Robežas

Bišumuižas apkaime atrodas Pārdaugavā, Rīgas D daļā. Tā robežojas ar Salu (tikai savienojums pa ūdeni), Katlakalna, Ozolciema un Ziepniekkalna apkaimēm, kā arī ar Ķekavas pagastu apkaimes D daļā. Apkaimes robežas - Bišumuižas grāvis, Bauskas iela, pilsētas robeža, Ziepniekkalna iela, Bauskas iela, Doles iela.

 Bišumuižas apkaimes kopējā platība ir 224,3, kas ir apmēram puse no vidējā apkaimes platības rādītāja Rīgā. Tomēr, neskatoties uz šīs apkaimes relatīvi mazo platību, pašreiz tā ir grūti uztverama kā telpiski un funkcionāli vienota telpa, jo tai nav skaidra vietējā centra (realitātē tas atrodas ārpus Rīgas - Ķekavas pagasta Valdlaučos), kā arī ir mazattīstīts vietējo ielu tīkls, kas varētu veicināt apkaimes saikņu stiprināšanu. Perspektīvā iespējams būtu lietderīgi skatīt pašreizējās Bišumuižas un Katlakalna apkaimes kā vienotu apkaimi, ja vien kopumā netiek nolemts, ka pašreizējais Rīgas apkaimju dalījums ir jāpārskata, palielinot to skaitu.

Reljefs

Ārpus Daugavas ielejas pārsvarā visa Bišumuižas apkaimes teritorija ir viļņots līdzenums ar nelieliem kāpu pauguriem. Neskaitot Bieķengrāvim pieguļošo apkaimes teritoriju, relatīvi līdzenākā reljefa daļa atrodas apkaimes centrālajā un D daļā – tur reljefa virsmas augstums pārsvarā ir 8-10 m v.j.l. Savukārt viļņotākais reljefs Bišumuižā atrodas apkaimes Z daļā pirms Daugavas ielejas (tā saucamās Ziepniekkalna kāpas), kur reljefa augstuma starpība svārstās no 4 līdz 16 m.

Inženierģeoloģija

No inženierģeoloģiskā viedokļa Bišumuižas apkaimē raksturīgi daudzveidīgi celtniecības apstākļi. Apkaimes Z daļā, kas atrodas Daugavas ielejā, inženierģeoloģiskie apstākļi celtniecībai ir nelabvēlīgi. Tur zemes virskārtā raksturīgs irdenu dažāda rupjuma smilšu slāņojums ar 1-3m līdz 6-8m biezām dūņu kārtām. Apbūvētajās teritorijās dabīgās gruntis ir nomainītas vairāku metru biezu uzbēruma kārtu. Šajā teritorijā ir arī augsts gruntsūdeņu līmenis (seklāk par 1,5 m). Sarežģīti celtniecības apstākļi ir arī teritorijās ap Bišumuižas grāvi, kas centrāli šķērso Bišumuižas apkaimi no ZA uz DR. Arī tur ir raksturīgs augsts gruntsūdeņu līmenis, kā arī virs pamatiežiem izvietotie smilšu slāņi satur daudz organikas piejaukumus (kūdra un dūņas).

Ziepniekkalna kāpu teritorijās Bišumuižas apkaimē pārsvarā ir nosacīti labvēlīgi celtniecības apstākļi, kur gruntsūdeņu dziļums pārsniedz 1,5 m. Turklāt apkaimes R daļas centrā sastopami pat labvēlīgi celtniecības apstākļi. Šajās teritorijās zemes virskārtā raksturīga smalka smilts, vietām ar vidēji rupjas un rupjas smilts kārtām vidēji blīvas smilšainas gruntis.

Ūdeņi

Apkaimei pieguļ Bieķengrāvis un cauri plūst Bišumuižas grāvis. Bieķengrāvis ir Daugavas kreisā atteka, kas sākas pie Zaķusalas un ietek Mazajā Daugavā.Bieķengrāvja hidroloģiskā nozīme pamazām samazinās, jo tas stipri aizaug. Bieķengrāvī ietek no Ķekavas pagasta puses plūstošais Bišumuižas grāvis, kas no DR uz ZR šķērso visu Bišumuižas apkaimi. Tas veidojies, satekot vairākiem meliorācijas grāvjiem no Baložu kūdras purva puses. Bišumuižas grāvis drenē ne tikai Bišumuižas, bet arī daļu Ziepniekkalna apkaimes un Ķekavas pagasta Z daļas teritorijas.

Zaļumi

 Dabas un apstādījumu teritorijas Bišumižā aizņem 24% jeb 54,7 ha lielu platību, bet neviena no šīm teritorijām nav īpaši aizsargājama. Plašākās no šīm dabas un apstādījumu teritorijām koncentrētas ap Bišumuižas grāvi, kā arī apkaimes D daļā ap plānoto Dienvidu tilta trasi. Teritorijās ap Bišumuižas grāvi dabas un apstādījumu teritorijas pārsvarā tiek izmantotas kā ģimenes dārziņu teritorijas, bet apkaimes D daļā koncentrējas arī meži vai kokaudžu puduri.

Teritorijas izmantošana

No apbūves teritorijām vislielāko platību apkaimē tādējādi aizņem dzīvojamās un savrupmāju apbūves teritorijas – kopā 29%. Apmēram 17% aizņem jauktas apbūves teritorijas, kas  izvietotas galvenokārt teritorijās ar rūpnieciskās ražošanas raksturu pie Bauskas ielas un Ceraukstes ielas, kā arī atsevišķās vietās pie Ziepniekkalna ielas.

Toties ceļu un ielu trases Bišumuižas apkaimē aizņem 18% jeb 40 ha lielu platību, jo uz apkaimes plānojuma struktūru un ielu tīkla turpmāko attīstību būtisku iespaidu atstās ar Dienvidu tilta trases izbūvi saistītie plāni (jo īpaši apkaimes centrālajā daļā, kuru šķērsos Dienvidu tilta trase un ir plānoti pieslēgumi gan pie Bauskas, gan Ziepniekkalna ielām).