Robežas

Pleskodāles apkaime atrodas Rīgas DR daļā un robežojas ar Zolitūdes, Šampētera, Āgenskalna, Bieriņu un Mūkupurva apkaimēm, kā arī Mārupes pagastu. Robežas - pilsētas robeža (Kārļa Ulmaņa gatve), Valgales iela, Jūrkalnes iela, Irlavas iela, Kalnciema iela, Ventspils iela, Lielirbes iela, dzelzceļš, Liepājas iela, Kārļa Ulmaņa gatve.

Pleskodāles apkaimes kopējā platība ir 348,0 ha. Lielā mērā šīs apkaimes robežas ir skaidri identificējamas, pateicoties to aptverošajām ielu trasēm un dzelzceļam. Turklāt abpus Lielirbes ielai kā galvenajai apkaimes šķērsasij atrodas apmēram vienāda lieluma Pleskodāles apkaimes daļas, kā rezultātā šīs apkaimes ģeogrāfiskais izkārtojums ir līdzsvarots un potenciāli var sekmēt tās vienotību, ja uz šo daļu kontaktpunkta turpinās attīstīties apkaimes funkcionālais centrs.

Reljefs

Minimālais apkaimes reljefa virsmas augstums ir 9 m v.j.l., bet maksimālais – 15 m v.j.l. Pleskodāles apkaimes augstākais reljefs atrodas šīs apkaimes centrālajā daļā (Pleskodāles kapi), bet kopumā apkaimes zemes virsma ir izteikti līdzena ar dominējošo augstumu 9-10 m v.j.l.

Inženierģeoloģija

Pleskodāles A daļā, kur kā meliorācijas grāvis atrodas sena Mārupītes pieteka, ir vienīgā vieta apkaimē ar celtniecībai sarežģītiem apstākļiem. Tur pārsvarā 1-2 m dziļumā raksturīgas kūdras iegulas, kas gan teritorijas apbūvēšanas gaitā ir izņemtas un nomainītas ar smiltīm. Pleskodāles apkaimē 3-10 m dziļumā ieguļ vidēji blīvas smilšainas gruntis vai putekļaina smilts.

Pleskodāles apkaimes R un ZA daļā pārsvarā ir nosacīti labvēlīgi celtniecības apstākļi, lai gan raksturīgs relatīvi augsts gruntsūdeņu līmenis (seklāk par 1,5 m). Celtniecībai vislabvēlīgākie apstākļi ir apkaimes centrālajā un dienvidu daļā, kur arī gruntsūdeņu līmenis ir pietiekoši labvēlīgs būvniecības darbiem (1,5-3 m).

Ūdeņi

Virszemes ūdens objekti Pleskodāles apkaimē aizņem tik neievērojamu platību, ka Rīgas teritorijas plānojumā tie praktiski nav norādīti. Vienīgie virszemes ūdens objekti Pleskodālē ir dīķis pie Mūzikas internātvidusskolas, kā arī atsevišķi drenāžas grāvji (agrākās vecupes) galvenokārt Pleskodāles apkaimes DA daļā.

Zaļumi

Relatīvi lielas platības (8,8% jeb 30,7 ha) Pleskodāles apkaimē aizņem dabas un apstādījumu teritorijas, vislielākā no tām ir Šampētera mežs, kas atrodas apkaimes R starp Jūrkalnes un Šampētera ielām. Atsevišķas lielākas dabas un apstādījumu teritorijas atrodas arī Lielirbes ielas apkārtnē, starp kurām ir atzīmējama bērzu birztala pie Mūzikas internātvidusskolas un Pleskodāles kapi. Kopumā Pleskodāles apkaimei ir daudz zaļumu platību, jo plašas teritorijas aizņem ne pārāk blīvi izveidota savrupmāju apbūve ar dārziem.

Teritorijas izmantošana

Vislielāko platību Pleskodāles apkaimē (30,5% jeb 106,1 ha) aizņem jauktas apbūves teritorijas. Tās galvenokārt izvietots gar K.Ulmaņa gatvi un apkaimes A daļā, kas pārsvarā ir bijusi izteikti industriāla teritorija. Ievērojamu platību (19,3% jeb 67,3 ha) aizņem savrupmāju apbūves teritorijas, kas izvietotas apkaimes R un ZR daļā, kā arī DA stūrī. 10,4% no apkaimes platības aizņem dzīvojamās apbūves teritorijas. Tās izvietotas vienkopus apkaimes Z daļā starp Šampētera, Rucavas un Kalnciema ielām.

Kā apkaimes centrs iezīmējas teritorijas ap K.Ulmaņa gatves un Lielirbes ielas krustojumu, kur noteiktas centru apbūves teritorijas (6,2% jeb 21,5 ha), atļaujot blīvas un augstas apbūves attīstību. 19,6% jeb 68,2 ha no Pleskodāles platības aizņem ceļu un ielu trases. Šis skaitlis vērtējams kā liels, bet to pamato plašie maģistrālo ielu koridori, kā arī izvērstais vietējās nozīmes ielu tīkls Pleskodāles dzīvojamos rajonos.