Iļģuciems atrodas Pārdaugavas ziemeļu daļā. Senākais ciems šajā apkaimē veidojās uz zemes, kas piederēja Sv. Gara konventam – iepretim Ķīpsalas ziemeļu galam, starp Rīgas-Daugavgrīvas ceļu un Zundu (Mazo Daugavu). To 1226. gadā konventam piešķīra pāvesta legāts Modemas Vilhelms. Sākotnēji tā bija neliela muiža ar saimniecības ēkām, ko lejasvācu valodā dēvēja par Hiligen geest hove (Heiligen Geist Hof). No tā arī vēlāk cēlies Iļģuciema nosaukums - vispirms tuvējo apkārtni sāka dēvēt par Hiligzeem, bet 19. gs. sākumā - Ilgezeem, Iļģuciems.

Iļģuciema apkaimes robežas - dzelzceļa loks, līnija no Voleru ielas un Daugavgrīvas krustojuma līdz Daugavai, Zunds, Tvaikoņu iela, Lilijas iela, Dagmāras iela, Slokas iela, dzelzceļš. Iļģuciema apkaime atrodas nedaudz uz Z no Pārdaugavas centrālajām apkaimēm (administratīvi Rīgas pilsētas Kurzemes rajonā). Tā robežojas ar Spilves, Ķīpsalas (nav sauszemes savienojuma), Dzirciema un Imantas apkaimēm. Avots: Izmantojot [9]

Iļģuciema apkaimei kopumā ir pietiekoši attīstīta, bet nepietiekoši strukturēta ielu struktūra. Galvenās saiknes ar citām apkaimēm tiek nodrošinātas pa Daugavgrīvas ielu, kas funkcionāli ir pilsētas maģistrāle, kā arī pa 4 pilsētas nozīmes ielām - Buļļu ielu, Dzirciema ielu, Lidoņu ielu un Slokas ielu. Gar apkaimes rietumu daļu iet Bolderājas dzelzceļa līnija. Perspektīvā apkaimes sasniedzamību paredzēts uzlabot, veicot Daugavgrīvas ielas rekonstrukciju, kā arī Slokas ielas rekonstrukciju kontekstā ar Hanzas tilta izbūvi.