Jaunumi
Kā Maskavas forštatē draudzīgi ēst gatavoja
Maskavas forštate    2013-06-10

Ir noslēgušās RD IKSD „Sabiedrības integrācijas programmas”, Asociacijas Latgales priekšpilsētas attīstībai projekta „Maskavas forštates trīs gadalaiki” praktiskās darbnīcas „Caur nacionālo virtuvi uz kopīgu Rīgu”.

Nodarbību cikls ietvēra sevī sešas mazākumtautību nacionālās virtuves nodarbības ar apkaimes iedzīvotāju kopīgu ēdienu gatavošanu un sagatavotā nobaudīšanu konkrētās nacionalitātes gaisotnē. Apkaimes iedzīvotājiem un citiem atnākušajiem interesentiem bija praktiska iespēja sagatavot un nobaudīt dažādu nacionālo mazākumtautību nodarbību vadītāju piedāvātās ēdienu receptes.

Kopīgās pārrunās un diskusijās tapa ne tikai dažādi garšīgi ēdieni, bet arī kontakti un draudzīgas saites atnākušo kaimiņu un iedzīvotāju starpā.

Pirmā nodarbība ciklā „Caur nacionālo virtuvi uz kopīgu Rīgu” bija Poļu nacionālā virtuve. Tā kā nodarbības vadītāja bija Latvijā dzīvojoša poliete, interesentiem bija iespēja noklausīties aizraujošu stāstu par Poļu kultūras niansēm, apskatīt piedāvātās skatu kartes un fotogrāfijas no pasniedzējas personīgā arhīva. Kad kopīgā draudzīgā atmosfērā tika sagatavoti „Poļu salāti”, pasniedzēja cēla galdā mājās gatavotu „bigosu” un „Poļu nacionālos cepumus”. Pasniedzēja bija centusies no sirds, jo viņas vēlme parādīt savu māku gatavot priekš 25 cilvēkiem bija vainagojusies panākumiem – komplimenti bira kā no pilnības raga – katrs vēlējās pastāstīt par pavadītajām dienām Polijā, par esošajiem paziņām poļiem, kā arī nodemonstrēt Poļu valodas prasmes. Divas stundas aizritēja nemanot, bet nodarbības apmeklētāji vēl turpināja dalīties pieredzē.

Otrā nodarbība bija Japāņu nacionālā virtuve. Nodarbības vadītāja bija kādu laiku Japānā pavadījusi latviete ar bagātu informācijas klāstu un „suši” gatavošanas mākas iemaņām. Daudzo iespējamo „suši” sagatavošanas variantu piedāvātās iespējas interesenti labprāt izmantoja, un drīz šķīvji pildījās ar plašu „suši” dažādību. Arī pati sagatavošanas un ēšanas tehnika daudziem radīja aizraujošus brīžus. „Suši” tīšana bambusa paklājiņos un pēc tam, ēšana ar irbulīšiem, sagādāja daudz jautru un draudzīgi izpalīdzīgu mirkļu savā starpā.

Trešā nodarbība bij Itāļu nacionālā virtuve. „Cēzara salāti” un „tiramisū” saldais ēdiens izrādījās tik garšīgi, ka bija visgatavotākie ēdieni turpmāk ģimenes lokā. Šīs bija arī vispieprasītākās receptes turpmākai pagatavošanai svētku pasākumos mājas ciemiņiem.

Ceturtā nodarbība bij Krievu nacionālā virtuve. Pie tik plašās iespēju daudzveidības bija grūti atrast optimālāko ēdienu. Nodarbības pasniedzēja izvēlējās interesentu vēlmju izzināšanas ceļu un diskusiju rezultātā nonāca pie secinājuma par „Senkrievu virtuvi”. Tā pie kopīgi sagatavotiem „okroškas senkrievu gaumē” un „vinegreta sinepju mērcē” klausījāmies aizraujošu stāstu par senkrievu ēšanas tradīcijām un diskutējām par veselīgas pārtikas un veselīga dzīvesveida atgriešanu mūsdienu ikdienā.

Piektā nodarbība tika veltīta Ukraiņu nacionālajai virtuve. Arī šeit pie plašās daudzveidības, nodarbības pasniedzējs vēlējās parādīt tās iespējas, un daļu interesanto ēdienu sagatavoja mājās. Savukārt atnākušajiem interesentiem, kopīgi gatavojot „salāti-sēnīte” tika piedāvāts atraktīvs stāstījums par Ukrainas novadu – Aizkarpatiem, viņu kultūru un ēšanas tradīcijām. Vēlāk galdā tika celts „kartupeļu sacepums ar krējumu” un „Aizkarpatu lečo”, kā arī neiztrūkstošais „speķis-salo”. Arī šī nodarbība ievilkās daudz ilgāk par paredzēto laiku, jo draudzības, latviešu valodas prasmju demonstrēšanas un diskusiju gaisotnē laiks aizsteidzās nemanāmi.

Sestā nodarbība bij Baltkrievu nacionālā virtuve. Šis bij īsti ģimenisks vakars, jo nodarbību vadīja baltkrievi – mamma ar dēlu. Arī atnākušo pārējo ģimeņu vidū bij, agrāk nebijuši, tētis ar meitiņu. Kopīgi gatavotie ēdieni bij „holodņik ar olām” un „eļļā vārīti cibriki”. Par „holodņik” paši gatavotāji bij īpaši priecīgi, jo karstajā laikā spirdzinošāku un atsvaidzinoši-veselīgāku ēdienu grūti atrast. Arī „cibriku” gatavošana izraisīja īstu jautrību, jo bērni centās izpausties radoši un sāka veidot kartupeļu masas figūriņas, kuras vārot eļļā, tomēr zaudēja izskatu, bet brīnišķīgā garša un emociju gamma tomēr palika.

Visās nodarbībās tika pārstāvēts plašs iedzīvotāju klāsts, bija braukuši arī no tālākām apkaimēm. Liela daļa bija priecīgi pārsteigti, ka vispār šādi pasākumi notiek un izteica vēlmi piedalīties arī turpmāk.

Nodarbībās centāmies papildināt gan latviešu, gan krievu valodas prasmes. Lai arī, tas brīžiem izraisīja jautrus momentus, tomēr nekautrējāmies kļūdīties un labprāt palabojām cits citu. No pedējā nodarbībā aizpildītajām aptaujas anketām noskaidroju, ka šādi pasākumi apkaimē ir ļoti nepieciešami un īpaši saliedē iedzīvotājus, jo kopīgi darot patīkamas lietas ar pozitīvu skatu vēršamies pie kaimiņiem, pie līdzcilvēkiem, pie visiem apkārtējiem. Arī bērnos un jauniešos pozitīvos pasākumos izpaužas tikai pozitīvas emocijas.

Kā pēdējā nodarbībā teica kāda sieviete: „es tagad katru dienu dzirdu un saku tik daudz – labdien, kā nekad”.

Baiba Giptere
Asociacija Latgales priekšpilsētas attīstībai.