Apkaimes vārds pazīstams no Brasas stacijas Rīgas  Skultes dzelzceļa līnijā. Stacija izveidota 1872. gadā, tad tās nosaukums bijis Kara hospitāļa platforma (Krieghospital), 1919. gadā tā pārdēvēta par Braslu, bet 1938. gadā par Brasu. Stacijas ēka celta 1903. gadā. Šeit kādreiz atradies centrālais pārmiju postenis. Vācu laikā 1942.–1944.g. stacijas nosaukums bijis Rīgas sporthalle. Apkaimju projektā nospraustā Brasas teritorija aptver Rīgas vēsturiskā centra ziemeļu daļu aiz Tallinas ielas (kas ir arī UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautā Rīgas vēsturiskā centra robeža), ap Miera ielu un Lielajiem kapiem un nomales dzelzceļa loka iekšpusē. Vēsturiski gan Brasas vārds vairāk attiecināts uz vietām aiz dzelzceļa loka.

Robežas

Brasas apkaime apkaime ir Rīgas vēsturiskā centra (saprotot ar to apbūvēto teritoriju dzelzceļa loka iekšienē) sastāvdaļa, atrodoties tā ziemeļu malā. Tā robežojas ar Skanstes, Sarkandaugavas, Mežaparka, Čiekurkalna, Teikas, Grīziņkalna un Centra apkaimēm. Apkaimes robežas - Brīvības iela, Tallinas iela, Miera iela, Alojas iela, Tomsona iela, Ēveles iela, Vesetas iela, Zirņu iela, Krišjāņa Valdemāra iela, Duntes iela, dzelzceļa loks, dzelzceļš līdz Brīvības ielai. Brasas apkaimes kopējā platība ir 174,1 ha.

Brasas apkaime ir ērti sasniedzama no pilsētas centra un arī citām teritorijā, jo cauri vai garām tai iet vairākas pilsētas maģistrāles, kā arī apkaimes ietvaros ir pašreizējai apbūvei atbilstošs vietējo ielu tīkls. Kā pilsētas maģistrāles pašreiz dēvējamas Duntes / Valdemāra, Upes, Zirņu / Senču un Brīvības ielas. Šīm ielām arī perspektīvā ir plānots saglabāt šo statusu, jo caur Brasas apkaimi iet tā saucamā „Mazā Rīgas transporta loka” ZA daļa. No transporta viedokļa šāda situācija vērtējama kā laba, bet saprotams, ka arvien pieaugošā transporta intensitāte atstās arī negatīvu ietekmi uz pilsētvides kvalitāti šajā apkaimē. Viens no plānotā Ziemeļu koridora variantiem šķērso apkaimi, tā īstenošanas gadījumā ievērojami tiktu papalašināta Upes ielas trase.