Sarkandaugava atrodas uz ziemeļiem no Rīgas centra, kas pilsētas robežās iekļauta 1828. gadā. Sākotnēji šajā pilsētas daļā dzīvoja profesiju pārstāvji, kuriem iztiku gādāja Daugava – loči, pārcēlāji un zvejnieki. 16. gadsimtā Sarkandaugavas pieteku sāka saukt arī par Soda grāvi, jo tur notika notiesāto raganu peldināšana, pieņemot, ka burvji ūdenī negrimst un ka raganas ir vieglākas par citiem cilvēkiem.

Robežas

Sarkandaugavas apkaime atrodas nedaudz uz Z no Rīgas centrālās daļas Daugavas labajā krastā. Pa sauszemi tā robežojas ar Mīlgrāvja, Mežaparka, Brasas, Skanstes, Pētersalas-Andrejsalas un Kundziņsalas (savienojumi pa tiltiem) apkaimēm, bet pa ūdeni tai ir robežas ar Vecmīlgrāvja un Spilves apkaimēm. Robežas - Mīlgrāvis, Sarkandaugava, Daugava, līnija no Daugavas (Eksportostas) līdz Eksporta ielai, dzelzceļš, dzelzceļa loks, dzelzceļš, Tilta iela, Viestura prospekts, Lēdurgas iela, ostas dzelzceļa līnija. Apkaimes kopējā platība ir 759,6 ha.

Ņemot vērā Sarkandaugavas apkaimes lielo izmēru un iekšējās telpiski-funkcionālās uzbūves atšķirības, ir grūti sniegt vienotu raksturojumu par šīs apkaimes transporta saiknēm. Starp apkaimes maģistrālajām ielām pašreiz ir ierindojamas Duntes iela, Tilta iela un Viestura prospekts, pa kurām notiek galvenā tranzīta satiksmes plūsma. Tomēr jāatzīmē, ka pašreizējā transporta organizācijas sistēma Rīgā līdzīgu raksturu piešķir arī Ganību dambim un Tvaika ielai, pa kurām arī notiek intensīva tranzīta satiksmes plūsma, kas lielā mērā saistīta ar ostas un dažāda rakstura industriālo ēku atrašanos apkaimē. Pateicoties šīm pilsētas maģistrālēm un ielām, Sarkandaugavas apkaimei ir pietiekoši laba saikne ar pilsētas centra teritorijām, Mežaparku un arī Rīgas ziemeļu daļas apkaimēm.