Sākot ar 16.gadsimta II pusi Rīgas rātes locekļi un bagātie nomnieki kā atlīdzību par naudas aizdevumiem no Polijas karaļa Rīgas tuvumā ieguva zemes īpašumus – ķīlu muižas. Šādā veidā savas muižas ieguva Rīgas birģermeisters Heinrihs fon Ūlenbroks, rātes loceklis Melhiors Dreilings, ārsts un astrologs Zahārijs Stopius, no kuru vārdiem radušies pagastu un apdzīvoto vietu nosaukumi – Ulbroka, Dreiliņi un Stopiņi.

Robežas

Dreiliņu apkaime atrodas Rīgas austrumu daļā un robežojas ar Pļavnieku, Purvciema, Mežciema un Juglas apkaimēm, kā arī ar Stopiņu novadu apkaimes austrumu daļā. Robežas - Dzelzavas iela, Strautu iela, Biķernieku iela, pilsētas robeža, Augusta Deglava iela, Lielvārdes iela. Dreiliņu apkaimes kopējā platība ir 415,5 ha.

Dreiliņiem ir labi attīstīts maģistrālo ielu tīkls, tādējādi nodrošinot pietiekoši ērtas saiknes ar citām pilsētas apkaimēm, taču pagaidām vēl nav pilnīgi izveidots pilsētas nozīmes un vietējo ielu tīkls. Dreiliņos atrodas sekojošas pilsētas maģistrāles - Kaivas, A.Deglava, Ulbrokas, Lielvārdes, Dzelzavas, Biķernieku ielas, kā arī Lubānas ielas neliels fragments. Strautu iela savukārt vērtējama kā pilsētas nozīmes iela.