Purvciems ir apkaime, kas atrodas Rīgas austrumu daļā, kādreizējā Hausmaņa purva vietā. Nosaukums Purvciems radies tikai 19. Gadsimta beigās. Līdz tam šī vieta apzīmēta galvenokārt Hausmaņa jeb Husmaņa purva vārdā, nereti tas dēvēts arī par Mintusa purvu (abi šie nosaukumi radušies pēc kāda turienes iedzīvotāja vārda) vai Mordorfu – vārdu izveidojot no purva apzīmējuma krievu valodas kartēs.

Hausmaņa purva nosaukums izveidojies 17. gs. beigās – 18. gs. sākumā. Tad arī pamazām sākās šī necaurbrienamā kūdras purva susināšana. Tai laikā pa plašo purvu pāri smilšaino pauguru mugurām veda līkloču ceļi garām atsevišķām zemnieku sētām. Agrākajā Hausmaņa purva rajonā 18. gs. beigās dzīvoja tikai brīvzemnieki. “Rakstos un kartēs nereti sastopams tikai apzīmējums Purre, Purwe. Pirmais, kas te apmetās 1742. gadā un lika aiz lielajiem smilšu kalniem (tas gan bija purva malā un mūsdienās vairs nav saistāms ar Purvciema teritoriju – M.Š.) rakt grāvjus, stādīt alejas un veidot muižiņu, bija kādreizējais Rīgas pilsētas fiziķis un Pēterburgas galma ārsts J. fon Fišers. Vēlāk, 18. gs. beigās, muižiņu ieguva Rīgas preču šķirotājs A.Grīzenbergs. Kad purva malas kļuva biežāk apdzīvotas, izveidojās Purvciems.” – tā Purvciema sākotni raksturo vēsturnieks R.Šīrants.

19. gs. beigās Grīziņa muižu nopirka Grebenščikova vecticībnieku draudze un to sāka saukt par Krievu muižiņu. Saglabājušies arī nostāsti par kādreizējo briesmīgo purvu, kurā noslīkuši ne vieni vien ļaudis, pajūgi un lopi. Purva bīstamību pamazām mazinājuši apakšā apsausējušie kūdras slāņi. Taču mūsdienās Purvciems ir Rīgas pilsētas daļa Vidzemes priekšpilsētā uz austrumiem no Rīgas-Ieriķu dzelzceļa līnijas, to ieskauj Brīvības gatve, Biķernieku iela, A.Deglava iela, Ulbrokas iela un dzelzceļš. Tas sastāv no 6 mikrorajoniem un sabiedriskā centra.

19. gadsimtā Hausmaņa purva vieta tika pamazām apbūvēta ar vienģimeņu ēkām, kas celtas pārsvarā smilšu slāņa pacēlumā purva vidū. 1930. gada sākumā nepiekāpīgajam purvam pilsēta krustām šķērsām izvilka cauri vairāk kā pusotras asi dziļus grāvjus, sasniedzot purva dibenu – baltās smiltis. Dārzsaimniecības raksturu Purvciems saglabāja ilgstoši, jo vēl 1969. g. Purvciemā bija sīko ģimenes dārziņu valstība.

Purvciema teritorija tika iekļauta Rīgas administratīvajās robežās tikai 1924. gadā, tika izstrādāts rajona attīstības plāns un izveidots jauns ielu tīkls, kā rezultātā sākās intensīvāka vienģimeņu namu celtniecība. Uz Purvciemu attiecas 1923. gadā arhitekta Arnolda Lamzes vadībā izstrādātais Rīgas ģenerālplāns, pēc kura pilsētas perifērijā bija paredzēta vienīgi ekstensīva mazstāvu apbūve. Tomēr lūzuma punkts šī Rīgas rajona attīstībā sākās pēc Otrā pasaules kara, kad 1964. gadā vietā, kur grunts apstākļi ilgu laiku likās nepiemēroti būvniecībai, 1965. gadā tomēr sāka veidoties Purvciema dzīvojamais masīvs. Rīgas ģenerālplāna birojā tika izstrādāts rajona izbūves detaļplānojums (arh. G.Melbergs, R.Paikune, D.Sila, 1970. g. tas nedaudz pārstrādāts institūtā Pilsētprojekts, arh. Ē.Fogelis, M.Medinskis, I.Millers, R.Dzene) un sākta piecstāvu ķieģeļu dzīvojamo māju un sabiedrisko ēku būvniecība.

Intensīva Purvciema apbūve turpinājās arī 20. gs 70. un 80. gados, kad tika uzcelti lielie daudzstāvu dzīvojamie nami. Gar Purvciema maģistrālēm izvietotas brīvi trasētas 9 stāvu daudzsekciju ēkas, tautā dēvētas gan par Ķīnas mūri (Dzelzavas ielā no Vaidavas ielas līdz Stirnu ielai), gan Kremļa sienu (domājams, ka tā ir ēku ”siena” Dzelzavas ielā no G.Astras ielas līdz Ilūkstes ielai), ideja šādai būvniecībai aizgūta no Francijas 20. gs. 70. gadu jaunās arhitektūras idejas par izbēgšanu no masveida apbūves vienmuļības. Zināms arī, ka Kremļa sienā izmitināti toreizējie drošības dienesta darbinieki. Ēkai G.Astras un Dzelzavas ielas stūrī, turklāt uz ugunsmūra, bijis attēlots Brežņevs, kā dēļ tā tautā saukta par Brežņovku.

Purvciemā pirmo reizi Rīgā 1985. gadā tika uzceltas pirmās vienlaiduma monolītā dzelzsbetona 18 stāvu torņa tipa ēkas (Franču projekts) – t.s. kukurūzas vālītes (jeb kukuružņicas). Purvciema tautā nokristīto objektu sarakstā ietilpst arī tirdzniecības centrs Stirnu ielā pretī tagadējam Rimi lielveikalam, kas kopš uzcelšanas (80. gados) bija šašliku ēstuve un jaunatnes pulcēšanās vieta, un savas arhitektoniskās uzbūves dēļ joprojām tiek dēvēts par Mauzoleju.

Purvciema jaunā dzīvojamā masīva plānojuma struktūras pamatā – regulārs 120 grādu moduļu tīkls, kur katru sešstūra malu veido viena 5-stāvu 4 vai 6 sekciju dzīvojamā ēka. Tās papildina atsevišķas 9-stāvu ēkas. Vēlākajos gados šeit uzceltas arī eksperimentālas ēkas pēc individuāliem projektiem, viena no tām - daudzstāvu dzīvojamā ēka Ūnijas ielā, pēc arhitekta J.Pogas projekta uzcelta 1994. gadā. Šeit atrodas arī padomju laiku lepnums – tirdzniecības centri Mēbeļu nams un Minska (Rīgas pirmais lielveikals mūsdienu izpratnē, tagad Rimi), kas tika celti, lai parādītu valsts rūpes par patērētājiem ar maksimāli lielu preču klāstu – realitātē, pustukšiem plauktiem.

Biķernieku ielas pusē atrodas vecais Purvciems, kur saglabājusies mazstāvu apbūve. Purvciemā pašlaik atrodas vairāki lielveikali. Purvciemā atrodas vairākas valsts vidusskolas (60., 64., 74., 84., 85., 100. u.c.), bērnudārzi, bibliotēka (pilsētas bibliotēkas filiāle Burtnieks), poliklīnikas Aura-R un Valeo, Ātrās medicīniskās palīdzības apakšstacija. Purvciema apbūve notikusi vairākos piegājienos, tādējādi tajā atrodamas gandrīz vai visu padomju laika masveida celtniecības projektu ēkas (103., 104., 119. 467., 607. sērija, čehu, lietuviešu, mazģimeņu projekti u.c.) Līdz ar Purvciema priekšrocību apzināšanos – lielais brīvo zemju daudzums, pilsētas centra vienā pusē un meža tuvums otrā pusē, rūpniecisku objektu neesamība, ļoti labi attīstīta sabiedriskā transporta sistēma un plaša sabiedriskā infrastruktūra, tā apbūve intensīvi turpinās arī šobrīd.

Foto: I. Kublins

Tagad Purvciemā iespējams iegādāties ļoti dažādus īpašumus – šeit tiek celti gan dažādu klašu dzīvojamie nami, gan komercobjekti – Ainavas nams, Astra Lux, Ziedu muiža, Villa Marina, Saules tornis – ir tikai daži no tiem. 

Izmantotie avoti:

1. Rīga: enciklopēdija. P. Jērāns. R.: Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. - 832 lpp.
2. Uzvarētais purvs. / Rīts. – nr.168. – 1935.g. 20.jūn. – 5.lpp.
3. План рижского патримониального округа 1904. г. - Latvijas Nacionālās bibliotēkas Kartogrāfisko izdevumu nodaļa.
4. Uzvarētais purvs. / Rīts. – nr.168. – 1935.g. 20.jūn. – 5.lpp.
5. Feodālā Rīga. / atb. red. T. Zeids. Rīga: Zinātne, 1978. – 494.lpp.
6. Šīrants R. Dažu Rīgas vietu izcelšanās. // Dabas un vēstures kalendārs 1972. Rīga: Kalendārs – 232. lpp.
7. Uzvarētais purvs. / Rīts. – nr.168. – 1935.g. 20.jūn. – 5.lpp.
8. Mihailovs J. Purvciems. Turpinājums sekos // Rīgas Balss, 1971.g. 1.apr.
9. Krastiņš J. Rīgas arhitektūra no senatnes līdz mūsdienām. Rīga: Baltika, 1998. – 154., 193.lpp.
10. Ārgalis A. Rīga. Rīga : Nacionālais apg., 2001 – 54.lpp.
11. Purvciems. Cita Rīga http://www.citariga.lv/LV/index.php?page=9