Mežciems
Foto: I. Kubliņš
Apkaimes vēsturiskais apraksts

Mežciems ir viens no attālajiem Rīgas mikrorajoniem, kas Rīgai pievienots 20. gadsimta vidū divos piegājienos. Šodien redzamo apbūvi no trim pusēm ieskauj mežs, kas izskaidro nosaukuma izcelsmi. Mežciems atrodas uz austrumiem no Biķernieku meža un iekļaujas Vidzemes priekšpilsētā, tā galvenās ielas ir S.Eizenšteina iela, Hipokrāta iela un Malienas iela.

 

Mežciemā atrodas 3 ezeri. Domājams, tādēļ Mežciema apkārtne jau 17. gadsimtā bija biežāk apdzīvota nekā vairums tai līdzās esošās teritorijas.

Nozīmīgākā no Mežparka teritorijā bijušajām muižām ir Gaiļu muiža, kas izveidota uz Putniņu māju zemes pie Putniņu ezera laikā no 1736. – 1743. g. Kopš 1766. g. tā piederēja Rīgas namniekam Hānam, kopš šī laika tā saukta par Gaiļu muižu. Arī tuvumā esošo Putniņezeru sāka dēvēt par Gaiļezeru. Gaiļezers saglabājies līdz mūsdienām ar tādu pašu nosaukumu un tapis par centrālo orientieri padomju laikā izveidotajam dzīvojamajam masīvam Mežciems, Gaiļezera krastā izveidota Rīgas 7. slimnīca (tagad – Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca). Tuvāk mežam uz Šmerļa pusi arī tagad Mežciemā atrodas Dambjapurva ezers un Velnezers.

No Gaiļa muižas uz leju rindojušās vairākas saimniecības, no kurām izceļama zemnieka Kreipes sēta pie Biķernieku baznīcas. 16. gs. tā bija zemnieka Sīmaņa sēta. Ar šādu nosaukumu tā bija pazīstama līdz pat 1676. g., kad šeit apmetās zemnieks ar uzvārdu Kreipe. Vēl 1800. g. šai sētā bija 3 pušelnieku saimniecības, kas bija pakļautas Rīgas patrimoniālajai Dreiliņu muižai. Visas Kreipes ēkas bijušas nelielas, ar salmu jumtiem. Kādreizējās Kreipes sētas vairs nepastāv. To vietā 20. gs. izveidotas citas saimniecības, kas pieder Rīgas pilsētai.

Kaulu muiža atradusies pretī Biķernieku baznīcai. 1787. g. muižiņa nonāca Rīgas tirgotāja Hermaņa Brūnsa īpašumā. Pārbūvētā veidā pašlaik Kaulu muiža (jeb Franki) saskatāma Biķernieku ielā 122/124. Pie Kaulu muižas atrodas Katrīnas jeb Biķernieku baznīca. Pirmā baznīca (kapela) te uzcelta no koka 1694. g., 1709. g. tā tikusi pilnībā sagrauta un apkārtnē izcēlies mēris, līdz 1718. g. tur nebija ne baznīcas, ne mācītāja. 1765. gadā Lielās ģildes vecākā Ernsta Heidelfogela vadībā tika uzsākta jaunas baznīcas celtniecība, tā iesvētīta 1766. gadā un Kaivas un Biķernieku ielu krustojumā atrodas vēl šobrīd. Aiz baznīcas atrodas līdz mūsdienām saglabājusies skolas ēka, kas celta reizē ar baznīcu.

Mežciemam līdzās atrodas Biķernieki, kuru nosaukums ir sens. Biķernieku zemniekiem tolaik piederēja nelielas sētas ar maziem, smilšainiem vai purvainiem laukiem un pļavām, tāpēc iztikas nodrošināšanai zemnieki zvejoja Juglas ezerā. 16./17. gs. mijā vietējie zemnieki bija izveidojuši savu zvejnieku apvienību – ģildi, kuras atribūts bija amata biķeris, no kā, iespējams, cēlies Biķernieku nosaukums (agrāk Biķeri). Ģildi Rīgas rāte likvidēja 1672. gadā. Par Biķernieku apkārtnes nosaukuma izcelsmi uzskatīts arī vārds bites, jo 1349. gadā šī teritorija tika piešķirta Salaspils lībiešiem bišu stropu ierīkošanai.

 

Mežciems bijis mazstāvu apbūves rajons bijušā Dreiliņu pagasta Burharda muižas robežās līdz tā ziemeļu daļa pievienota pilsētai 1934. gadā un dienvidu daļa – 1974. gadā. Šis gads arī saistāms ar tās Mežciema apbūves tapšanu, kas redzama šodien. Daudzstāvu dzīvojamais rajons uzcelts no 1975. – 1986. gadam, paredzot tajā mītni ap 15 000 iedzīvotāju. Tā kopējā platība aizņem ap 200 hektāru, taču apdzīvotā daļa ir tikai 33,7 ha teritorijas, jo pārējo aizņem mežs. Apbūve izstiepta šaurā joslā.

Dzīvojamā rajona organizācijas detaļplānojums izstrādāts 1971. g. institūtā Pilsētprojekts (arh. M.Medinskis, Ē.Fogelis, I.Millers, A.Vītols). Apbūves projekta autori – J.Paegle, A.Kronbergs, O.Krauklis, Z.Gaile, M.Ģelzis, A.Bisenieks. Mežciema apbūvi veido piecstāvu 466. sērijas (lietuviešu projekts), 9-stāvu un 16-stāvu 602. sērijas (kurās dažās arī mākslinieku darbnīcas) un 104. sērijas lielpaneļu dzīvojamās ēkas. Padomju laikā dzīvokļi te tika dalīti māksliniekiem, mediķiem, VEF, Rīgas manufaktūras, Alfas un Rīgas vagonu rūpnīcas strādniekiem. Nav realizēts projektā paredzētais gājēju ceļš no Gaiļezera līdz Biķernieku ielai, kas atrastos dzīvojamā kvartāla vidū. Gājēju ielas sākumā izveidotā strūklaka tā arī ne reizi nav iedarbināta. Celtnieku vainas dēļ netika īstenotas arī vairākas infrastruktūras ēkas.

 

90. gados Mežciema vidū sāka darboties tirgus, 2000. gadā uzcelts prestižais lielveikals SKY. Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcas jeb kompleksa Gaiļezers autori ir A.Purviņš, V.Kadirkovs, M.Apsītis , tas tapis laikā no 1974. – 1982.g. Tā sākotnējais nosaukums – Rīgas pilsētas 7. klīniskā slimnīca. Tagadējā slimnīca izveidota, apvienojot vairākas medicīnas iestādes, kas agrāk darbojās neatkarīgi viena no otras – Rīgas Austrumu slimnīca, kurā ietilpa klīnikas Linezers un Biķernieki, kā arī Latvijas Onkoloģijas centrs. Viens korpuss Gaiļezera kompleksā palicis nepabeigts. 20. gs. 80. gados tur sāka būvēt Rīgas 2.dzemdību namu, taču dzimstība samazinājās un nams palika nepabeigts. Mežciemā atrodas arī sociālais pansionāts Mežciems.

S.Eizenšteina ielā atrodas lielākais seno automobiļu muzejs Baltijas valstīs. Rīgas Motormuzejs dibināts 1989. gadā pēc Latvijas Antīko automobiļu kluba iniciatīvas. Tā ēkas arhitekti ir V.Valgums, A.Briedis.

Biķernieki kopš 1974. g. iekļauti Rīgas pilsētas teritorijā. Biķernieku meža masīvs jau no 20. gs. sākuma līdz 1940. gadam bija viena no Rīgas strādnieku tradicionālajām nelegālo sanāksmju un sapulču vietām. Šeit notikušas vairākas t.s. Meža sapulces. Latvijas brīvvalsts laikā tajā pulcējušies un slepenas apspriedes noturējuši komunisti. 1966. gadā tajā dibināta Biķernieku kompleksā sporta bāze un 90. gados izveidota piemiņas vieta holokausta upuriem.

Mežciema apkārtnes salīdzinoši plašā teritorija un dabas tuvums šķituši vilinoši vairākiem jaunu dzīvojamo ēku projektu attīstītājiem. Tā pēdējo pāris gadu laikā te sākuši slieties namu kompleksi Dzimtā sēta 7 Kaivas ielā un Mežaciems Biķernieku ielā, kā arī jauns nams Eizenšteina ielā 23. Tapšanas stadijā ir projekta Dzimtā sēta 7 2. kārta, projekts Jaunbiķeri Kaivas ielā un NCC mājas Biķernieku ielā 162. Tirgū pieprasīti ir arī kādreizējie mākslinieku dzīvokļi deviņstāvu mājās, no kuriem daži ir pat divstāvu.

Pamatinformācija
Platība: 766.7 ha
Iedzīvotāji: 15884 Iedz.
Iedzīvotāju blīvums: 21 Iedz./Ha
Nodarbinātība: 10954 Nod.
 
Transports
Autobuss: 5, 15, 16, 19, 21, 29, 31
Trolejbuss: 14, 18