Tā sauktā Skanstes apkaime ir viens no nesenāk apgūtajiem Rīgas rajoniem, kaut arī atrodas tiešā centra tuvumā. Tas atrodas kādreizējo pilsētas ganību vietā (vēl tagad kartēs sastopams šīs apzīmējums).

 14. – 15. gs. aiz Rīgas pils grāvja pret ziemeļiem – uz Mīlgrāvja pusi – sākās rīdzinieku ganības, kas aizņēma ļoti lielu platību. Tajās atradās vieta gan Rīgā plaši izmantotajiem zirgiem, gan citiem mājlopiem – govīm, aitām, buļļiem u.c. Galvenais lopu ceļš no pilsētas uz ganībām veda pa Jēkaba ielu cauri Jēkaba vārtiem un pāri Jēkaba tiltam. Zirgu ganības atradās vistuvāk Jēkaba vārtiem, aiz tām bija mājlopu ganības. Tūliņ aiz Jēkaba vārtiem visgarām ceļam uz ganībām sākās rīdzinieku dārzi, kurus rāte iznomāja namniekiem. Dārzi atradās arī pilsētas grāvja ielejā. Savu nosaukumu, domājams, Skanstes iela  ieguvusi pateicoties Pēterim I, kurš 18. gs. 20. gados, vēlēdamies uz Sarkandaugavu pārcelt Rīgas pilsētu, savam feldmaršalam Aleksandram Meņšikovam lika uzbērt skansti priekšā tai, t.i. – tagadējā Sarkandaugavas apkaimē.

18. gs. Ganību dambis tika apstādīts ar četrām vītolu rindām, padarot to par skaistu aleju ar lopu ceļu blakus. Tagadējo neizmantojamo fabriku vietā atradās krāšņas Rīgas iedzīvotāju vasaras muižiņas, aiz kurām – pilsētas ganības. Lielie plūdi 1807. gada aprīlī nopostīja lielāko daļu šeit ierīkoto dārziņu, pārējos nopostīja ugunsgrēks 1812. gadā, kad Napoleona uzbrukuma dēļ tika pavēlēts nodedzināt visas ēkas ārpus pilsētas vaļņiem. 20. gadsimta sākumā tur atkal atradušies iekopti dārziņi (tikai tuvāk Valdemāra ielai).

Ap 1902. gadu līdzās tagadējam Ganību dambim tapa dzelzceļš – Rīgas dzelzceļa mezgla Preču stacija. Tā sastāvēja no parka vilcienu pieņemšanai un nosūtīšanai, parka vagonu šķirošanai, preču pagalma, iekraušanas un izkraušanas ceļiem, augstām kravas platformām un plašām noliktavām. Tagad tā ir modernizēta un vēl joprojām turpina darboties. No Rīgas Preču dzelzeceļa atzari ved arī uz Rīgas tirdzniecības ostu, Eksportostu un Andrejostu.

1910. gadā tagadējās Skonto halles vietā Emīla Melngaiļa ielā tapusi liela ēka 5. latviešu dziesmu svētkiem. No tās raugoties virzienā no centra pa kreisi atrodas Skanstes rajona galvenā ielā – Skanstes iela. Tai abās pusēs reiz atradās lapeņu kolonija. Šai apkārtnē – starp Vesetas un Skanstes ielām līdz 1965. gadam pastāvēja hipodroms. Ap to milzīgā teritorijā grupējās mazdārziņi, kas no pilsētas tika dāvināti mazpulkiem, uz dārzkopību orientētiem pusaudžiem.2005. gadā šo vietu tika nolemts atvēlēt Pasaules hokeja čempionāta un citu masu pasākumu būvēm. Tādējādi Skanstes ielas labās puses apbūve ir sākta, un tiks turpināta ar daudzstāvu īres namu celtniecību. Skanstes un Hanzas ielas stūri iezīmē arī pēc sabiedriskās ugunsdrošības pieņemšanas 1882. gadā uzbūvētais ugunsdzēsēju depo, ko 1910. gadā stilizējot Hanzas ķieģeļu gotikas tradīcijas, būvējis R.Šmēlings. 1980. gadā uz depo bāzes izveidots Ugunsdzēsības muzejs. Hanzas iela, kurā muzejs atrodas, ierīkota 1902. gadā un kalpojusi, lai no kādreizējā Ķeizardārza (tagad – Viesturdārza) nokļūtu pilsētas ganībās.

 Līdzās galvenajai – Skanstes ielai reģiona apkaimi veido Vesetas iela, Grostonas iela, Zirņu iela, no Duntes ielas līdz Ganību dambim līdzās dzelzceļam ved Bukultu iela. Skanstes apkaimē izveidotas jaunas J.Dikmaņa un J.Daliņa ielas. Paralēli Valdemāra ielai esošo Vesetas un Tomsona ielu daudzdzīvokļu ēku apbūve veidota jau 60. – 70. gados. Līdz Arēnas Rīga būvniecības aizsākšanai Skanstes klajos laukus no ”civilizācijas” norobežoja Rīgas 213. pirmsskolas izglītības iestāde un Rietumu bankas ēkas Vesetas ielā, Hanzas ielā atrodas Hanzas vidusskola, Skanstes ielā 13/15 vientuļš skuma bijušais padomju laikā celtais Darba rezervju sporta nams, kurš vēl tagad ir vienīgā vieta Rīgā, kurā trenēties boksā.

Pašlaik Skanste attīstās kā jaunais biznesa rajons. Jau realizēts projekts Skanstes virsotnes – četras 24-stāvu dzīvojamās ēkas. Pamazām veidoja Merka Skanste , kuras iecerē ir realizēt 8 kvartālu apbūvi, kas kopā aizņem gandrīz 29 ha teritoriju. Līdz 2014. gadam būvkompānija te nolēmusi uzcelt 2 000 dzīvokļu, savukārt darījumu un sabiedrisko ēku platība kopā plānota ap 300 tūkst. m². Iecerēts, ka plānotā Rīgas Ziemeļu šķērsojuma izbūve padarīs Skansti sasniedzamāku.

Izmantotie avoti:

1. Rīga: enciklopēdija. P. Jērāns. R.: Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. - 832 lpp.
2. Šterns I. Viduslaiku Rīga ārpus Rīgas. / Senā Rīga, 4. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2003 – 347.lpp.
3. Kolbergs A. Lasāmgrāmata par Rīgu, tās priekšpilsētām un kūrortpilsētu Jūrmalu. Jūrmala: Fonds AKA, 2007– 324., 326., 334.lpp.