Mūkupurvs atrodas Rīgas rietumu galā, aiz Jūrmalas šosejas (Kārļa Ulmaņa gatve). Tagadējās apkaimes teritorija vēsturiski atradusies Šampētera un Beberbeķu muižu zemēm, bet Rīgā iekļauta 1924. gadā.

Apkaimes nosaukums visticamāk aizgūts no centrālās Mūkupurva ielas, kas savukārt 1917. gadā oficiāli iegūst šādu vārdu. Bijušais Šampētera muižas īpašnieks Gustavs fon Derkss, pie muižas zemju sadalīšanas apbūves apgabalos, izveidoja ielu tīklu, kuram vajadzēja atbilst jaunam standartam – ne šaurākam par 42 pēdām. Muižnieka iesniegtie ielu nosaukumu ierosinājumi tika aizstāti ar Rīgas pilsētas mērnieka R. Štegmana piedāvātajiem.

Gaviezes ielas nosaukums, saistāms gan ar Gaviezes muižu, gan ar Brīvības cīņu epizodi, kad Grobiņas pagasta Gaviezes apriņķī 1919. gada 9. februārī notika vispārēja mobilizācija, kas svarīgā mirklī nodrošināja rezerves un radīja sabiedrības attieksmē lūzumu, pēc kura sekoja masveidīga mobilizācija. Tāpat Grenču un Gramzdas ielu nosaukumi meklējami Kurzemes muižu apzīmējumos. Bez jau pieminētajām ielām tikai dažas ir nosauktas – Mūkupurva, Sieksātes, Priedaines, Ciema, Mežmalas, Rikšotāju, Naudītes, Valgales, Kalnciema ielas un K. Ulmaņa gatve – toties ir daudz sīku, sazarotu un nenosauktu līniju. Galvenokārt sastopami seni zemes ceļi, izņēmums ir Mūkupurva un Ciema ielas. Mūkpurva ceļš aizvien ir apaudzis veciem kokiem un liecina par vēsturiskām māju atrašanās vietām.

Senākie vēsturiskie fakti saistāmi ar Beberbeķu muižas vēsturi, jo caur šejieni veda otrs ceļš uz Sloku apkārt Babītes ezeram, pa dienvidu malu apejot lielo ūdenskrātuvi. Ceļa sākums meklējams Kalnciema ielas trasē, kas, izbūvējot lidostu Rīga, daļēji zaudējis savu vēsturisko maršrutu. 17. gs. kartē, lai nokļūtu uz Beberbeķu un Piņķu muižu iezīmētais ceļš vedis gar šādām nelielajām muižiņām – Hagelshofas (Hagelshoff), Brēmershofas (Brehmershoff), Šokmanshofas (Schockmanshoff), Rīgemanshofas (Rigemanshoff), Hillingshofas (Hillingshoff) un Šulcshofas (Schultshoff) - , kuras vēlāk pievienotas Beberbeķu muižai. Rigemanshofas muižiņa visticamāk atbilst vietai, kur 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma kartēs iezīmētas Rimelu mājas.

Vēlāk 1783. gadā Vidzemes guberņai pievienotās Slokas robežas fragmenta A. Mellina darinātajā kartē uz ceļa aiz Dālahofas iezīmētas šādas vietas – Lindenrūe (Lindenruhe) un Fogelsang (Vogelsang) - , pēdējā no minētajām sakrīt ar Šulchofas bijušo muižas vietu (vēlāk - Skultes pusmuižas), jo no šejienes ceļš sadalās divos atzaros: viens ved uz Beberbeķu, otrs uz Piņķu muižu.

Vēlāk 19. un 20. gs. mijā minētajā ceļā vairs iezīmēti tikai Rimeli, Skultes pusmuiža un Silakalēju mājas. No minētā vēsturiskā ceļa pavisam neliela daļiņa ietilpst arī Mūkupurva apkaimē.

20. gs. sākumā Beberbekas muižas pārziņā bijuši: Griezes (iespējams tas pats Greižu) krogs, Tiltiņu pusmuiža , bet kartē atrodam arī Vellu un Vella jaunzemu mājas. Tāpat minētajā kartē var ieraudzīt atsevišķi atdalītus zemes apgabalus pie Mūkupurva pašreizējās robežas, kas piederējuši Pleskodāles un Vilīšu mājām.

Griezes krogs uzskaitīts 1892. gada A.Krīgera izdotajā adrešu grāmatā, un tā apsaimniekotājs bijis Kviesis J.( Kwees J.).

Apkaimes dominante Mūkupurvs, zināms arī kā Zolitūdes purvs: „sūnu purvs veidojies sausumam pārpurvojoties. Centrālā daļa klaja un 1,50 m augstāka par purva malām. Gar purva malām aug nelielas priedītes. Grāvji piesērējuši un aizauguši. Purva pamatā smilts.” Pašreiz purvā atrodamajā dīķī mitinās dažādi putni, jo purvs sastāv no sausākām daļām, kuras atdala grāvju sistēma, kas veido labu mājvietu ūdensputnu ligzdām. Meža dzīvnieki šajā rajonā arī nav retums, vietējiem iedzīvotājiem, braucot ar mašīnu, nākas uzmanīties no bieži sastopamajām stirnām. 1932. gada periodikā atrodamas ziņas, ka Rīgas pašvaldības mednieku biedrībai tika izdota atļauja uz trīs gadiem medībām Solitūdes purvā.

Saimniecībā aktīvi neizmantotā, pamesto dārziņu un aizaugusī purvaines zeme ir laba vieta dabas procesu mierīgai līdzāspastāvēšanai blakus tik blīvi izmantotajai K. Ulmaņa gatvei. Tāpat minētā lidosta Rīga ierobežo apkārtnes vienu daļu ar žogu un veido apkaimes specifisko seju.

 Apkaimes apbūvē vērojama disharmoniska dažādība, dominējot izklaidus izvietotai individuālo dzīvojamo māju apbūvei un mazdārziņu kolonijām. Gan pirmās neatkarīgās Latvijas republikas laikā, gan pēcāk apkaimē ir celtas vienkāršas dzīvojamās ēkas, bez arhitektoniskas vērtības.

1927. gada kartē, Mūkupurva sadalītajos apbūves gabalos, gandrīz katrā vērojama kāda saimniecība. Līdzās nesen celtai villas tipa mājai Mūkupurva ielā 11 un noplukušajām mazdārziņu kolonām ar sīkām koka būdiņām atrodamas senākās dārzkopju apvienības Ķeģums un Rīgas zieda teritorijas.

Starp nesenāk celtajām ēkām ir arī interjera dizaina studija un galerija Consentio Ciema ielā 4, bet no arhitektoniskā viedokļa ievērības cienīga ir Baltic Motors Autocentrs Lidosta – celtne Jūrkalnes ielā 100, jo tā lieliski iekomponēta vietējā ainavā. Vēl starp uzņēmumiem, kas izvērsuši komercdarbību, jāmin 1990. gados celtā viesnīca Kaspars Mūkupurva ielā 19.

Izmantotie avoti:

1. Ozoliņa Dz. Rīgas pilsētas pašvaldības muižiņu parcelēšanas jautājumā. 19gs. beigas- 20. gs. sākums// Senā Rīga. Pētījumi pilsētas arheoloģijā un vēsturē. 3 sēj. Atb. red. Caune A.- Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgāds, 2001.-281.lpp.
2. Līcis E. Pirmā Pagaidu valdības vispārīgā mobilizācija Gaviezē// Brīvā zeme. 1937.g. 17. jūlijs. Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas kolekcija. www.periodika.lv
3. Dunsdorfs E. Piektaļas karte. Rīgas patrimoniālapgabals 17.g.s// Lielvidzems kartes: 17.un 18.gadsimtenī. -Melburna : Kārļa Zariņa fonds, 1986.
4. Jakovļeva M., Mieriņa A. Robežas un administratīvais iedalījums Latvijas teritorijā 18. gs. Latvijas zemju robežas 1000. gados. Rad. Caune A.- Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgāds, 1999.- 134.lpp.
5. Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1679.l. 205.a., 1.l.,-34.-39.lpp.
6. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Kartogrāfisko izdevumu lasītavas 1904. gada karte Kt L1-2/62.
7. Teivans A. Latvijas lauku krogi un ceļi. -Stokholma: Māksla, 1995.-198.lpp.
8. Nomalis S. Vidzemes un Latgales purvu apskats.- Rīga: Zemes bagātību pētīšanas institūta izdevums, 1943.- 61.lpp.
9. Galvaspilsēta// Latvijas Kareivis. 1932. g. 11. maijs. Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas kolekcija. www.periodika.lv