Ķengarags ir apkaime pilsētas dienvidu daļā,  piekļaujoties Daugavas labajām karstam. Ķengarags bija viens no pirmajiem tagadējās Rīgas rajoniem, kas iznira no Baltijas ledus ezera dzīlēm, kad, klimatam mainoties, tas atkāpās tagadējā Rīgas jūras līča virzienā. Tomēr vēl pirms 11 tūkstošiem gadu šī apkārtne bija vien saliņa plašajā Daugavas deltā. Ir grūti teikt, kad Ķengaraga teritorijā parādījās pirmie cilvēki, bet sīkām upītēm un mazām saliņām bagātā Daugavas delta varēja būt piemērota zvejnieku un migrējošo ziemeļbriežu mednieku apmetnēm.

Robežas

Ķengaraga apkaime atrodas Rīgas pilsētas DA daļā starp Ogres virziena dzelzceļu un Daugavu (administratīvi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētā) un robežojas ar Maskavas forštates, Šķirotavas un Rumbulas apkaimēm, bet pa Dienvidu tiltu arī ar Katlakalna apkaimi. Iepretim Ķengaraga apkaimes centrālajai un DR daļai Daugavas pretējā pusē atrodas Ķekavas pagasts. Robežas - Daugava, paralēla iela Kvadrāta ielai, Maskavas iela, Višķu iela, dzelzceļš (Lokomotīves iela, Salaspils iela) Slāvu iela, Dienvidu tilts, Daugava. Ķengaraga apkaimes kopējā platība ir 519,0 ha.

Ķengaraga transporta saiknes ar citām apkaimēm ir ierobežotas (dzelzceļš un Daugava kā apkaimi norobežojošie elementi no ZA un DR), bet pietiekoši efektīvas, ko nodrošina cauri apkaimei ejošās pilsētas maģistrāles - Maskavas un Salaspils / Lokomotīves ielas, kā arī pie apkaimes Z robežas izvietotā Slāvu iela. Perspektīvā plānots, ka Salaspils / Lokomotīves ielas trasei tomēr ir jābūt tikai pilsētas nozīmes ielai. Savukārt pašreizējās pilsētas nozīmes ielas - Prūšu, Rušonu, Ikšķiles un Višķu ielas attiecīgi funkcionētu kā galvenās no apkaimes vietējām ielām.