Robežas

Maskavas forštates apkaime atrodas Rīgas pilsētas centrālās daļas DA ārpus Rīgas dzelzceļa loka un robežojas ar Vecpilsētas, Centra, Avotu ielas, Dārzciema, Ķengaraga, Salu (savienojums pa Dzelzceļa un Salu tiltiem) un Katlakalna (savienojums pa Dienvidu tiltu) apkaimēm. Robežas - Daugava gar Zaķusalas krastmalu, Dienvidu tilts, Slāvu iela, dzelzceļš, Dzelzceļa tilts.
Maskavas forštates apkaimes kopējā platība ir 759,4 ha. Kopumā šīs apkaimes teritorija nav viendabīga un pašreiz tā nav uzskatāma par funkcionāli savstarpēji saistītu telpu.
Kopumā šajā apkaimē pašreiz ir skaidri identificējamas vismaz 4 atšķirīgas daļas:

• Teritorija starp dzelzceļu, Lāčplēša ielu un Krasta ielu (11.novembra krastmalu), kura lielā mērā funkcionē kā pilsētas centra paplašinājums;
• Teritorija abpus Krasta ielai kā uz automašīnām orientēta pilsētas komercdarbības telpa, kā arī tās potenciālais paplašinājums Zvirgzdusalas un Grāpju pussalās;
• Vēsturiskā Maskavas forštates daļa starp dzelzceļu un Maskavas ielu, kurā atrodas gan vēsturiskā apbūve, gan dažādi sabiedriskie objekti;
• Pārsvarā dzīvojamās apbūves kvartāli apkaimes DA daļā (ap Lubānas, Salaspils un Slāvu ielām);

Maskavas forštates apkaimē nav identificējams kāds noteikts galvenais centrs, lai gan vietējo centru elementi ir saskatāmi vairākās apkaimes vietās. Piemēram, apkaimes ZR daļā par tādu var uzskatīt Rīgas Centrāltirgus teritoriju, apkaimes centrālajā daļā – labiekārtoto skvēru starp Mazāk Kalna, Jersikas, Sarkano un Maskavas ielām, bet apkaimes ZA daļā – teritoriju ap Lomonosova ielu. Ņemot vērā salīdzinoši lielās atšķirības šīs apkaimes atsevišķu daļu telpiskajā un funkcionālajā uzbūvē, ir apšaubāma šīs apkaimes kā telpiski vienotas un funkcionāli savstarpēji saistītas telpas veidošanās pat tālākā perspektīvā. Tāpēc lietderīgi ir analizēt un plānot attīstību pa mazākām šīs apkaimes daļām, nebaidoties pielietot atšķirīgus telpiskos risinājumus atkarībā no konkrētās teritorijas novietojuma un funkcionālajām īpatnībām.

Reljefs

Maskavas forštates apkaimes reljefa raksturs ir atšķirīgs dažādās apkaimes daļās. Apkaimes ZR daļa līdz Lāčplēša ielai ir līdzena, pārsvarā 4-5 m augstumā v.j.l. Pateicoties Daugavas krastmalas nostiprinājumiem šajā apkaimes daļā, arī nostiprinātajā upes krastā reljefs pārsvarā sasniedz 4 m augstuma atzīmi. Pārsvarā līdzena un zema (3-4 m v.j.l.) ir zemes virsma visā tajā Maskavas forštates daļā, kas atrodas starp Daugavu un Maskavas ielu. Zemāk par 2 m v.j.l. atrodas tika atsevišķas nelielas teritorijas pašā Daugavas krastā Zvirgzdusalas pussalas DA, Grāpju pussalā un pie Krasta ielas. Šajā teritorijā kā izņēmuma gadījumi minama teritorija ap Salu tilta un Krasta tilta savienojumu, kur zemes virsa būtiski pārveidota Salu tilta būvniecības rezultātā, kā arī rūpnieciska rakstura teritorijas Grāpju pussalā, kur arī vietām ir cilvēka pārveidots, augstākajiem pauguriem sasniedzot 7 m augstumu v.j.l.

Līdzens, bet nedaudz augstāks (6-8 m v.j.l.) reljefs raksturīgs apkaimes DA daļai teritorijā starp dzelzceļu, Slāvu ielu, Maskavas ielu un Rēznas ielu. Atšķirīga situācija ir apkaimes ZA daļā (teritorija apmēram starp dzelzceļu, Rēznas, Maskavas un Lāčplēša ielām), kura izvietota ārpus Daugavas ielejas uz Kalna (pārveidotā) kāpu masīva. Maskavas ielas rajonā šeit iezīmējas izteikta nogāze, kad 80-150 m platā joslā reljefs paceļas par 5-7 m (no 5-12 m v.j.l.). Pēc tam dzelzceļa virzienā (pie paša dzelzceļa zemes virsmas augstums gan ir tikai ap 11 m v.j.l.) zemes virsmas augstums pieaug pakāpeniskāk, sasniedzot 18 m augstumu v.j.l. Ivana kapu teritorijā.

Inženierģeoloģija

No inženierģeoloģisko apstākļu viedokļa Maskavas forštates apkaimē raksturīga atšķirīga situācija atkarībā no teritorijas novietojuma. Apkaimes lielākajā daļā (visa ZR un Daugavas ielejas daļa) raksturīgi celtniecībai nelabvēlīgi vai sarežģīti apstākļi. Tur ir augsts gruntsūdeņu līmenis (pārsvarā seklāk par 1,5 m, bet apkaimes ZR daļā 1,5-3 m), kas apgrūtina būvniecību. Tur apbūvētajās teritorijās zemes virskārtu veido tehnogēnie nogulumi, zem kuriem ieguļ irdenas dažāda rupjuma smiltis ar 1-3 līdz 6-8 m biezām dūņu kārtām. Nelielā apkaimes ZA daļas teritorijā un DA daļā raksturīgi nosacīti labvēlīgi celtniecības apstākļi, bet ZA daļā arī labvēlīgi celtniecības apstākļi.

Dēļ nepietiekoši nostiprinātajiem Daugavas krastiem un salīdzinoši zemā reljefa Maskavas forštates apkaimes daļa starp Krasta ielu, Dienvidu tiltu, Daugavu un Salu tiltu lielā mērā ir pakļauta pat līdz 10% teritorijas applūšanas riskam. Attiecīgi arī 1,5% jeb 11,0 ha no apkaimes kopplatības RTP-2006 tiek pieprasīts obligāti veikt teritorijas inženiertehnisko sagatavošanu pirms būvniecības uzsākšanas.

Ūdeņi

Maskavas forštates apkaimei piekļaujas Daugava (platums līdz Zaķusalai ~500 m, bet pa Dienvida tilta rajonā ~650 m), salīdzinoši plašu ūdens spoguli veido arī paliekas no agrākā Daugavas tecējuma teritorijā starp pašreizējo Krasta ielu, Grāpju pussalu un Zvirgzdusalas pussalu. Šī joprojām ar Daugavu tieši savienotā ūdens baseina garums nedaudz pārsniedz 2 km , bet platums variē no 80-250 m. Pie apkaimes ZR robežas atrodas arī Pilsētas kanāla daļa – Kārļa baseins. Tas ir paplašināts Pilsētas kanāla augšgala posms no Daugavas līdz dzelzceļa uzbērumam. Kārļa baseina garums sākotnēji bija 400 m, bet platums 50-60 m. Tā teritorija nedaudz samazināta Rīgas Centrāltirgus un autoostas celtniecības rezultātā, tai skaitā veicot krastu nostiprināšanas darbus.

Zaļumi

Dabas un apstādījumu teritorijas Maskavas forštates apkaimē aizņem 58,2 ha lielu platību un lielākie šo teritoriju nogabali ir Grāpju pussalas ZR daļa, Daugavas piekrastes josla10-20 m platumā, teritorijas ap Salu tilta pievedceļiem, Ivana kapi (16,6 ha), Klusais dārzs (4,7 ha), Miera dārzs (3,6 ha), Ebreju kapi, Kojusalas dārzs (1,5 ha) un Maskavas dārzs (6,2 ha).

Kluso dārzu sāka ierīkot 1960.gadā slēgtas kapsētas teritorijā pēc K.Barona projekta. Klusajā dārzā saglabāti vecie koki un ar dzīvžogu atdalīta Visusvēto baznīcas teritorija. Klusā dārza kokaugu sortimentā nav lielas dažādības – tur aug kļavas un liepas.

Miera dārzs ierīkots jau 1905-08.gadā pēc G.F.F.Kūfalta projekta slēgtas kapsētas teritorijā. Pēc 1. pasaules kara tas pārveidotas pēc A.Zeidaka projekta. Miera dārzā izveidoti plaši zālieni, kuros ir kokaugu grupas, daudz puķu stādījumi. Miera dārzā aug 11 vietējo kokaugu sugas un 45 introducēto kokaugu taksoni (piemēram, divirbuļu vilkābeles forma Paul’s Scarlet, sarkstošais vītols u.c.).

Kojusalas dārzs atrodas starp Kojusalas, Grēdu un Fridriķa ielām un tas ir viens no vecākajiem dārziem Rīgā (domājams, ierīkots 18.gadsimta 1. pusē). 19.gadsimtā tā bija iemīļota Maskavas forštates iedzīvotāju atpūtas vieta. 1902.gadā Kojusalas dārzu ierīkoja pēc G.F.F.Kūfalta projekta, bet 1927.gadā to pārveidoja pēc A.Zeidaka projekta – ierīkoja zālienu, koncertlaukumu, rotaļu laukumu un iestādīja dekoratīvos krūmus. Kojusalas dārzā saglabājušās liepu alejas, vecie koki, izveidoti klinteņu un Alpu jāņogu (Alpu vēreņu) dzīvžogi. Tur aug vietējie un introducētie kokaugi.

Maskavas dārzs atrodas Maskavas un Balvu ielas stūrī. To sāka ierīkot 1937.gadā pēc A.Zeidaka projekta – iestādīja kokus un krūmus, ierīkoja bērnu rotaļu laukumu. Pēc Sporta manēžas uzcelšanas 1965.gadā tika mainīts Maskavas dārza ceļu izvietojums, ierīkoti jauni apstādījumi. Maskavas dārzā aug 8 vietējās kokaugu sugas un 33 introducēto kokaugu taksoni (piemēram, kokveida hortenzijas šķirne Grandiflora).

Teritorijas izmantošana

Starp apbūves teritorijām Maskavas forštates apkaimē dominē jauktas apbūves teritorijas, kuras aizņem 23,4% jeb 177,9 ha no visas apkaimes kopplatības. Jauktās apbūves teritorijas izvietotas gandrīz visā apkaimes sauszemes daļā, bet jo īpaši teritorijās ap Lāčplēsa ielu, Krasta ielu un Grāpjupusslas D daļā, tādējādi norādot uz šo teritoriju daudzfunkcionālo raksturu, tai skaitā norādot uz nepieciešamību transformēt vai uzlabot esošās industriālās teritorijas, lai samazinātu to ietekmi uz vidi un iedzīvotājiem.

Apkaimes ZR daļā blakus Rīgas Centrāltirgum kopsummā 6,5 ha noteikti kā centru apbūves teritorijas, norādot uz šo teritoriju izteikti centrālo raksturu, kas būtiski papildina tradicionālo pilsētas centra daļu otrpus dzelzceļam. 85,6 ha no apkaimes kopplatības aizņem dzīvojamās apbūves teritorijas. Šāda veida teritorijas galvenokārt izvietotas apkaimes centrālajā daļā ap Kalna, Ludzas un Maskavas ielām (pārsvarā vēsturiskā dzīvojamā apbūve), kā arī apkaimes DA daļā ap Lubānas, Salaspils un Slāvu ielām (pārsvarā Padomju varas gados celtā dzīvojamā apbūve).

Foto: I. Kublins

Salīdzinoši plašu teritoriju (5,7% jeb 43,3 ha) Maskavas forštatē aizņem publiskās apbūves teritorijas. No tām lielākie nogabali raksturo apkaimes ZR daļā izvietoto Rīgas Centrāltirgu, kā arī apkaimes A daļā (pie Lomonosova ielas) izvietotās augstākās izglītības iestāžu teritorijas. Tomēr kopumā publiskās apbūves teritorijas izvietotas gandrīz ikvienā apkaimes daļā (izņemot teritoriju ap Krasta ielu).