Atgāzene Rīgas teritorijai tika pievienota 1924. gadā. 20.gs. trīsdesmitajos gados daudzus vietvārdus, kuru izskaņā bija „muiža” nomainīja, vai atmeta muižas vārdu. Arī Atgāzenes apkaimes nosaukums cēlies no šeit kādreiz atradušās muižas. Atgāzenes muiža tika celta senā Jelgavas ceļa malā, atradās ap 3,9 kilometrus no Rīgas centra. 17. gadsimtā muižiņa piederēja Lielās Ģildes vecākajam Gothardam fon Fēgezakam (Gotthard von Vegesack), no kura uzvārda radās tās nosaukums. Latviskojot Fēgezaka vārdu ir radies vietvārds Atgāzene, ko attiecināja uz muižas īpašumiem starp mūsdienu Rīgas - Jelgavas dzelzceļa līniju un Vienības gatvi. Ziemeļu kara laikā muižiņa tika nodedzināta, bet vēlāk to atjaunoja viņa dēls.

Robežas

Vienības gatve, pilsētas robeža (Ābolu iela, Dzelzceļa iela), dzelzceļš, Kārļa Ulmaņa gatve. Atgāzenes apkaime atrodas Rīgas DR daļā. Tā robežojas ar Bieriņu, Torņakalna un Ziepniekkalna apkaimēm, kā arī Mārupes pagastu.

Atgāzene ir īpatnēja Rīgas apkaime, jo tai praktiski nav vienotas ielu struktūras, kas būtu vērsta uz komunikāciju apkaimes iekšienē, un visa satiksme tiek organizēta, izmantojot Vienības gatvi vai Graudu ielu. Ņemot vērā, ka Vienības gatve (tāpat arī Kārļa Ulmaņa gatve) vērtējama kā pilsētas maģistrāle, tad Atgāzenei ir ļoti labas saiknes ar citām teritorijām, taču reizē – vājas transporta saiknes apkaimes iekšienē. Nākotnē situācija var kļūt vēl sarežģītāka, jo apkaimē esošo Vienības gatves daļu paredzēts pārveidot par lielceļu. Apkaimes R malā (tāpat kā Bieriņos) atrodas Jelgavas dzelzceļa līnija un 2 vilcienu pieturas, kas uzlabo saikņu iespējas šai apkaimei ar pilsētas centru pa dzelzceļu.