Robežas

Pļavnieku apkaime atrodas uz Rīgas A daļā un robežojas ar Purvciema, Dreiliņu, Šķirotavas un Dārzciema apkaimēm, Maskavas forštates un Avotu ielas apkaimēm, kā arī saskaras ar Stopiņu novadu apkaimes ZA stūrī. Robežas - Lubānas iela, Ilūkstes iela, Augusta Deglava iela.

Pļavnieku apkaimes kopējā platība ir 298,5 ha. Noteiktās Pļavnieku apkaimes robežas dabā ir skaidri nolasāmas, jo tās iet pa maģistrālajām ielām un pašreizējais apbūves raksturs Pļavniekos pārsvarā atšķiras no apbūves rakstura kaimiņu apkaimēs. Pļavniekus viennozīmīgi var uzskatīt par telpiski vienotu un funkcionāli savstarpēji saistītu teritoriju jeb apkaimi, kas lielā mērā jau ir izveidota.

Reljefs

Apkaimes reljefs pārsvarā ir līdzens, un praktiski visā teritorijā zemes virsas augstums svārstās starp 8-9 m augstuma atzīmi v.j.l. Nedaudz augstāks reljefs ir apkaimes DA daļā izvietotajā meža teritorijā, kur zemes virsa ir 10-12 m augstumā v.j.l., bet augstākie pauguriņi sasniedz 14 m augstumu v.j.l. Apkaimes ZA daļā zemes virsas augstums pārsvarā ir ap 10 m v.j.l.

Inženierģeoloģija

No inženierģeoloģisko apstākļu viedokļa Pļavnieku apkaimē apstākļi celtniecībai ir atšķirīgi dažādās apkaimes daļās. Apkaimes ZR daļā pie A.Deglava ielas celtniecībai ir nelabvēlīgi apstākļi, jo teritorija atrodas bijušā Hausmaņa purva robežās. Gruntsūdeņu dziļums tur gan ir pietiekošs būvniecības darbu veikšanai – tas ieguļ 1,5-3 m dziļumā. Ģeoloģiskā griezumā šajā teritorijā raksturīgs irdenu dažāda rupjuma smilšu slāņojums ar 3-8 m biezām kūdras iegulām. Zem minētā kūdras slāņa ieguļ irdena smalka smilts, bet no 11-19 m dziļuma līdz pamatiežiem – blīva putekļaina smilts. Pļavnieku apkaimes centrālajā un Z daļā pārsvarā raksturīgi sarežģīti celtniecības apstākļi. Tur gruntsūdeņu dziļums vietām var būt arī mazāks par 1,5 m, kas tādējādi sarežģī būvniecības procesu.

Pļavnieku apkaimes DR, D un A daļā raksturīgi nosacīti labvēlīgi celtniecības apstākļi. Tur gruntsūdeņu dziļums parasti nav mazāks par 1,5 m, A daļā sasniedzot arī 3 m dziļumu. Zemes virskārtu tur pārsvarā veido smalka smilts.  Apkaimes ZA stūrī raksturīgi arī labvēlīgi celtniecības apstākļi. Gruntsūdeņu dziļums tur ir robežās starp 1,5-3 m, bet zemes virskārtā ieguļ vidēji blīvas smilšainas gruntis ar pārsvarā smalkas smilts starpkārtām.

Zaļumi

Dabas un apstādījumu teritorijas Pļavnieku apkaimē aizņem 11,8% jeb 35,2 ha lielu platībuun lielākie šo dabas un apstādījumu teritoriju nogabali atrodas 3 apkaimes vietās – ZR daļā ap A.Saharova un A.Deglava ielu ar parkveida raksturu, DA daļā pie Lubānas ielas (mežs) un ZA daļā pie Lubānas ielas (mežs). Apkaimes ZA daļā noteiktas arī mazākas dabas un apstādījumu teritorijas – galvenokārt kā šauri zaļie koridori gar ielām. Realitātē apstādījumu teritorijas aizņem lielāku platību, jo tās atrodas arī dzīvojamo ēku kvartālu iekšpagalmos, kā arī kā ielu apstādījumi un nelieli skvēri (piemēram, pie A.Saharova ielas) vai apbūvei paredzētās, bet neapbūvētās teritorijas (piemēram, apkaimes ZA daļā pie garāžām).

Teritorijas izmantošana

Lielāko Pļavnieku apkaimes daļu (42,5% jeb 127,0 ha) aizņem dzīvojamās apbūves teritorijas, jo Pļavnieki kopumā ir liels daudzstāvu dzīvojamais rajons. Visvairāk šādu teritoriju atrodas apkaimes R un centrālajā daļā, kā arī pie A.Deglava ielas ZA daļā. Salīdzinoši būtisku apkaimes teritorijas daļu (7,3% jeb 21,7 ha) Pļavniekos aizņem centru apbūves teritorijas. Tās izvietotas ap A.Saharova ielu (galvenokārt ielas A pusē), kas ir apkaimes centrālā ass.

Daudzstāvu dzīvojamo kvartālu robežās izvietotas arī apkaimes publiskās apbūves teritorijas. Kopumā tās aizņem 6,0% jeb 18,1 ha no apkaimes kopējās platības, un lielākā daļa no tām ir izglītības iestādes. Jauktas apbūves teritorijas Pļavnieku apkaimē atrodas tikai tās ZA daļā uz A no Ulbrokas un Akadēmiķa Keldiša ielu krustojuma, kā arī pie A.Deglava un Lubānas ielu krustojuma. Pašreiz tās pārsvarā ir saimnieciski neizmantotas teritorijas, kurās perspektīvē būtu iespējama un vēlama dažāda veida komercdarbības un vieglās ražošanas attīstība.