Berģi ir apkaime Rīgas austrumu galā, Juglas ezera krastā, iezīmējot arī galvaspilsētas robežu. Līdzīgi kā pārējās pierobežas apkaimes, arī Berģi veido vienotu veselumu ar Garkalnes pagasta apkaimi, demonstrējot, ka cilvēciskais faktors tomēr ir būtiskāks par administratīvām formalitātēm.

Berģu apkaime Rīgas teritorijā tika iekļauta tikai 1974. gadā. Līdz tam šī teritorija bija pazīstama kā Berģu ciems. Iekļaujot ciemu Rīgas pilsētas teritorijā, tam pievienoja arī kādreizējo pilsētas administratīvo robežu – Baložkalnu un Juglas ciemu. Rajons ap Baložkalnu tomēr funkcionē nedaudz atrauti no Berģiem, kas atrodas ap Berģu ielu līdz Upesciema ceļam.

Berģu senākā vēsture saistāma ar vācu krustnešu ienākšanu Latvijas teritorijā, kaut jau pirms tam cauri šai vietai stiepās ceļš uz Krievzemi. 1221. gadā starp Ķīšezeru un Juglas ezeru sāka celt dambi, kas noteica visas apkārtējās teritorijas attīstību, kaut dambja vēsture daudz būtiskāk saistīta ar citas Rīgas apkaimes – Bukultu vēsturi. Tomēr visriņķī Via Magnia  jeb  Rīgas-Pleskavas ceļam radās ciemati. Pirmais tilts pār Juglas ezeru šeit atradies jau 1668. gadā.

Par apdzīvotību Baložos ir saglabājušies dati no 1545. gada, kad pilsētas pievārtē tika ierīkota muiža. No šī laika nekas gan nav saglabājies, taču pazīstamāks ir saimniecības nākamais īpašnieks – Bonaventuras Mollers, kas šeit saimniekoja kopš 1625. gada un deva muižai arī savu vārdu. Bonaventuras muiža pazīstama arī kā Baložu muižiņa, jo ap 1780. gadu par tās īpašnieku kļuvis namnieks Jānis Balodis. No viņa uzvārda nosaukumu ieguva arī plašāka apkaime.

Līdz 1863. gadam Baložkalns bija Rīgas pilsētas administratīvā robeža, tāpēc arī Rīgas apkaimes vēsture saistās ar nostāstiem par degvīna kontrabandu, ko nedrīkstējuši galvaspilsētā ievest. Zināms, ka zviedru laikos 18. gadsimtā Baložkalnā ierīkota arī pasta stacija – Vecpasts, kas darbojās līdz 19. gadsimta vidum . Jāpiebilst, ka pasta stacijas funkcijas bija stipri dažādas, — šeit atradās krogs, kur ceļinieki varēja atpūsties vai arī samainīt zirgus, lai turpinātu ceļu. Šī ēka, lai arī pārbūvēta vēlākos laikos, ir saglabājusies arī līdz mūsdienām un šodien atrodas Kaktusu ielā 6, ēkā, kur šodien atrodas Rīgas Berģu bibliotēka. Ēkas kopskatu mainījis padomju laikos pieceltais otrais stāvs. Baložkalnā 1870. gados atradusies spirta dedzinātava, bet 19. gs. beigās, 20. gs. sākumā abpus tagadējai Brīvības gatvei bijuši daudzi krogi, piemēroti visiem sabiedrības slāņiem, kas reizēm ieguvuši arī visnotaļ nelāgu slavu.

Nozīmīgākais komplekss Berģos ir Juglas ezera krastā izvietotais Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzejs, kas atrodas priežu mežā Juglas ezera krastā. Muzejs dibināts 1924.gadā un tā iekārtošanā liela loma ir ievērojamajam latviešu arhitektam Paulam Kundziņam. Uz muzeju pārvestas, uzstādītas un iekārtotas 118 senas celtnes (17. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta 30. gadu otrajai puse) no visiem vēsturiskajiem Latvijas novadiem. 1936. gadā uz muzeju no netālās Bonaventuras muižas tika pārcelta vecākā no ēkām – 17.gs. celtais kungu nams.

 Juglas ciema (Juglas parka) apbūve aizsākās 20. gs. 20. gados pēc agrārās reformas, pilsētplānotājiem iedvesmojoties no Mežaparka apbūves un skaistas apkaimes veidošanas. Apkaime tika sadalīta 1500 – 2000 m² lielos zemes gabalos un lēnā garā sākta apbūvēt. Apbūve turpinājās arī pēc 2. Pasaules kara, un šodien Berģus raksturo ekspansīva mazstāvu dzīvojamo māju apbūve, atskaitot dažas daudzstāvu bloku mājas Rožu ielas sākumā un Berģu ielas galā . Padomju gados Baložkalnā ierīkots memoriāls 2. Pasaules karā kritušajiem kareivjiem, kura bronzā atlietais kareivja cilnis šobrīd ir zudis.

Izmantojot to, ka apkārtnē daudz neskartas dabas, svaigs gaiss un ezera tuvums, Berģos tika izveidotas nozīmīgas sociālas iestādes. 1964. gadā tika atklāts jaunuzceltais pansionāts ar 180 vietām vēl toreizējā Berģu ciemā, kas administratīvi atradās Ādažu pagastā. Kopš 1999.gada tas pazīstams kā Sociālās aprūpes centrs „Ezerkrasti”.

Šodien

Arī mūsdienās Berģos turpinās privāto dzīvojamo māju būvniecība. Tiek apgūtas kādreizējās mežu platības un vietas ezera krastā. Te minams projekts „Gadalaiki”, kas paredzēja vairāku privātmāju, rindu māju un daudzstāvu dzīvojamo māju izbūvi Juglas ezera krastā, t.s. Zirdziņu pļavā un Juglas upītes krastā, applūstošās teritorijās. Projektam 2006. gadā tika izsniegta būvatļauja, kuru pēc vairākkārtējām vietējo iedzīvotāju izveidotās biedrības „Berģinieki” sūdzībām dažus mēnešus vēlāk Attīstības departaments apturēja. Kamēr risinās ar šo būvniecību saistītā tiesvedība, „Berģinieki” demonstrē draudzīgas apkaimes pastāvēšanu, organizējot kolektīvas talkas apkaimes sakopšanai, Kaimiņu dienas un citas kolektīvas svinības.
Izmantotie avoti:

1. Rīga: enciklopēdija. P. Jērāns. R.: Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. - 832 lpp.
2. Lancmanis  Z. Jugla un apkaime. 1930, Rīga, lpp – 6.
3. Kolbergs A. Lasāmgrāmata par Rīgu, tās priekšpilsētām un kūrortpilsētu Jūrmalu. Jūrmala, 2007.lpp – 393.
4. Berģi. Zurbu.net http://www.1201.lv/history/bergi/
5. Brīvdabas muzejs. Zurbu.net  http://www.1201.lv/history/etno/
6. Brīvdabas muzeja mājas lapa  http://www.brivdabasmuzejs.lv/
7. Berģinieki.lv  http://www.berginieki.lv/
8. Pāvils G. Dzintarzīmes
   http://www.ambermarks.com/_Pieminekli/IsieApraksti/Riga/Bergi/BonaventMuiz.htm