Āgenskalns ir Rīgas pilsētas daļa Pārdaugavā starp Kalnciema ielu un Rīgas-Jūrmalas dzelzceļu. Lielāko Āgenskalna daļu aizņem Āgenskalna kāpas, Daugavas ielejas nogāze gar Daugavgrīvas ielu, Aleksandra Grīna bulvāri un Hermaņa ielu, kas norobežo kāpas no Uzvaras parka un Klīversalas Daugavas ielejā. Āgenskalnu apvij Rīgas-Jūrmalas dzelzceļš ar Torņakalna un Zasulauka staciju, kā arī Torņakalna preču staciju.

Pirmā zināmā Āgenskalna un visas Pārdaugavas būve bija nocietinātās Rīgas domkapitula Māras dzirnavas (sauktas Svētās Marijas vārdā) pie Māras dīķa, par kurām ir ziņas jau pirms 1226.g. Dzirnavas tika nojauktas 1923.-24.g. tramvaja līnijas izbūves dēļ. Āgenskalna ciems aizsācies pie Āgenskalna līča, kura ap  1765.gadu ierīkota pārceltuve. Apbūve veidojās  Meža, Sētas un Nometņu ielas satekpunktā un pamazām paplašinājās gar Nometņu ielas abām pusēm.

17. gs. Āgenskalna apvidus bijis maz apdzīvots. Tur pārsvarā mitinājās latviešu tirdzniecības palīgamatu locekļi un algādži - zvejnieki, enkurnieki, sālsmērītāji, vīna mucu nesēji, ormaņi, laivinieki u.c. Nosaukums “Āgenskalns” cēlies 17.gs. no tiesneša Henriha fon Hāgena muižiņas (vēlāk pazīstama kā Švarcmuiža) vārda, kam toreiz piederēja zemes no tagadējā Raņķa dambja līdz Kuldīgas ielai.

Līdz 17. gs. Pārdaugavā tika izveidoti galvenie ceļi, kas sākās pie Āgenskalna līča un veda uz Daugavgrīvu un Kurzemi – tagadējā Daugavgrīvas, Kalnciema un vēlāk arī Slokas iela. 1785. g. lielāko Āgenskalna daļu iekļāva Rīgas pilsētas Jelgavas priekšpilsētā un tā kļuva par vācu pilsoņu vasarnīcu rajonu un atpūtas vietu. 1794.g. pie Māras dīķa atklāja Altonas ārpilsētas izpriecu iestādi, kas devusi vārdu Altonavas ielām.

Ziemeļu kara laikā Āgenskalns tika nopostīts, bet vēlāk atjaunots, taču 1812.g. bailēs no Napoleona karaspēka tuvošanās tika nodedzinātas visas Āgenskalna ēkas, tādēļ šodien redzamā apbūve galvenokārt veidojusies, sākot ar 19. gs. pirmo pusi. Tā tapusi haotiski, bez noteikta plāna, tādēļ ielu tīkls starp Nometņu un Eduarda Smiļģa ielu ir haotisks. Tagad šī teritorija ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis un pazīstama tieši ar savu lielisko koka arhitektūras mantojumu.

Pirmais Āgenskalna tirgus atradies Sētas kroga pagalmā - Nometņu ielas sākumgalā. Piemiņu līdz šodienai saglabājis Tirgus ielas nosaukums. 19. gs. sākumā par rajona centru bija izveidojies neliels tirgus laukums pārceltuves tuvumā, pie kura gadsimta beigās uzcēla Sv. Trīsvienības baznīcu. 19.gs. beigās radies arī  tagadējais rajona centrs ap Āgenskalna tirgu, bet 20. gs. sākumā tas sāka veidoties par jauno sabiedrisko centru. Tagadējā tirgus ēka uzbūvēta 1911.-24.g., arhitekts Reinholds Šmēlings.

1828.g. Rīgai pievienoja Āgenskalna dienvidu daļu pie Mazās Nometņu un Mārupes ielas. Līdz 1885.g. Āgenskalnā bija Rīgas garnizona vasaras nometnes, kas devušas vārdu Nometņu ielām. 1890.g. uzcelts bāreņu nams (tagad Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāte), kas devis vārdu Bāriņu ielai. 1910.g. Āgenskalnā atklāta 2. Pilsētas slimnīca jeb tagadējā Paula Stradiņa Valsts klīniskā slimnīca.

Īpatnējs arhitektūras paraugs ir 20.gs. 20.gados celtās rindu mājas gar Liepājas ielu. Padomju laikā apbūvētas pēdējās atklātās kāpas starp Mazo Nometņu ielu un dzelzceļu, kā arī starp Liepājas un Mārupes ielu, un Daugavas ielejas nogāze gar Aleksandra Grīna bulvāri. Kādreizējās kāpas vietā apkaimes ziemeļdaļā 50.-60.gados tika uzbūvēts pirmais Rīgas mikrorajons - lielmēroga dzīvojamo ēku masīvs Āgenskalna priedes.

Foto: I. Kubliņš

Šodien

Pēdējā gadā par aktīvu Āgenskalna apkaimes epicentru ir kļuvis tā sauktais Kalnciema kvartāls jeb Kalnciema komūna – brāļu Dambergu atjaunotās 6 koka mājas un telpa un dzīve starp tām. Komūnas gaisotni piešķir brāļu Dambergu domubiedri, kuriem izīrētas telpas. Ēkas apdzīvo dažādi radoši virzīti biroji, un veikali – saloni, bet galvenais – cilvēki, kurus  vienoja līdzīga uztvere, vērtību izpratne un dzīvesveids, padarot vietu īpašu. Pagalmā ielas malā regulāri tiek rīkoti zaļie tirdziņi un dažādi citi saviesīgi pasākumi, vietai kļūstot par aktīvu sociālu vidi.

Foto: M. Ločmelis

Izmantotie avoti:

1. Rīga: enciklopēdija. P. Jērāns. R.: Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. - 832 lpp.
2. Blūms P. Pārdaugava – Terra Trans Dunam // Koka Rīga – R., Neputns, 2001., 75, 78., 82.lpp.
3. Āgenskalns // Latviešu konversācijas vārdnīca (redaktori: A. Švābe, A. Būmanis, K. Dišlērs), Pirmais sējums – R., A. Gulbja apgāds, 1927-28. g.
4. Caune A. Rīgas Pārdaugava pirms 100 gadiem – R., „Zinātne”, 1998., 46., 58.lpp.   
5. Cita Rīga. Projekta mājaslapa http://www.citariga.lv/?page=8&lng=1
6. Pāvils G. Rīgas muižiņas. Dzintarzīmes http://www.ambermarks.com/_Pieminekli/RigasMuizinas/RigasMuizinuSar.htm
7. Āgenskalns // Wikipedia http://lv.wikipedia.org/wiki/Āgenskalns