Mangaļsala atrodas Rīgas ziemeļu daļā, pie Daugavas ietekas jūrā iepretim Daugavgrīvai. Tā ir apmēram 4,2 km gara un līdz 2,7 km platapussala starp Daugavu, upes kādreizējo gultni Vecdaugavu un Rīgas jūras līča ūdeņiem —  vēja sapūsts, smilšains jūras un Daugavas sanesto nogulumu līdzenums. Mangaļsalas vārds bija arī senam zvejniekciemam salas dienvidu galā. Mangaļsalas Rīgai pievienota 1960. gadā.

Mangaļsalā atrodas bijušā Zvejnieku kolhoza “9. maijs” ciemats. PSRS laikā te bija Ražošanas bāze (Zivju apstrādes komplekss, kuģu un zvejas rīku remonta bāze) un zvejas osta, Zvejnieku kolhozu savienība, Starpkolhozu ražošanas un apgādes bāze un osta. Galvenās ielas – Albatrosu, Traleru, Veiksmes ielas. Mangaļu pussala atrodas Rīgas līča Dienvidu galā, Rīgas galējos Ziemeļos starp Daugavu, Vecdaugavu un jūru.

Mangaļu pussalas lielākajā daļā ir priežu mežs ar nelielām kāpām, pussalā aug arī melnalkšņi, bērzi, kārkli. Gar jūru stiepjas plaša, smilšaina pludmale ar priekškāpu un vaļņveida kāpu joslu. Gar Vecdaugavu – purvainas bijušo palieņu pļavas ar niedru audzēm gar šauriem sekliem līčiem. Ziemeļrietumu malā atrodas aizaugušo lagūnu purviņi. Kopš 1999. gada Mangaļu pussalas neapbūvētā teritorija ārpus Rīgas ir pievienota Piejūras dabas parkam.

Līdz 1840. gadam vieta bija sala, kas izveidojusies 16. gs otrajā pusē. Daugavas un tās toreizējās pietekas Lielupes izvietojums ievērojami atšķīrās no tagadējā. Lielupes ūdeņi ieplūda Daugavā pa tagadējo Buļļupi. Daugavas grīva atradās vairāk pa labi no tagadējiem Vecāķiem. Mangaļsala izveidojās, kad Daugava lielos pavasara palos pārrāva lielo Buļļu salu pie tagadējās ietekas. Ar laiku Daugavas grīva sāka aizsērēt ar jūras smiltīm, 1567. gadā upe izlauza savu tagadējo ceļu uz jūru. Tās vecā gultne kļuva aizvien seklāka un seklāka, tā pilnīgi aizsērēja ap 1840. gadu un izveidojās Mangaļu pussala.

Sakarā ar Daugavas ietekas virziena maiņu 1765. gadā Mangaļsalā Daugavas labajā krastā sāka celt Komētas fortu. Pirmā pasaules kara laikā cietoksni atkāpjoties iznīcināja sapieri.

Mangaļsalas jūras dambis būvēts 1850 – 1862, lai izveidotu jaunu kuģu ceļu, un, izmantojot Daugavas straumi, to padziļinātu. Austrumu molu veidoja pāļu konstrukcijas, kas vēlāk tika aizbērtas un pārklātas ar akmeņiem. Mols kalpo arī kā Daugavas labā krasta nostiprinājums. Uz dambja saglabājušies piemiņas akmeņi par godu imperatora Aleksandra II un troņmantnieka Nikolaja Aleksandroviča apmeklējumam 1856. un 1860. gadā. “Rīgas avīze” 1856. gada 28. maijā par šo notikumu raksta šādi: “ 1856. gada 27. maijā Viņa Augstība Aleksandrs II pēc dievkalpojuma 12.30 ar kuģi Rīga – Ļubeņ devies uz Dinamindes cietoksni, lai apskatītos cietokšņa iekārtas un nostiprinājumu (molu) ...” 20. gs 90. gados piemiņas akmeņi tika sabojāti un Austrumu mola remonta laikā iemūrēti tajā. Šeit atrodas arī piemiņas vieta revolucionāriem, kuri tika nošauti kāpās 1906. gadā, soda ekspedīcijai izrēķinoties ar revolucionāro pulciņu dalībniekiem. No arhīvu materiāliem zināms, ka nāvei nolemtie no centrālcietuma atvesti pa Daugavu ar kuģīti, rītausmā kāpās nošauti un aprakti, kāpas nolīdzinātas. Pagaidām zināma tikai viena no soda vietām, 1906. gada 16. maijā šeit nošauti un aprakti astoņi Pārdaugavas revolucionārā pulciņa “Saules dēli” kaujinieki. 1970. gadā tika uzstādīts piemineklis.

Mangaļu pagasts dibināts 1935. gadā. Tas stiepās apmēram 12 kilometru garā un 5 kilometru platā joslā gar piekrasti no Daugavas grīvas Gaujas grīvas virzienā, ietverot arī Vecāķus, Kalngali un Garciemu. Latviešu Konversācijas vārdnīcā šis pagasts raksturots kā „pilnīgi nepiemērots lauksaimniecībai, neauglīgo kāpu smiltāju un sastrēgušo ūdeņu dēļ”. Aramzeme aizņēma tikai 3,8% no pagasta platības, un šai ziņā Mangaļu pagasts ierindojās pēdējā vietā starp Latvijas pagastiem. (Pieskaitot mitrās pļavas un ganības, lauksaimniecības teritorijas aizņēma 28% no pagasta teritorijas.) Tāpat nevienā citā pagastā nebija tik augsts (27%) sīko sētu (1 – 2 ha) procents kā šajā. Rīgas tuvuma dēļ pagasts būtībā izveidojās par vasarnīcu rajonu, kura kodols bija Vecāķi. Šodien daļa kādreizējā Mangaļu pagasta teritorijas ietilpst rīga spilsētā, bet daļa - Carnikavas pagastā.

V. Veldre 1991. gada pārpublicējumā no 1938. gada pirmpublicējuma rakstā Dzīve pie jūras par Mangaļsalas ciema izskatu raksta šādi: “... bet viņu mājas nav tik izskatīgas, kādām vajadzētu būt Rīgas tuvumā: gandrīz visas jau stipri vecas, ielīkušiem un sūnainiem niedru jumtiem, gluži kā Nidā vai Papē, tanīs ciemos uz leju no Liepājas.” Šeit kā arī citos zvejnieku ciemos risinājušies Viļa Lāča romāna ‘’Zvejnieka dēls’’ attēlotie notikumi. Arī vairāku romāna varoņu prototipi bijuši šo ciemu iedzīvotāji.

Viena no galvenajām Mangaļsalas ielām ir Albatrosu iela. Tā stiepjas no Audupes ielas pie dārziņu kooperatīva “Auda” teritorijas līdz Traleru ielai. Kopā ar Veiksmes un Traleru ielu veido ciema centrālo ielu, pa to iet Mangaļsalas autobusa maršruta līnija, bet ielas sākumposms līdz Jūdzes ielai ir faktiski neapbūvēts. Ielas pāra numuru pusē atrodas četru un piecu stāvu daudzdzīvokļu ēkas.

Mangaļsalā atrodas dažādu laiku militārās celtnes – no Krievijas carisma laikmeta līdz padomju armijas būvēm. Starp tām īpaši jāatzīmē krasta lielgabalu artilērijas nocietinājumi. Aktuāls pašlaik ir jautājums par šāda tipa būvju izmantošanu. Mangaļsalā atrodas arī Daugavas grīvas krastu fortifikācijas būvju kompleksa daļa, kurai ir noteikta valsts aizsardzība kopš Kultūras ministrijas 25.02.2003. lēmuma.

Izmantotie avoti:

1. Rīga: enciklopēdija. P. Jērāns. R.: Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. - 832 lpp.
2. Rīgas ielas. Enciklopēdija, Zalcmanis R. u.c. (sast.), 1. sēj. – 47. lpp.
3. Stašāns A. Rīgas Pilsētas Teritorija un Administratīvās Robežas// Rīgas Pārvalde Astoņos Gadsimtos. – Rīga, 2000. - 48. lpp.
4. Ziemeļu rajons gadsimtu Griežos. Liepiņa L. (galv. Red.) – Rīga, 2004.- 32., 35. lpp.
5. http://piekraste.daba.lv/LV/IADT/PjDP/20050530/kopsavilkums.shtml
6. http://www.muzeji.lv/resource/show/150