Jaunumi
Maskavas forštate reiz būs visskaistākā un mazāk noziedzīgākā apkaime
Maskavas forštate    2014-03-27

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments ļoti atzinīgi vērtē Rīgas apkaimju biedrību darbību un vēlmi iesaistīties pilsētas plānošanas procesos, līdz ar to aicina apkaimju iedzīvotājus, kuriem vēl nav savas biedrības vai aktīvistu grupas, tādas veidot, jo tā ir iespēja tapt uzklausītam. Lai iedrošinātu rīdziniekus un popularizētu veiksmes stāstus, mājas lapā www.rdpad.lv un sadaļā Jaunais teritorijas plānojums, kā arī Departamenta Facebook profilā tiek publicētas intervijas ar aktīvāko biedrību pārstāvjiem, iztaujājot par gūto pieredzi.

Baiba Giptere – biedrības „Asociācija Latgales priekšpilsētas attīstībai” (turpmāk - biedrība) valdes priekšsēdētāja un Maskavas forštates patriote, kura tic, ka šī apkaime reiz būs skaistākā un mazāk noziedzīgākā, dalījās savā pieredzē ar Departamentu par to, kādi ir biedības mērķi un ieceres.

Vai esat dzimusi un augusi Latgales priekšpilsētas apkaimē?

„Latgales priekšpilsētā neesmu ne dzimusi, ne augusi. Bērnībā un jaunībā par šo pusi dzirdēju tikai briesmu stāstus. Deviņdesmito gadu sākumā mēs pārcēlāmies no Imantas, gribējās ko lielāku un iemainījām dzīvokli šajā apkaimē. Neskatoties uz briesmīgo slavu, mums likās, ka šeit ir skaists pagalms, apkaime un visa apkārtne. Ļoti pievilcīgs likās tieši Daugavas tuvums”, stāsta Baiba.

Kādas ir Jūsu domas par Latgales priekšpilsētu un Rīgu kopumā?

„Man sirdij vairāk tuva ir Maskavas forštate – iepazīti cilvēki, izpētīta apkārtne, un tieši tur mēs vairāk darbojamies. Domas par Maskavas forštati ir ļoti pozitīvas, iedzīvotāji atsaucīgi, apkārtne sakopta, ir pat kur aiziet nopeldēties. Vienīgi dīvaina liekas izpilddirekcijas attieksme pret šo apkaimi. Par Maskavas forštati ir nosaukts Spīķeru kvartāls, kurš tiek spodrināts un uzlabots, tālāk ir Daugavas promenāde, kas atrodas jau Ķengaragā un kas arī tiek spodrināta, uzlabota un attīstīta, bet pa vidu ir Maskavas forštate, kur netiek darīts gandrīz nekas - ne pasākumi iedzīvotājiem, ne funkcionāli uzlabojumi. Kādā sanāksmē diezgan augsta izpilddirekcijas amatpersona pat, rādot kartē uz mūsu apkaimi, izteicās: „Tā jau bēdu ieleja, ko tad tur”.

Par to, kas pašreiz tiek darīts Rīgā kopumā un Rīgas iedzīvotāju labā, man ir ļoti pozitīva attieksme un, es zinu, arī mūsu apkaimes iedzīvotājiem. Attīstība Rīgā notiek strauji, bet, pārsvarā, visas aktivitātes ir centrā, apkaimēs ir ļoti daudz cilvēku, kas šos centra megasvētkus nemaz neapmeklē, tāpēc mēs cenšamies vairāk visas aktivitātes organizēt tieši apkaimē un iesaistīt arī mazāk aktīvos iedzīvotājus.

Kā radās ideja par to, ka Latgales priekšpilsētā jāveido biedrība?

Ideja par biedrības dibināšanu radās darbojoties Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta sadarbības projektā ar somu un zviedru kolēģiem. Šī projekta nosaukums ir „CADDIES”, tas veidots no angļu valodas nosaukuma vārdu pirmajiem burtiem - Creating Attractive, Developed and Dynamic Societies together with Inhabitants. Latviešu valodā - pievilcīgas un dinamiskas sabiedrības izveide kopīgi ar iedzīvotājiem.

Pamatideja ir kopīga darbošanās ar iedzīvotājiem un vides attīstība. Mēs braucām pieredzes apmaiņā uz Zviedriju un Somiju, apskatījām daudzus objektus, guvām idejas. Likās ļoti jauki, un radās ideja ko tādu ieviest pie mums. Tā 2011.gadā izveidojās biedrība ar vienādi domājošiem cilvēkiem, kuri sākumā „CADDIES” projektā ieguva iemaņas par visu nepieciešamo, par biedrības veidošanu un sadarbības iespējām ar pašvaldību.

Kāds ir biedrības veidošanas process? Kā iesaistīt citus domubiedrus – apkaimes iedzīvotājus?

Biedrības veidošanas process patiesībā nav sarežģīts, ir jābūt domubiedru grupai un var veidot biedrību. Tieši no juridiskās puses, ja kādam ir vēlēšanās, noteikti var vērsties pie manis, varu pakonsultēt, esmu ļoti daudz darījusi un varu palīdzēt to izveidot. Mūsu apkaimē ir izveidotas arī citas biedrības, kuras darbojas mazliet mazāk un kuras ir asociācijas biedri, līdz ar ko mēs arī sadarbojamies ar citiem. Redzot kā mēs darbojamies, rodas arī domubiedri. Mūsu asociācijas biedri ir gan daudzas biedrības, gan individuāli cilvēki, kas izsaka vēlmi piedalīties dažādos pasākumos.

Kādi ir biedrības galvenie mērķi un nākotnes ieceres?

Biedrības mērķis ir Latgales priekšpilsētu, it īpaši Maskavas forštati, izveidot par visskaistāko, vismazāk noziedzīgāko, dažādu slāņu iedzīvotājiem vispieejamāko, ar visskaistāko pludmali un ar visu skaistāko un jaukāko, kas vien iespējams iedzīvotājiem apkaimē.

Apkaimes iedzīvotāji izteikuši vēlmi pēc kopīgām telpām, kur varētu gan pulcēties un risināt problēmas, gan organizēt vairāk pasākumus iesaistot jauniešus un seniorus, rīkot dažādas nodarbības un realizēt projektus. Apkaimes iedzīvotāji ir aktīvi un darboties griboši, tikai ir nepieciešama organizatoriskā puse, ko, savu iespēju robežās, cenšamies realizēt un piedāvāt visiem interesentiem.

Pastāstiet par līdzšinējiem biedrības sasniegumiem – veiksmes stāstiem.

Kā pirmo sasniegumu varētu uzskatīt dalību biedrības „Pēdas” Lielās talkas pagalmu sakopšanas konkursā. Šajā konkursā pirmo reizi uzvarējām 2012.gadā, kad tika sakopts viens liels un skaists Maskavas forštates pagalms. Talkas dienā darbojās un strādāja ļoti daudzi apkaimes iedzīvotāji, visi sapazinās un jau nākošajā gadā iedzīvotāji izteica vēlmi vēlreiz piedalīties šajā konkursā un tur pat kaimiņos sakopt vēl kādu pagalmu, kopīgi ar „Rīga 2014” atbalstu. Kopīgi uzrakstījām projektu un saņēmām finansējumu, kā rezultātā tika sakopts nākošais apkaimes pagalms. Šogad jau trešais mūsu apkaimes kaimiņu pagalms, ar manu palīdzību, uzvarēja konkursā, un būs vēl viens labiekārtots pagalms mūsu skaistajā apkaimē. Ja arī šogad būs šis konkurss, man jau ir pieteicies ceturtais apkaimes pagalms, kurš vēlas piedalīties un būt sakārtots.

Rakstām un realizējam arī citus projektus, piemēram, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta projektu „Maskavas forštates trīs gadalaiki”. Tajā bija ļoti interesantas praktiskās nodarbības. Iedzīvotāji sēja un stādīja dažādas puķes un augus, kurus vēlāk izstādīja apkaimes pagalmos. Vēl dekorējām ziņojumu dēļus un iedzīvotāji tos varēja izvietot savās trepju telpās. Pēdējais lielākais pasākums šī projekta ietvaros bija visas apkaimes kaimiņu tikšanās svētki. Šādi svētki pie mums notiek jau ceturto gadu, tie ir ļoti apmeklēti no tuvām un tālām apkaimēm, cilvēki labprāt nāk, piedalās, atpūšas un izklaidējas. Programma ir ļoti interesanta ar iedzīvotāju pašu un pieaicināto mākslinieku piedalīšanos. Pagājušajā gadā ar savu klātbūtni mūs pagodināja četru Rīgas domes departamentu un komiteju direktori, kuri laipni apmeklēja pasākumu. Pasākumi ir ļoti apmeklēti ne tikai no Maskavas forštates, bet arī no citām apkaimēm.

Cenšamies strādāt arī ar jaunatni, jo, kā zinām, jaunatne ir mūsu nākotne – vai pīpēs zāli un spārdīs miskastes, vai nodarbosies ar sportu un attīstīs sevi intelektuāli. Apkaimes apmeklētākajā pagalmā kopīgi ar jauniešiem esam uzbūvējuši sporta konstrukcijas, kuras labprāt apmeklē apkaimes iedzīvotāji. Ir izveidojusies sadarbība ar ielu vingrotājiem, viņi piedalās pasākumos un ikdienā nāk uz centrālo pagalmu vingrot, rādot labu piemēru citiem jauniešiem.

Mums arī šogad būs dažādas aktivitātes un rudenī atkal notiks lielie apkaimes svētki, uz kuriem tiek aicināti visi iedzīvotāji arī no citām apkaimēm. Drīzumā esam paredzējuši apmeklēt lielāko Baltijā dzelteno tomātu audzētavu Getliņos, kura strādā uz otrreizēji pārstrādātās enerģijas. Notiks arī nodarbības senioriem dekupāžas tehnikā, arī tās varēs apmeklēt visi interesenti. Visi laipni aicināti piedalīties!

Kādi pasākumi un aktivitātes notiek ikdienā?

Ikdienā mums notiek dažādas aktivitātes, iedzīvotāji nāk un jautā kas būs un kā būs, piedāvā palīdzību. Cilvēki taisa remontus un to, kas paliek pāri izmanto, piemēram, pagalmu labiekārtošanai. Nevajag uztraukties, ka namu pārvalde mums kaut ko neiedala, mēs to sarūpējam paši. Katru pavasari kaut kas tiek labiekārtots, neatkarīgi no tā, vai kāds mums kaut ko piešķir vai nē.

Tēvi un mammas, kamēr bērns rotaļājas smilšukastē, var nokrāsot kādu soliņu. Mūsu apkaimē tā tas notiek.

Sakarā ar Rīgas kā kultūras galvaspilsētas statusu, pēdējā laikā asociāciju intervē daudzi ārzemju žurnālisti, mēs esam viņiem iepatikušies - esam labās prakses piemērs.

Protams, ir nepieciešams kāds cilvēks, kas to visu organizē, pulcē vienkopus, pie kā cilvēki nāk pēc palīdzības, pēc ieteikumiem. Biedrība ir šis centrs.

Turpinām rakstīt projektus, jo tā, pagaidām, ir vienīgā iespēja darboties un realizēt idejas iedzīvotāju labā. Ļoti labprāt vairāk sagaidītu sadarbības iespējas un kādu palīdzību no Austrumu izpilddirekcijas puses, jo visi kopīgi esam ieinteresēti apkaimes, Latgales priekšpilsētas un visas Rīgas attīstībā un iedzīvotāju labklājības uzlabošanā.

Kā iedzīvotājiem iespējams iesaistīties „Asociācija-Latgales priekšpilsētas attīstībai” biedrībā?

Iedzīvotāji noteikti var iesaistīties un tiem nav obligāti jākļūst par biedriem, bet būtu vēlams, jo tad ir viņu koordinātes, vienkāršāk var iegūt aktuālo informāciju. Ja kādam ir interese kļūt par asociācijas Latgales priekšpilsētas attīstībai biedru, visi laipni lūgti – Baiba Giptere 29542336. Mums ir arī mājas lapa www.asociacijaalpa.com, tur var iegūt informāciju par mūsu mērķiem, to kā asociācija darbojas, par paveikto un darāmo.

Jūsu novēlējums savas un citu apkaimju iedzīvotājiem!

Apkaimes iedzīvotājiem novēlētu sadarboties ar asociāciju, bet citām biedrībām novēlētu vairāk sadarboties savā starpā un, it īpaši, ar iedzīvotājiem, kuri dzīvo nevis Rīgas centrā, bet apkaimēs. Pieprasīt no citiem mēs visi mākam, bet iziet ārā un pašiem kaut ko izdarīt īsti labi vēl neesam iemācījušies. Iedomājieties, ja katrs iedzīvotājs tikai vienu reizi gadā izietu ārā, kaut ko sakārtotu (piemēram, nokrāsotu soliņu) vai ko noorganizētu, cik skaista un sakārtota būtu mūsu Rīga.