Jaunumi
Jāņa Brinkmaņa 105 gadu jubilejas piemiņas izstāde kultūras pilī "Ziemeļblāzma”
Vecmīlgrāvis    2014-11-03

No no 4. novembra līdz 1.decembrim Rīgā, kultūras pilī „Ziemeļblāzma” būs skatāma gleznotāja Jāņa Brinkmaņa 105 gadu jubilejas piemiņas izstāde. Izstādes atklāšana notiks 4. novembrī plkst.15 un tā tapusi ar kultūras pils administrācijas, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta, Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības, kā arī SIA „ArtFabrics” atbalstu.

J. Brinkmanis dzimis Vecmīlgrāvī 1909. gadā. Zīmēt bijis viņa sirds aicinājums no bērnības. Viņš stāstīja, ka zīmējis visu laiku un kur vien radis iespēju, ganu gaitās pat ar oglīti uz bērza tāss. Skolas laikā lūdzis padomu kādam vecākam paziņam, kas būtu jādara, lai mācītos zīmēt tā pa īstam. Ieteikts doties uz Mākslas akadēmiju, tajā arī iestājās 14 gadu vecumā, un studē figurālo glezniecību profesoru Jāņa Tilberga un Ģederta Eliasa vadībā.

Akadēmiju beidz 1933.gadā ar diplomdarbu „Slīperu cirtēji”, iegūstot mākslinieka gleznotāja grādu. Pēc akadēmijas absolvēšanas J.Brinkmanis pārceļas uz dzīvi Elejā, kur skolā strādā par zīmēšanas skolotāju, piedalījies arī novada izstādēs, bet no 1950. gada līdz pat aiziešanai pensijā - 1970. gadu sākumam - strādā kultūras namā „Ziemeļblāzma” gan kā mākslinieks, gan dekorators, gan arī kā krāsotājs, bet radošais darbs vienmēr viņa dzīvē ir galvenais. Savās gleznās visbiežāk attēlojis dabu, Vecmīlgrāvja ainas – senās mājas, ieliņas, ziedošos dārzus.

Personālizstāde „Ziedi” notiek pēc ilgiem gadiem 1974. gadā Rīgā Dabas muzejā. Izdotajā gleznu katalogā mākslinieks Antons Megnis raksta:"Gleznotājs atveido lauku dzīvi, ainavas, ģīmetnes, taču ziedu kompozīcijas ātri vien viņa daiļradē ieņem noteicošo vietu. J.Brinkmanis glezno reālistiski. Šo savu māksliniecisko pārliecību viņš izkopis un pilnveidojis, neatlaidīgi studējot dabu. Viņa ota vairās no pārspīlējumiem, deformācijām, bet ar dziļu cieņu pret dabu tiecas uztvert tās formu neizsmeļamo bagātību. Brinkmanis nemeklē spilgtus ārišķīgus dekoratīvus efektus. Viņa mākslu caurvij patiesīgums un sirsnība. Palete neizslēdz krāsainību. Viņa kolorīts ir bagātīgi niansēts, harmoniski līdzsvarots un, ļaujoties ziedu varai, arī krāšņs.”

J.Brinkmanis bija arī aizrautīgs dārzkopis un biškopis. "Mūsu dārzā vienmēr ziedēja viņa iemīļotākie ziedi – rozes. Lai arī Vecmīlgrāvī senāk katram bija māja un dārzs, tēvs atceras savas bērndārznieka gaitas Zaļajā skolā jeb mecenāta Augusta Dombrovska celtajā pirmajā bērnudārzā Latvijā. Tā vadītāja Marta Rinka mācīja bērniem stādīt kokus un puķes, rūpēties par sava darba augļiem. No tēva esmu mācījusies pietāti pret dabu, darbu un visu skaisto. Kad tētis gleznoja, viņš mēdza teikt: „Meitiņ, jāpanāk, lai ziedi ar tevi runā...,” atmiņās dalās gleznotāja meita Ilze Brinkmane.

Daudz vēlāk, jau būdams krietni gados, pēc atmiņas J. Brinkmanis uzgleznoja bērnībā redzēto kultūras pils parkā – kā uz soliņa sēž un sarunājas Krišjānis Barons ar Augustu Dombrovski, kuram pie kājām sēž viņa uzticamais draugs – suns Kangars. Šo gleznu mākslinieks dāvinājis kultūras pils „Ziemeļblāzma” tēlotāja mākslas studijai.

J. Brinkmaņa darbu izstāde palīdzēs iepazīt mākslinieka daiļradi un uzzināt par vēl vienu Vecmīlgrāvja kultūras vēstures lappusi.