Jaunumi
Vecmīlgrāvis – īpaša vieta Rīgā
Vecmīlgrāvis    2014-03-20

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments turpina rakstu sēriju par Rīgas apkaimju biedrību aktīvo darbu. Šoreiz savā pieredzē un pozitīvajos piemēros dalījās Vecmīlgrāvja Attīstības biedrības valdes priekšsēdētāju Inta Biezā.

Kā kļuvāt par šīs apkaimes iedzīvotāju?

Esmu dzimusi Vecmīlgrāvī, kopā ar māsu dzīvoju vecāku pirms kara celtajā un no viņiem mantotajā mājā. Arī mans tēvs, vecaistēvs un viņa tēvs ir dzimuši un dzīvojuši šeit. Tiesa, kad jauca nost vecmīlgrāviešu mājas (arī mana vīra vecāku māju), lai celtu piecu un deviņstāvu dzelzsbetona neizteiksmīgās dzīvojamās ēkas, manai ģimenei dzīvokli Vecmīlgrāvī atteica. Nācās pašai meklēt maiņu. Cilvēkam no Ķengaraga deva dzīvokli Vecmīlgrāvī, man Purvciemā. Veiksmīgi samainījāmies. Tāda tolaik bija valsts politika. Vecmīlgrāviešus šādā veidā „izsūtīja” uz Purvciemu, Mežciemu, Imantu, Ķengaragu. Ne jau visi atmainījās atpakaļ. Lielākā daļa nē. Tā viņi zaudēja savu dzimto vietu, draugus, kaimiņus...

Kādas ir Jūsus domas par Vecmīlgrāvja apkaimi un Rīgu kopumā?

Rīga – Latvijas galvaspilsēta ir brīnišķīga Eiropas pērle, ne sliktāka kā Prāga, Budapešta vai Vīne. Tikai mazāka, tādēļ, mums, noteikti mīļāka. Rīgas ģeogrāfiskais stāvoklis ir īpašs: Daugavas ieteka Baltijas jūras Rīgas līcī, īstā vieta ostai, tādēļ jau visi senatnē un vēl joprojām tīko pēc šīs vietas. Jaunās apbūves kvartāli – tie gan ir neizteiksmīgi, visur līdzīgi, nomācoši. Vai tā Imanta vai Mežciems, mājas līdzīgas, viegli apmaldīties. Vecmīlgrāvis (kopā ar Vecāķiem un Mangaļsalu) ir īpaša vieta Rīgā. Blakus Daugava, Mīlgrāvja kanāls, kas to savieno ar Ķīšezeru, tikai 4 km līdz jūrai, priežu mežs...Tieši šeit kokrūpnieks un vijoļmeistars Augusts Dombrovskis uzsāka savu veiksmīgo saimniecisko, izglītības un kultūras darbību. Šis viedais, tālredzīgais cilvēks atstāja tautai savu neaizmirstamo mūža devumu. Augusta Dombrovska darbu papildinājuši un turpinājuši daudzi citi.

Kā radās ideja par to, ka Vecmīlgrāvī jāveido biedrība?

Bija pienākusi 2007. gada vasara un Augusta Dombrovska tautai atstātais mantojums bija apdraudēts. Bija grūti noskatīties kā bērzi uz „Ziemeļblāzmas” ēkas jumta auga arvien lielāki, kā „puva” pils sienas, kā caurais jumts tālāk sabojāja nesen izremontētās bibliotēkas telpas, Lielā zāle, Rožu zāle un citas telpas strauji gāja bojā. Proģimnāzijas ēkas ( tagad BJC „Mīlgrāvis”) restaurācija bija apstājusies, jo neveiksmīgi bija izraudzīts šī darba sākotnējais veicējs. A.Dombrovska visaugstākajā Vecmīlgrāvja kāpā celtās „Zaļās skolas” daudzkārt dedzinātais korpuss kā kriminogēns grausts gaidīja savu risinājumu.

Mums, vecmīlgrāviešiem, nebija morālu tiesību noskatīties uz šo posta ainu, neko nedarot. Sākuma sarunas nedeva vērā ņemamus rezultātus. Ierēdņi mums teica: „Nodibiniet to savu biedrību un tad runāsim.” Un tā - uz diskusiju nemājīgajā, noplukušajā „Ziemeļblāzmā” sanāca neliela domubiedru grupa, kam nebija vienalga, kas notiek ar Vecmīlgrāvi. Visi saprata, ka tā turpināties nevar, bet pirmajā reizē līdz galam neko izlemt arī nevarējām. Tai sekoja otrā reize. Trešajā sanāksmē 2007. gada 29. augustā 80 bijušie un esošie vecmīlgrāvieši pieņēma lēmumu dibināt nevalstisku organizāciju – „Vecmīlgrāvja Attīstības biedrība” (VAB).Tika pieņemti statūti, ievēlēta valde, un 2007. gada 6. septembrī VAB tika reģistrēta LR Uzņēmumu reģistrā.

Kā notiek biedrības veidošanas process no sākuma līdz beigām?

Biedrību nodibināt nav īpaši sarežģīti. Jāsanāk kopā vismaz diviem, darīt gribošiem, aktīviem cilvēkiem, jāpieņem lēmums par biedrības dibināšanu un jāuzraksta statūti. Noteikti jāiepazīstas ar likumu par nevalstisko organizāciju. Jāiepazīstas ar Latvijas Republikas Uzņēmuma reģistra prasībām, nepieciešamie dokumenti jāiesniedz Pērses ielā 5, tad jāgaida atzinums.

Kādi ir biedrības galvenie mērķi un nākotnes ieceres?

Biedrības galvenais mērķis ir izglītojošu, kultūras un citu pasākumu veidā, veicināt tādu Vecmīlgrāvja un apkārtnes, īpaši mecenāta Augusta Dombrovska radītā kultūras kompleksa, attīstību, kas saglabātu kultūrvēsturisko un dabas mantojumu, nodrošinātu kvalitatīvu dzīves vidi pašreizējām un nākamajām Vecmīlgrāvja un apkārtnes iedzīvotāju paaudzēm. Esam atvērti sadarbībai ar Rīgas domes atbildīgajām institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, privātpersonām, lai realizētu iecerētos mērķus. Turpināsim iesākto. Runājot par nākotnes iecerēm - tās atnāk pašas no sevis. Darām kādu darbu, domājam kā labāk, un nākošais darbs jau klāt. To „pienes” esošā situācija. Mūsu kapsētā nepieciešams informatīvais stends un citi darbiņi. Jāsteidz savākt veco ļaužu atmiņas fotogrāfijas, jāveido vecmīlgrāviešu cilvēkarhīvs.

Pastāstiet par līdzšinējiem biedrības sasniegumiem – veiksmes stāstiem.

Mūsu pieredze rāda, ka biedrības pamatā jāliek sadarbības princips. Daudzi kļūdās, jo sāk ar protestiem. Tas rada nelabvēlīgu spriedzi un traucē iegūt nepieciešamo informāciju. Jāsāk ar sadraudzību, piedāvājot palīdzību jebkuru projektu īstenot tā, lai tas nestu labumu ne tikai biznesam, bet arī iedzīvotājiem. Tikai tad, ja uzņēmējs to nesaprot un ciniski redz tikai savas intereses, tad var pāriet arī uz protesta formām - piketiem, asām publikācijām, protestiem augstākas varas līmeņos un dažāda veida nelabvēlīgu darbību ierobežošanas. Mūsu darbībai kultūrā un izglītībā pamatus jau 20. gs. sākumā ielicis Augusts Dombrovskis, Marta Rinka un mūsu senči (vecāki, vecvecāki). Atliek to turpināt, attīstīt atbilstoši laikmetam, nepazaudēt. Viens no svarīgākajiem pasākumiem ir „Ziemeļblāzmas” tradicionālie bērnu svētki, kuriem pirmsākumi likti 1908. gadā. Tos ik gadu rīkojam kopā ar Bezalkohola biedrību „Ziemeļblāzma” un kultūras pili „Ziemeļblāzma”. Jau 3 gadus ir iedibināta tradīcija Krastmalas svētki, kurus rīkojam vienīgajā ūdenim pieejamajā vietā Meldru ielā. Ar gulbjiem, pīlēm, kaijām un vietu, kur pietauvoties kuģītim, kurš svētku viesus izvizina un iepazīstina ar Rīgas brīvostas teritoriju no ūdens puses. Šeit arī pēc VAB ierosmes ir labiekārtots skvēriņš ar bērnu rotaļu laukumu, ar Mangaļu jūrskolas piemiņas zīmi. Mūsu ierosme - Rīgas ostas finansējums. 2013. gadā aizsākām vēl vienu jaunu tradīciju – Vecmīlgrāvja sniega un ledus svētkus, kuri guva lielu bērnu atsaucību. Diemžēl, šī gada īpatnējā ziema neļāva tos turpināt. Lai sakārtotu vidi, ieaudzinātu piederības jūtas savai dzīvesvietai arī bērnos, jau 3 gadus rīkojam zīmējumu konkursu par noteiktu ar ūdeņiem saistītu tēmu visās apkārtnes skolās. Labāko darbu autori kopīgā akcijā savus darbus realizē uz ostas betona sētas. Priecājamies, ka 3 gadu laikā neviens darbs nav sabojāts. Šo pasākumu ģenerālsponsors ir Rīgas brīvostas pārvalde. Esam pateicīgi arī Rīgas krāsu un laku rūpnīcai par pagājušā gada krāsu sponsorēšanu. Gaidām arī citus mecenātus – A.Dombrovska tradīciju turpinātājus. Visus šos svētkus organizējam, lai radītu kopības sajūtu apkārtnes iedzīvotājos. Cilvēkiem vajag ne tikai darbu, bet arī prieku. Un labi, ja to prieku var gūt tepat – pašu mājās, nevis kaut kur tālu prom. Sakārtota vide arī audzina. Jūtamam rezultātam, protams, vajadzīgs laiks. 2013. gads bija īpašs. 4. – 5. maijā durvis apmeklētājiem vēra rekonstruētā/restaurētā „Ziemeļblāzmas” pils , kura 1. septembrī svinēja savu simtgadi. Biedrība sekoja līdzi remontdarbu gaitai visu būvniecības periodu, piedaloties iknedēļas būvsapulcēs. Centāmies palīdzēt firmai „ARČERS” ar senajām fotogrāfijām, citiem vēsturiskajiem materiāliem un idejām. Realizējām projektu „Rožu zāle”, kurā ietilpa Augusta Dombrovska piemiņas istaba, Rožu zālē uzstādītie stendi ar interaktīvajiem ekrāniem: „Goda ekrāns vecmīlgrāviešiem, kuri ar savu dzīvi un darbu ir veicinājuši „Ziemeļblāzmas” un Vecmīlgrāvja izaugsmi”, „Senā Vecmīlgrāvja makets” un „Mūsu osta”, kā arī izveidojām „Ziemeļblāzmas” seno pasākumu afišu izstādi. Daļa biedrības aktivitāšu veltīta vides tīrības un iedzīvotāju drošības jautājumiem.

Esam gandarīti, ka izdevies uzsākt dialogu ar Rīgas domes struktūrvienībām, īpaši Pilsētas attīstības departamentu, kurš mūs regulāri informē par plānotajiem pasākumiem. Tagad no paša sākuma varam izteikt savas vajadzības un priekšlikumus Rīgas attīstības plānam, piedalīties ostas attīstības apspriešanā u.c. Arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sniedz informāciju par gaidāmajām vides jautājumu apspriešanām, kurās savu iespēju un kompetences robežās cenšamies piedalīties. Kontaktējamies ar Rīgas brīvostas atbildīgajiem darbiniekiem vides tīrības un drošības jautājumos. Piedaloties pasākumos, tiekamies ar kaimiņu apkaimju biedrību aktīvistiem. Apspriežamies, prasām padomu, gūstam pieredzi, nepieciešamības gadījumos, veidojam kopīgus paziņojumus. Tā ir laba „pleca sajūta”.

Kādi pasākumi un aktivitātes notiek ikdienā?

Algotu darbinieku biedrībai nav. Ikdienā katrs no mums esam savos maizes vai pensionāru darbos. Tomēr kaut kāda daļiņa jāatlicina arī biedrības darbu īstenošanai, jo nekas jau tā vienā dienā nerodas. Sazināmies elektroniski, telefoniski, ja nepieciešams, tiekamies klātienē.

Kā iedzīvotājiem iespējams iesaistīties „Vecmīlgrāvja attīstības biedrībā”?

Par biedrības biedru, iesniedzot rakstisku iesniegumu, var kļūt jebkura Latvijā vai ārvalstīs reģistrēta juridiska persona, kas sasniegusi 16 gadu vecumu vai jebkura Latvijā vai ārvalstīs reģistrēta juridiska persona, kas var darboties biedrībā ar pilnvarota pārstāvja starpniecību. Gan fiziskai, gan juridiskai personai biedrībā ir vienas balss tiesības. Iesniegumu par jaunu dalībnieku uzņemšanu izskata un lēmumu par biedra uzņemšanu biedrībā pieņem Biedrības valde. Vecmīlgrāvja Attīstības biedrības valde uz sēdēm sanāk katra mēneša otrajā trešdienā plkst. 19.00 k/p „Ziemeļblāzma” 411. telpā (ar liftu 5. līmenis). Aicinām mūsu pulkā!

Jūsu novēlējums savas un citu apkaimju iedzīvotājiem!

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta ideja par Rīgas apkaimju veidošanu ir ļoti atzīstama. Kur apkaime - tur biedrība, lai esam uzklausīti. Iesaistieties! Esiet aktīvi savas vides, tradīciju veidotāji! Neļaujiet nebūtībā aiziet savas vietas pagātnei! Tā ir kā pamats nākotnei. Tikai mēs paši, nevis kāds no „augšas”, var zināt, ko un kā mums vajag. Tas darbs, protams, prasa laiku un sava veida „ziedošanos”, bet dod arī gandarījumu, kad izdodas paveikt ko labu.