža teritorijā, kur zemes virsas augstums ir 12-13 m v.j.l. robežās, atsevišķiem pauguriņiem paceļoties līdz 15 m v.j.l. Daudzviet reljefs pārveidots antropogēnās darbības rezultātā, un tādējādi maksimālais zemes virsas augstums ir 18 m v.j.l. (pie Granīta ielas „Būvgružu pārstrādes” teritorijā).

Inženierģeoloģija

No inženierģeoloģisko apstākļu viedokļa Šķirotavas apkaimē apstākļi celtniecībai pārsvarā ir salīdzinoši labi. Apkaimes A, ZA daļā ir labvēlīgi celtniecības apstākļi. Šķirotavas apkaimes D, centrālajā, ZR un R daļā pārsvarā raksturīgi nosacīti labvēlīgi celtniecības apstākļi. Šajās teritorijās gruntsūdeņu dziļums ir mainīgs – pārsvarā 1,5-3 m dziļumā, bet vietām arī vairāk kā 3 m dziļumā. Zemes virskārtu pārsvarā veido smalka smilts, vietām ar vidēji rupjas un rupjas smilts kārtām.

Sarežģīti celtniecības apstākļi ir tikai daļā no apkaimes ZR teritorijas ap Katlakalna ielu. Arī tur gruntsūdeņu dziļums ir atbilstošs būvniecības darbu veikšanai (1,5-3 m), taču grunšu noturība ir salīdzinoši vājāka.

Zaļumi

Dabas un apstādījumu teritorijas Šķirotavas apkaimē aizņem 22,6% jeb 227,1 ha lielu platību un lielākie šo dabas un apstādījumu teritoriju nogabali atrodas apkaimes ZA daļā, kur izvietots mežs un Ulbrokas kapi (to platība – 52,3 ha). Atsevišķas mazākas dabas un apstādījumu teritorijas noteiktas arī apkaimes D daļā, kur pašreiz dabā ir meži vai blīvas koku audzes. Realitātē dabas un apstādījumu teritorijas Šķirotavas apkaimē aizņem lielāku platību nekā norādīts RTP-2006, jo, piemēram, Rīgas Preču-2 stacijas tuvumā esošās ģimenes dārziņu teritorijas, RTP-2006 tiek plānotas kā jauktas apbūves teritorijas. Līdzīgi ir ar teritorijām apkaimes D daļā, kur tiek pieļauta jauktas vai savrupmāju apbūves attīstība, bet pašreiz tās pārsvarā tiek izmantotas kā ģimenes dārziņi. Pēc būtības savrupmāju apbūve gan netieši papildina teritorijas zaļumu struktūru, pateicoties salīdzinoši augstajam apstādījumu īpatsvaram.

Teritorijas izmantošana

Lielāko platību Šķirotavas apkaimē aizņem jauktas apbūves teritorijas – 24,8% jeb 249,3 ha, tādējādi atainojot šīs apkaimes komplekso raksturu pat nelielu teritoriju robežās. Jauktas apbūves teritorijas statuss galvenokārt noteikts apkaimes ZR daļas (ap Slāvu rotācijas apli, Lubānas un Krustpils ielām) un D daļas (starp Ogres un Ērgļu virzienu dzelzceļa līnijām) teritorijām. Atsevišķi mazāki jauktu apbūves teritoriju nogabali atrodas arī apkaimes ZA un A daļā. Pašreiz gan lielai daļai šo jauktas apbūves teritoriju ir izteikti rūpniecisks raksturs, kuru saskaņā ar RTP-2006 iecerēm perspektīvā vajadzētu mainīt uz vidi mazāk ietekmējošām darbībām.

Ļoti lielu platību Šķirotavas apkaimē aizņem ražošanas un rūpniecības teritorijas – 19,3% jeb 194,6 ha, kas kopumā ir ļoti raksturīgas šai apkaimei. Lielākais ražošanas un rūpniecības teritoriju nogabals atrodas apkaimes Z daļā starp Lubānas ielu, mežu, Rencēnu ielu, Krustpils ielu un Katlakalna ielu. Atsevišķas mazākas ražošanas un rūpniecības teritorijas atrodas arī apkaimes DA daļā ap Granīta ielu.

Netradicionāli lielu teritoriju Šķirotavas apkaimē aizņem tehniskās apbūves teritorijas – 14,3% jeb 143,5 ha, taču to var izskaidrot ar ārkārtīgi plašajām dzelzceļa teritorijām apkaimes robežās, ko veido gan Ogres, gan Ērgļu virzienā ejošās dzelzceļa līnijas, gan daudzi pievedceļi un vilcienu vagonu šķirošanas ceļi (gandrīz visā posmā no Jāņavārtu līdz Gaismas vilcienu pieturām). Atsevišķa mazāka tehniskās apbūves teritorija ir noteikta pie Granīta ielas „Būvgružu pārstrādes” teritorijā, kur notiek darbības ar atkritumu apsaimniekošanu.