Brasa
Apkaimes vēsturiskais apraksts

Apkaimes vārds pazīstams no Brasas stacijas Rīgas  Skultes dzelzceļa līnijā. Stacija izveidota 1872. gadā, tad tās nosaukums bijis Kara hospitāļa platforma (Krieghospital), 1919. gadā tā pārdēvēta par Braslu, bet 1938. gadā par Brasu. Stacijas ēka celta 1903. gadā. Šeit kādreiz atradies centrālais pārmiju postenis. Vācu laikā 1942.–1944.g. stacijas nosaukums bijis Rīgas sporthalle. Apkaimju projektā nospraustā Brasas teritorija aptver Rīgas vēsturiskā centra ziemeļu daļu aiz Tallinas ielas (kas ir arī UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautā Rīgas vēsturiskā centra robeža), ap Miera ielu un Lielajiem kapiem un nomales dzelzceļa loka iekšpusē. Vēsturiski gan Brasas vārds vairāk attiecināts uz vietām aiz dzelzceļa loka.

Brasas nosaukuma izcelsmei ir vairākas versijas. Vēsturnieks RūdolfsŠīrants, aplūkojot dažādu Rīgas vietvārdu izcelsmi, min, ka Brasas nosaukums saglabājies no Mazās Jumpravmuižas zemnieka Mārtiņa Brasas vārda, kas 18.gs. 90. gados nomāja krogu tagadējā Gaujas ielā pie Čiekurkalna ūdens torņa. Vairākos 19.gs. beigu – 20.gs. sākuma plānos redzams arī, ka netālu no Čiekurkalna ūdenstorņa atradušās mežsarga mājas, kas apzīmētas ar nosaukumu Brasas.

Cits pieņēmums pauž, ka tagadējās Brasas stacijas apkaimē, izveidojot braslu pār grāvi, kas savienoja Dzirnavupīti un Šmerļa upīti, tas savu vārdu saglabājis apkaimes apzīmēšanai. Dzirnavupīte attēlota vairākos 17.gs. Rīgas apkaimes plānos. Iespējams, ka Dzirnavupītes un Šmerļa upītes savienošanai rakts grāvis tagadējo Bērzaunes, Ūnijas un Ieriķu ielu apvidū (Purvciemā). Tālāk grāvis šķērsojis tagadējo Brīvības ielu un līdzās Klijānu ielai tecējis ziemeļu virzienā līdz Miera ielas galam, kur grāvis strauji pagriezies uz dienvidiem. Domājams, ka brasls pāri grāvim bijis tagadējās Miera ielas apkaimē pie dzelzceļa.

Pie kanāla, kas novadīts no Šmerļa uz pilsētas grāvi 1750. – 1754.g. uzcelts Kara hospitālis, kas paredzēts 1000 slimniekiem. 1835.gadā tas tika paplašināts – uzcelta divstāvu mūra ēka klasicisma formās (plānā veidojot U burtu). Šobrīd Kara hospitāļa ēkā atrodas Nacionālo Bruņoto spēku militārās medicīnas centrs, Narkoloģijas Valsts aģentūra un citas medicīnas iestādes.

18.gs. beigās – 19.gs. pirmajā pusē visu plašo teritoriju no vietas, kur Sarkandaugava saplūda ar Daugavu, līdz Kara hospitālim ieskaitot, apzīmēja kā Sarkandaugavas priekšpilsētu. Tagadējās Brasas apkaimes teritorija Rīgas robežās tika iekļauta 1828.gadā. Tai laikā Sarkandaugava sāka uzplaukt kā Rīgas rūpnieciskais rajons, kur radās pirmās fabrikas, līdz ar to plašāk tika apdzīvots arī Brasas rajons.

Cēsu iela Brasas daļā, kas atrodas tuvāk Rīgas centram, ir bijušās Aleksandra ielas (tagad Brīvības, bet senāk - Lielā Smilšu ceļa) daļa, slaids tās līkums. 19. gadsimta pirmajā Aleksandra ielu iztaisnojot šis fragments palika savrup kā vēlākā Cēsu iela.

Mēness iela ir tapusi kā mazturīgu ļaužu nostūris. Šajā apkārtnē dzīvoja daudz ormaņu. Namā nr. 8, kas būvēts 1965.gadā, atrodas tagadējā mācību iestāde – Rīgas Franču licejs, ko 1921. gadā dibināja Latviešu un franču tuvināšanās biedrība. Blakus tam atrodas Pokrova kapi, kas piederēja pareizticīgajiem, tāpēc pretī vārtiem redzama 1879.gadā arhitekta Roberta Pfūga krievu-bizantiešu formās celtā Marijas Pasludināšanas pareizticīgo baznīca.

Aiz Senču ielas ir Lielie kapi, kas šobrīd ir kā memoriāls parks. Kapus smilšainā laukā 2 jūdzes no pilsētas centra, 1772.gadā lielās mēra epidēmijas laikā ierādīja kopā visām Daugavas labā krasta draudzēm. Apbedīšanu Lielajos kapos pārtrauca 1958.gadā, bet 1969.gadā kapus, daudzi sabiedriskie un kultūras darbinieki,  slēdza pavisam. 1979. gadā kapus sāka pārvērst par parku, kas papildina pilsētas zaļās teritorijas. No kapiem saglabātas kādreizējās dzimtu kapličas - memoriālas celtnes ar lielu arhitektonisko vērtību un pieminekļi, kuru veidošanā piedalījušies ievērojami arhitekti un tēlnieki. Diemžēl gadu gaitā ēkas ir ļoti postītas. Zona starp Mazo Klijānu un Klijānu ielām zīmīga ar vācu karagūstekņu apbedījumiem. Mēness ielā stūrī atrodas vienīgā pareizticīgo baznīca Rīgā, kurā sprediķo latviešu valodā – Debessbraukšanas pareizticīgo baznīca (celta 1867.g.).

VEF tilts jeb Gaisa tilts ir pirmais šāda veida satiksmes pārvads Rīgā un līdz mūsdienām, tādēļ arī tiek saukts par Gaisa tiltu. Mazajā Klijānu ielā, kas ved no Gaisa tilta virzienā uz Lielajiem kapiem 1947.g. atklāja Rīgā pirmo trolejbusu līniju, kas bez pieturvietām veda līdz puskilometru attālajai Miera ielas dzelzceļa pārbrauktuvei. Savukārt Klijānu ielas un Klusās ielas stūrī savulaik atradās Rīgas Autoelektroaparātu rūpnīca, kuras ēkā pašreiz mitinās Rīgas pilsētas ceļu policija.

Brasas tilts jeb precīzāk Brasas gaisa pārvads pāri dzelzceļam būvēts pēc 2. Pasaules kara un vājās kvalitātes dēļ tam nepieciešama rekonstrukcija. Pār to uz Meža kapiem un tālāk uz Mežparku iet 11. maršruta tramvaja līnija. Blakus pārvadam Laktas ielā atrodas Brasas cietums, kurā sodu izcieš personas, kas sodītas par smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem.

Šodien

Brasas apkaime, būdama Rīgas centra nomale, šodien ir vilinoša kā dzīvesvieta. Lai gan vēsturiskajai 20. gadsimta sākuma apbūvei ap Miera un Hospitāļu ielu daudzviet nepieciešama renovācija, tai piemīt ievērojams potenciāls un šarms. Salīdzinošai kvalitatīva ir arī 80.gadu modernisma apbūve Valdemāras ielas tuvumā, veiksmīgi iekļaujoties vēsturiskajā vidē. Bez tam apkaimes pluss ir gan Lielie kapi -  ievērojama zaļā teritorija, gan ērtā tramvaja satiksme ar centru. Potenciāls slēpjas arī bijušajās industriālajās teritorijās gar dzelzceļu, kas pamazām varētu iegūt jaunas, pilsētnieciskākas fumcijas, uzlabojot apkaimes kvalitāti kopumā.

Izmantotie avoti:

  1. Rīga: enciklopēdija. P. Jērāns. R.: Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. - 832 lpp.
  2. Ziemeļu rajons gadsimtu griežos / sast.: L. Liepiņa. Rīga: RaKa, 2004. – 102. lpp.
  3. Šīrants R. Dažu Rīgas vietu izcelšanās. // Dabas un vēstures kalendārs 1972. Rīga: Kalendārs – 230. Lpp
  4. Lejnieks J. Rīgas laiks attēlos. Rīga: Zvaigzne ABC – 29.lpp.
  5. Ārgalis A. Rīga. Rīga : Nacionālais apg., 2001 – 27.lpp.
  6. Kolbergs A. Rīga kājāmgājējiem. Jūrmala: A.K.A., 2001 – 71.lpp.
Pamatinformācija
Platība: 174.1 ha
Iedzīvotāji: 14102 Iedz.
Iedzīvotāju blīvums: 81 Iedz./Ha
Nodarbinātība: 12584 Nod.
 
Transports
Autobuss: 1, 3, 9, 11, 14, 16, 21, 33, 40, 49
Trolejbuss: 3, 4, 5, 7, 13, 14, 17, 25
Tramvajs: 11