Jaunumi
58 Rīgas apkaimes – katra ar savu identitāti un raksturu
Rīga    2014-01-30

Teritoriāli Rīga sadalīta 58 apkaimēs, taču jēdziens apkaime izrādās, parādījies vien salīdzinoši nesen – 2007.gadā, kad izstrādāja Rīgas attīstības plānu 2006. – 2018.gadam. Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments apkaimes jēdzienu skaidro kā piemērota lieluma apdzīvotu vidi, kam ir sava apkalpe, identitāte un raksturs, kas izriet no apbūves veida, fiziskajām robežām, ainavas un iedzīvotāju kopības izjūtas.

Viens no galvenajiem iemesliem apkaimju idejai ir centieni uzlabot pilsētas attīstības plānošanu un iedzīvotāju dzīves kvalitāti, tādēļ izveidota mājas lapa www.apkaimes.lv

, kas piedāvā apkopotu informāciju par apkaimju attīstības iespējām un pasākumiem apkaimēs, iedzīvotāju līdzdalības un iesaisties iespējām darboties apkaimju līmenī, kā arī pašvaldības un nevalstisko organizāciju lomu apkaimju stiprināšanas procesā. Šajā mājas lapā pieejami detalizēti dati par katru pilsētas apkaimi – Bolderāju, Bieriņiem, Mežaparku, Purvciemu – kopā par 58 apkaimēm.

„Šīs apkaimes nav administratīvas vienības, drīzāk tās ir teritoriāli - sociālas vienības, kuru atbalsts ir nozīmīgs Rīgas pilsētas teritorijas līdzsvarotas attīstības interesēm un atbilstošas attīstības un investīciju politikas izstrādei,” skaidro Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Stratēģiskās plānošanas nodaļas vadītājs Guntars Ruskuls, vēl šajā kontekstā piebilstot, ka jēdzienu apkaime Pilsētas attīstības departamentā izmanto kopš 2007.gada, lai Rīgas pilsētu raksturotu teritoriāli, jo iepriekš lietotais jēdziens mikrorajons ir arhitektonisks un būtu grūti piemērojams tādās vēsturiskajās pilsētas daļās kā, piemēram, Torņakalns, Vecpilsēta vai Grīziņkalns.

Kāpēc Rīga tiek iedalīta apkaimēs?
Telpiski Rīga ir izteikti monocentriska pilsēta, kur pilsētas vēsturiskais centrs ir pilsētas visaktīvākā un piesātinātākā vieta, koncentrējot sevī pilsētas svarīgākās funkcijas. Tomēr Rīga nesākas un nebeidzas ar pilsētas centrālo daļu. Lai gan citās dzīvojamās apkaimēs veicamo funkciju un piedāvāto pakalpojumu klāsts ir nesalīdzināmi mazāks kā pilsētas centrā, bet arī šīm teritorijām ir nozīmīga kultūrvēsturiska un funkcionāla nozīme.

Apkaimju attīstības veicināšana
Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģijā līdz 2025.gadam tika definēts prioritārais mērķis – „Dzīve pilsētvidē ar kvalitatīvām dzīvojamajām apkaimēm”, bet 2013.gadā, izstrādājot jauno Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030.gadam, apkaimju attīstības kontekstā ir definēts mērķis „Ērta, droša un iedzīvotājiem patīkama pilsētvide”, Guntars Ruskuls uzskaita vairākus iemeslus, kādēļ šāds mērķis tika izvirzīts: „Iedzīvotājiem pilsētā ir jājūtas labi. Tā, lai pārvietošanās ir ērta un to pavada estētisks baudījums no sakoptām ēkām un būvēm, no labiekārtotiem parkiem, dārziem un dažādiem stādījumiem. Dažādām rekreācijas teritorijām ir jāsniedz iespēju patīkami pavadīt savu brīvo laiku, atpūšoties vai sportojot, dzīvojot vai strādājot vienalga kurā apkaimē. Stratēģijā līdz 2030.gadam ir paredzēti risinājumi padomju laika daudzdzīvokļu namu kvartālu revitalizācijai, respektējot apkaimju daudzveidību un atšķirības”.

Foto. Ķīpsala. Autors. Andris Ločmanis.


Apkaimju idejas mērķi
Apkaimju attīstīšanas galvenais mērķis ir radīt priekšnoteikumus līdzsvarotas sociāli – ekonomiskās un telpiskās politikas ieviešanai Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā. Rīgas pilsētā jāveicina esošajam pilsētas centram pakārtotu daudzfunkcionālu vietējo centru attīstību kā esošajos, tā jaunajos rajonos, tādējādi veicinot dzīvojamo apkaimju identitātes stiprināšanu, atbalstot teritoriālo līdzsvaru un dzīves vides uzlabošanu. Tas savukārt veicinās iedzīvotājos apzināšanos par piederību savai apkaimei, tās piedāvātajām iespējam, un perspektīvā varētu samazināties pieprasījums pēc pārvietošanās uz citām apkaimēm, lai saņemtu nepieciešamos pakalpojumus. Tieši spēcīgu apkaimju iedzīvotāju kopienu izveidošanās ir galvenais mērķis šai platformai, un jau tagad kā labos piemērus var minēt Sarkandaugavu, Grīziņkalnu, Mežaparku, Vecmīlgrāvi, Ķīpsalu u.c. apkaimes, kurās aktīvi darbojas iedzīvotāju izveidotas biedrības un kustības. Pateicoties aktīviem rīdziniekiem un to lokālpatriotismam, Rīga kļūst par pilsētu, kur par būtiskāko tiek uzskatīts katras vietas humānais mērogs un iespējas iedzīvotājiem pašiem veidot sev tīkamu dzīves un darba telpu.

Foto. Sarkandaugavas apkaimes svētki. Autors. Ilze Rukšāne.