Bišumuiža ir vēsturiska Rīgas pilsētas daļa Daugavas kreisajā krastā, 4,5 km attālumā no pilsētas centra. Senākā apbūve šajā apkaimē veidojusies Katlakalna dzirnavu teritorijā, kur pirmās ēkas bijušas uzceltas jau pirms Livonijas kara -16.gadsimta pirmajā pusē. 17. gs. līdz ar izveidoto Katlakalna draudzi, tika uzcelta pirmā baznīca un iekārtota mācītājmuiža. Rezultātā tuvējā apkārtne ieguva Katlakalna nosaukumu. 18. gs. vidū smilšainajos pauguros pie Bauskas ceļa, netālu no dzirnavām tika iekārtota neliela muižiņa, sākotnēji muižas ēkas tika celtas 1773.gadā. Muižu laika gaitā dēvēja tās īpašnieku vārdos par Šildera muižu (Schilder), Hilzena muižu (Hilsen) un  Bišumuižu (Bienenhof), taču sākotnēji tagadējās Bišumuižas teritorija tika uzskatīta par daļu no Katlakalna, bija daļa no Mazjumpravas muižas zemēm.

Robežas

Bišumuižas apkaime atrodas Pārdaugavā, Rīgas D daļā. Tā robežojas ar Salu (tikai savienojums pa ūdeni), Katlakalna, Ozolciema un Ziepniekkalna apkaimēm, kā arī ar Ķekavas pagastu apkaimes D daļā. Apkaimes robežas - Bišumuižas grāvis, Bauskas iela, pilsētas robeža, Ziepniekkalna iela, Bauskas iela, Doles iela.

Bišumuižā ir vāji attīstīts ielu tīkls, bet tas ir adekvāts pašreizējās apbūves raksturam. Gar apkaimes R daļu iet pilsētas maģistrāle - Ziepniekkalna iela, kas abas ar Bauskas ielu (vietējā iela) nodrošina apkaimei galvenās saiknes ar citām teritorijām. Būtiskas izmaiņas apkaimes telpiskajā struktūrā un sasniedzamības uzlabošanā notiks pēc Dienvidu tilta trases izbūves (vismaz līdz savienojumam ar Bauskas ielu, bet vēlams līdz Vienības gatvei), kurai plānots lielceļa statuss, un tādējādi varētu būtiski uzlaboties apkaimes saiknes ar Daugavas labā krasta apkaimēm.