Bolderāja
Foto: I. Kubliņš
Fizģeogrāfiskais raksturojums

Robežas
Bolderājas apkaime atrodas Rīgas ZR daļā starp Buļļupes labo krastu un Hapaka grāvi. Tā robežojas ar Daugavgrīvas, Vecmīlgrāvja (nav sauszemes savienojuma), Voleru, Spilves un Kleistu apkaimēm. Bolderājas apkaimes robežas - Daugava, Loču kanāls, Buļļupe, Kleistu iela, Apakšgrāvja iela, dzelzceļš, Daugavgrīvas šoseja, Hapaka grāvis. Bolderājas apkaimes kopējā platība – 832,9 ha, kas ir ievērojami vairāk nekā Rīgas apkaimju vidējās platības rādītājs.

Reljefs

Augstākā un reljefa ziņā saposmotākā teritorija atrodas Bolderājas apkaimes DR daļā, kur sākas Bolderājas – Priedaines kāpu grēda, kas stiepjas starp Buļļupi un Spilves pļavām. Bolderājas apkaimē ir tikai viena līdz 1,5 km plata kāpu un deflācijas ieplaku josla, maksimālais augstums apkaimē - 12 m v.j.l.  Bolderājas dzīvojamajā rajona apkaimē 15-20 ha platībā kāpas ir noraktas, saglabājot tikai nelielu ~1ha lielu kāpu grēdas fragmentu.

Bolderājas apkaimes Z un Buļļupei pieguļošā daļa, t.sk. visa dzīvojamā rajona teritorija, atrodas Daugavas ielejas  ģeomorfoloģiskajā mikrorajonā, bet apkaimes D daļa, kas pieguļ Hapaka grāvim, ir lagūnu līdzenums.

Inženierģeoloģija

No inženierģeoloģiskā viedokļa Bolderājas apkaime ir ļoti kompleksa teritorija. Pārsvarā raksturīgas dažāda rupjuma smiltis ar nelielām (1-1,5 m) dūņu starpkārtām, kūdras slānīšiem un organikas ieslēgumiem. Bolderājas apkaimes Z, ZR daļā tieši zem zemes virsas biezā slānī ieguļ galvenokārt smalkgraudainas eolās (kāpu) smiltis.

Bolderājas apkaimes vidienē Padomju laikos tika intensīvi iegūtas smalkgraudainas kvarca-laukšpata smiltis, kuras tika izmantotas silikātķieģeļu ražošanai. Pašreiz smilšu ieguve vairs nenotiek, bet izraktās smilts karjers ir kļuvis par plašu mākslīgu ūdenstilpi (Bolderājas karjers). Neskatoties uz relatīvi augsto gruntsūdens līmeni (pārsvarā 0-1,5 m un tikai kāpu joslā tas atrodas dziļāk par 3 m), Bolderājas apkaimes Z, ZR daļā celtniecības apstākļi vērtējami kā labvēlīgi vai nosacīti labvēlīgi. Savukārt Bolderājas teritorijā, kura robežojas ar Hapaka grāvi, celtniecībai ir nelabvēlīgi apstākļi, kur ir zemas nestspējas gruntis.

Ūdeņi

No Bolderājas apkaimes kopējās platības 13,4% jeb 111,3 ha aizņem virszemes ūdens objekti – ZR tā ir Buļļupe, Z Loču kanāls, A Hapaka grāvis, kurš ieplūst Daugavā, bet apkaimes DR daļā atrodas ~16 ha lielais Bolderājas karjers.


Foto: A. Ločmanis

Dabas un apstādījumu teritorijas Bolderājā aizņem 31,6% jeb 263,4 ha apkaimes kopplatības, un lielākā daļa šo dabas teritoriju atrodas Bolderājas DR un D daļā. Pārsvarā tas ir priežu mežs, kā arī Bolderājas un Jauno Bolderājas kapu teritorijas. Plaša un neapbūvēta teritorija kā regulāri applūstoša Buļļupes palienes pļava atrodas apkaimes Z daļā starp dzelzceļu un Lielo ielu.

Teritorijas izmantošana

17% Bolderājas teritorijas noteikta kā ražošanas un rūpniecības teritorija, jo apkaimes DA daļa ietilpst Rīgas brīvostā, kā arī tajā atrodas vairākas citas ražošanas objektu teritorijas. Plašu teritoriju (11,4%) Bolderājā aizņem jau pastāvoša dzīvojamā apbūve, kā arī jauktās apbūves teritorijas (9,7%). Bolderājas apkaimē atsevišķas jaunas apbūves teritorijas tiek atļautas pie Bolderājas dzelzceļa stacijas (jaukta apbūve), kā arī Bolderājas karjera A pusē apmēram 30 ha platībā (galvenokārt dzīvojamā apbūve ar apstādījumiem).

Pamatinformācija
Platība: 832.9 ha
Iedzīvotāji: 12994 Iedz.
Iedzīvotāju blīvums: 16 Iedz./Ha
Nodarbinātība: 3687 Nod.
 
Transports
Autobuss: 3, 30, 36