Jaunumi
Sarkandaugavas labiekārtošanas idejas un svētki LABIE KAIMIŅI
Sarkandaugava    2011-10-05

10. septembrī saules gaismas pielietā Sarkandaugavas Bērnu un jauniešu centra „Laimīte” pagalmā jau trešo gadu norisinājās svētki apkaimes iedzīvotājiem „LABIE KAIMIŅI”. Pasākumu organizēja Bērnu un jauniešu centrs “Laimīte” ar Rīgas domes izglītības, kultūras un sporta departamenta atbalstu. Sarkandaugavas iedzīvotājus priecēja pašu spēkiem sagatavots deju kolektīvu koncerts un ikvienam bija iespēja iesaistīties dažādās aktivitātēs – darboties radošās darbnīcās kopā ar bērniem, kā arī piedalīties ēst gatavošanas konkursā un izkustēties sporta nodarbībās.

Pasākuma ietvaros vecākus kopā ar bērniem uz radošu līdzdarbošanos apkaimes ārtelpas labiekārtošanas ideju ģenerēšanā aicināja centra direktore Aiva Sarma, fotopulciņa vadītāja Inese Reinberga un topošā ainavu arhitekte Ilze Rukšāne ar kolēģēm Sabīni Zāģeri un Džinu Kārkliņu.
Ilze stāsta par šādu darbnīcu nepieciešamību: „Manuprāt, 21. gadsimtā mēs vairs nevaram atļauties sēdēt birojos un uzburt apkaimes attīstības vīzijas, netiekoties un nesarunājoties ar iedzīvotājiem. Pirms ķerties klāt papīram un zīmēšanai vai arhitektūras konkursu nolikumu rakstīšanai, būtiski ir iziet uz ielas un saplūst ar apkārtni – izjust iedzīvotāju vēlmes, uzklausīt viņu ikdienas rūpes, izprast vajadzības, atrast apkaimes garīgo spēku, jo tāds ir visur, neatkarīgi no mūsu vecuma, dzimuma vai etniskās piederības. Svarīgi ir iesaistīties un kopradīt, aizmirstot savas personiskās ambīcijas. Protams, tas nav vienas dienas darbs, tas prasa daudz vairāk laika, izpratnes, līdzekļu un plašāku speciālistu iesaisti kā tradicionāli plānojot, bet arī vide mums apkārt nav domāta vienai dienai un tai jākalpo iedzīvotājam tā, lai ikviens sajustu atbildību. Iesaistot bērnus projektēšanas procesā jau no pirmās dienas, viņi kļūst par aktīviem kultūrvides dalībniekiem, viņos veidojas augstāka atbildība par apkārtējo vidi, kā arī ļoti būtiski iespējams celt bērnu pašapziņu – līdzdarbošanās un ideju realizācija dzīvē vienmēr paliek spilgtākā atmiņā nekā kāda cita veikts darbs.”
Šādas motivācijas vadīti, darbnīcas vadītāji pasākuma norisi ļāva noteikt pašiem iedzīvotājiem, kā rezultātā tika izveidotas trīs darba grupas – „Apkaimes fotosesija”, „Bērnu maketēšanas darbnīca” un „Ierosinājumu un vēstures grāmata”.


Viena no Maksima mīļākajām vietām Sarkandaugavā – Aldara parks un tornis, kur apmetni šobrīd atradusi sikspārņu kolonija. Foto: Maksims


Jāsteidz pierakstīt „Apkaimes fotosesijas” laikā tapušās idejas. Foto: Džina Kārkliņa

Fotosesijas dalībnieki Sabīnes un Ineses vadībā devās uz sev iemīļotām pilsētvietām apkaimē un stāstīja, kāpēc viņiem šī vieta ir īpaši mīļa, kas ir tās pievilcības faktori un kas varētu tikt uzlabots. Visaktīvāk šeit līdzdarbojās Maksims ar vecākiem, kuru iecienītākā atpūtas vieta ir G. Kufalta projektētais, bet šodien nepelnīti aizmirstais Aldara parks. Maksimam ideju pilna galva – kā vienkāršiem līdzekļiem attīstīt parka funkcijas mūsdienu vajadzībām, vai tie būtu pagaidu vai pastāvīgi risinājumi:
- pielāgot parku riteņbraukšanas aktivitātēm bērniem,
- Lielās talkas ietvaros sakopt parka kalnu,
- izveidot parkā celiņus skriešanai/pastaigām,
- ja nav iespējams atjaunot, tad kā pagaidu risinājumu piešķirt oficiālu funkciju bijušajam baseinam, jo jau šobrīd bērni to izmanto kā rampu bmx velosipēdu aktivitātēm,
- atjaunot un nostirpināt Aldara torni,
- sakārtot 28. vidusskolas apkaimi.


Centra direktore Aiva Sarma kopā ar jauniešiem iesaistās diskusijā par apkaimes nākotni.
Foto: Džina Kārkliņa


Kulinārijas mākslas konkursa dalībnieces.
Foto: Džina Kārkliņa

Darbnīcas laikā iedzīvotāji bija patiesi ieinteresēti uzzināt vairāk par apkaimes vēsturi – kā vēl pavisam nesen pa šodien aizaugušo un piesārņoto Sarkandaugavas kanālu kursējuši kuģīši un labais krasts bijusi iedzīvotāju iecienīta atpūtas vieta. Šodien daudzi vietējie iedzīvotāji atpūsties dodas uz Mežaparku, bet kāpēc gan nevarētu atdzīvināt ūdensmalas un iekārtot pienācīgu apkārtni atpūtai tepat blakus mājām? Daudzi dalījās atmiņās par Duntes ielas tirgu, kas šodien pārcelts uz Tilta ielu, bet tur, diemžēl, zudusi aura, kas bija upes krastos. Lai gan apkaimē nav savas aktīvo iedzīvotāju kopienas, tomēr gaisā virmoja gatavība iesaistīties un tādu radīt. Ir svarīgi mums kopā šo iespēju nepalaist garām – nepazaudēt ticību, ka ir iespējams mainīties un mainīt pašu spēkiem, ka labās domas kādreiz materializēsies!


Pašvaldības policijai nav vienaldzīga apkaimes vēsture un nākotne. Foto: Džina Kārkliņa


Rokdarbu darbnīcā top rudenīgi brīnumi.
Foto: Džina Kārkliņa

Kavējoties atmiņās par notikumiem apkaimē, radās arī idejas jauniem projektiem. Piemēram, par nūjošanas un skriešanas trases izveidi. Vietējais iedzīvotājs Modris Bērziņš jau atradis pēc saviem novērojumiem tai piemērotu atrašanās vietu – Sliežu ielā posmā no Ceļinieku līdz Gaujienas ielai 1km garumā. Trasei vajadzētu būt apsildāmai un apgaismotai, ļoti piemēroti šajā gadījumā būtu izmantot alternatīvās siltuma ieguves metodes. Vairāki vecāki norādīja, ka Sarkandaugavā trūkst ģimenēm ar bērniem draudzīgas kafejnīcas un peldbaseins. Tāpat no iedzīvotāju puses ir ierosinājums ierīkot mākslīgo ceļa paaugstinājumu ātruma ierobežošanai („guļošo policistu”) pie gājēju pārejas blakus veikalam „Maxima” Allažu ielā – tur ik dienas no skolas un BJC „Laimīte” ielu šķērso daudz bērnu. Lietderīgi būtu arī izveidot trokšņu barjeru Viestura prospektā 57 pie bērnudārza (169. pirmsskolas izglītības iestādes). Suņu saimnieki ir sailgojušies pēc piemērotas vietas, kur varētu izvest pastaigās un rotaļāties ar saviem mīluļiem, netraucējot citus apkārtnes iedzīvotājus – šajā sakarā izskanēja priekšlikums ierīkot suņu pastaigu laukumu Sliežu ielā gar dzelzceļu. Protams, tika pieminēts arī vienmēr aktuālais jautājums par daudzdzīvokļu māju pagalmu labiekārtojumu un bērnu rotaļu laukumiem.


Puikas iezīmē pirmās aprises jaunajam labiekārtojuma plānam. Foto: Džina Kārkliņa


Tikko nodejota Tarantella... Foto: Džina Kārkliņa

Maketēšanas darbnīcas dalībnieki kartē meklēja savas un draugu mājas, turpat iezīmēja savus ikdienas maršrutus un plastilīnā veidoja katrs savu ideālās apkaimes modeli. Darba rezultātā tapa gan katra bērna dzīvojamā māja, gan Sarkandaugavas identitāti veidojoši objekti – baznīca, Aldara tornis, skolas un bērnudārzi, „Laimīte”, bērnu rotaļu laukums, tramvaja galapunkts, „Dauderi”. Šeit bērnu fantāzijas lidojums bija neapturams, karti rotāja arī plastilīna pilis, zvēriņi, kuģi un šūpoles.
No bērnu darbošanās varēja uzzināt vārdos neizteiktās domas un novērojumus, piemēram – vietās, kur, viņuprāt, nav droši šķērsot ielu, tapa vairāki tilti. Ieklausīsimies bērnos, sadzirdēsim viņus un ņemsim vērā viņu viedokli, pieņemot lēmumus!


Palēnām, piepalīdzot arī vecākiem, top Sarkandaugavas apkaimes makets.
Foto: Ilze Rukšāne


„Apkaimes fotosesijas” dalībnieki pie mākslīgajām pilsdrupām - Aldara torņa. Foto: Inese Reinberga

Dienas beigās visi svētku dalībnieki pulcējās nobaudīt gardu „Laimītes” saimnieču sarūpētu zupu, kas pēc garās dienas gan lielajiem, gan mazajiem sarkandaugaviešiem bija tieši laikā.

Lai mums KOPĀ izdodas!

Teksts: Džina Kārkliņa, Ilze Rukšāne,
Foto: Džina Kārkliņa, Maksims, Inese Reinberga, Ilze Rukšāne