Robežas

Brasas apkaime apkaime ir Rīgas vēsturiskā centra (saprotot ar to apbūvēto teritoriju dzelzceļa loka iekšienē) sastāvdaļa, atrodoties tā ziemeļu malā. Tā robežojas ar Skanstes, Sarkandaugavas, Mežaparka, Čiekurkalna, Teikas, Grīziņkalna un Centra apkaimēm. Apkaimes robežas - Brīvības iela, Tallinas iela, Miera iela, Alojas iela, Tomsona iela, Ēveles iela, Vesetas iela, Zirņu iela, Krišjāņa Valdemāra iela, Duntes iela, dzelzceļa loks, dzelzceļš līdz Brīvības ielai. Brasas apkaimes kopējā platība ir 174,1 ha.

Noteiktās Brasas apkaimes robežas ir uzskatāmas par racionālām, pamatojoties uz to skaidro nolasāmību dabā. Vienīgais izņēmums ir apkaimes R robeža, kura pašreizējā projektā nav skaidri nolasāma pa ielu trasēm. Domājams, ka tā nākotnē turpinās veidoties par telpiski vienotu un funkcionāli saistītu Rīgas pilsētas teritoriju jeb apkaimi. Taču dēļ apkaimes centrā novietotajām kapu teritorijām, arī perspektīvā saglabāsies zināma nošķirtība starp apkaimes Z daļu un pie Brīvības ielas novietoto apkaimes D daļu.

Reljefs

Brasas apkaimes reljefa raksturs kopumā ir līdzens, lai gan apkaimes R daļa, Valdemāra ielas rajonā ir izteikti zemāka nekā pārējā apkaimes teritorija. Tur zemes virsmas augstums tikai nedaudz pārsniedz 2 m augstuma atzīmi v.j.l., bet virzienā uz austrumiem no Valdemāra ielas reljefs pamazām paceļas augstāk, nostabilizējoties 8-9 m augstumā v.j.l. apkaimes Z un centrālajā daļā. Dzelzceļa loka tuvumā – 6-7 m augstumā v.j.l.

Inženierģeoloģija

No inženierģeoloģisko apstākļu viedokļa Brasas apkaimē raksturīga atšķirīga situācija atkarībā no teritorijas novietojuma. Apkaimes R daļā (aiz Valdemāra ielas) raksturīgi celtniecībai nelabvēlīgi apstākļi. Šajā teritorijā gruntsūdeņi atrodas seklāk par 1,5 m, kas tādējādi apgrūtina būvniecību. Zemes virskārtu veido 5-10 m biezi aluviālie nogulumi.

Apkaimes centrālajā daļā ap Miera ielu raksturīgi nosacīti labvēlīgi celtniecības apstākļi. Bet vislabākā ģeotehniskā situācija ir apkaimes Z un DA daļā, kā arī centrālās daļas A malā, kāpēc arī ši teritorijas vēsturiski jau ir apbūvētas.

Zaļumi

Dabas un apstādījumu teritorijas Brasas apkaimē aizņem 20% jeb 35,3 ha lielu platību. Plašākās zaļās teritorijas ir apkaimes centrālajā un A daļā, kur atrodas Lielie kapi (to sastāvā arī Vācu karavīru kapi, Jēkaba kapi un Pokrova kapi). Lielo kapu veidošana aizsākās jau 1773.gadā pēc Krievijas valdības aizlieguma apglabāt mirušos baznīcās. Lielo kapu platība ir 28,9 ha un kopš 1969.gada apbedījumi šajos kapos vairs netiek veikti. Tādējādi tā faktiski ir kļuvusi par parka teritoriju. Lielo kapu apstādījumos dominē Holandes liepa. Tajos aug 18 vietējās kokaugu sugas un 39 introducētie kokaugu sugas.

Starp citām lielākajām dabas un apstādījumu teritorijām Brasas apkaimē, atzīmējams arī skvērs Miera un Hospitāļu ielas saskares punktā, kā arī apstādījumi Miera un Klusās ielas saskares punktā. Zaļumu struktūru būtiski papildina arī koku alejas, kā arī apkaimes Z daļā izvietotā publiskās apbūves ar apstādījumiem teritorija (NBS militārās medicīnas centra teritorija).

Teritorijas izmantošana

Starp apbūves teritorijām apkaimē dominē vēsturiskajam centram raksturīgās jauktas apbūves  un dzīvojamās apbūves teritorijas – apmēram 43% jeb 75ha kopā.  Salīdzinoši lielu daļu (9,5% jeb 16,5 ha) aizņem aizņem publiskās apbūves teritorijas – Ātrās medicīniskās palīdzības stacija, Brasas cietums, NBS militārās medicīnas centrs, Rīgas Galvenā policijas pārvalde, Dzemdību nams un vairākas vispārējās izglītības iestādes. Zināma nozīme ir tehniskās apbūve steritorijām, jo gar apkaimes ZA, A robežu iet nevien dzelzceļa līnija, bet izvietots arī 5.tramvaju depo.