Jaunumi
Kalnciema kvartāla galerijā līdz 14. aprīlim ir skatāma izstāde “Uzskatāmās aģitācijas līdzeklis – PLAKĀTS”
Āgenskalns    2018-03-26

Izstādē eksponēti 44 plakāti no privātpersonu krājumiem, kas atspoguļo plakātu mākslas attīstību Latvijā 20. gadsimta otrajā pusē, liecinot par mainīgo politisko un sociālo kontekstu, kurā tie ir tapuši, kā arī saglabājot to autoru vārdus, kas ir darbojušies šajā medijā. 

Informācijas aprite ir viena no interesantākajām tēmām saistībā ar dažādu valstu, tautu, reģionu, sabiedrības grupu u.c. kultūras vēsturi. Sistēmas, kanāli, vispārējie organizējošie principi un konkrēti vizuālie marķieri ļauj nemateriālās vērtības iemiesot materiālā formā. Informācijas aprites sistēmā būtiska loma piemīt grafiskajam dizainam. Savukārt grafiskajā dizainā, īpaši tā 20. gadsimta otrās puses versijā būtiska loma tika piešķirta plakātam. 

Izstāde “Uzskatāmās aģitācijas līdzeklis – plakāts” lūko iepazīstināt skatītāju ar plakātu mākslu Latvijā, 20. gadsimta otrajā pusē, laikā, kad Latvijas republika bija okupēta un atradās Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) sastāvā. Plakāta uzdevums šajā sistēmā bija propagandēt noteiktas PSRS būtiskas idejas un pārliecības, kā arī vēstīt, ziņot, informēt, lūkot pārliecināt, pierunāt, mudināt un atgādināt, jeb citiem vārdiem sakot – aģitēt – par veidiem, kā aktīvi piedalīties PSRS dzīvē. 

Izstādē eksponēti ir plakāti, kas ir radīti laikā no 20. gadsimta 60. gadiem līdz 90. gadiem. Sešdesmito gadu periodā attīstītā estētika ir zināma kā “padomju modernisms” jeb – aktualizētā versijā – “pēckara modernisms”, kam vizuālajā mākslā un īpaši grafiskajos risinājumos raksturīgas lakoniskas, vispārinātas formas; vizuālā izteiksmība tika panākta ar kontrasta principa pielietojumu starp krāsu, laukumu un attēlojamo objektu vienkāršoto siluetu. 20. gs. 70. gados tapa liels skaits uzskatāmās aģitācijas līdzekļu ar ļoti nevienmērīgu stilistisko izpildījumu. Līdzās oriģināliem, autorstilu apliecinošiem augstvērtīgiem plakātiem apritē tika laisti arī vienkāršoti tipveida plakāti, kuros mākslinieciskās jaunrades moments ir minimāls un mūsdienās tas saistošs šķiet vien kā kultūrvēsturisks, noteiktu laikmetu raksturojošs artefakts. Vēl šajā periodā iezīmējās būtiska plaisa starp vēlamajiem datiem un reālo situāciju, attiecīgi, uzskatāmās aģitācijas tēmu lokā līdzās pamudinājumiem un pozitīvās motivācijas paņēmieniem parādījās arī nosodoša intonācija par nepietiekamu centību, brīdinājumi, aizliegumi un dažādi cita veida “negatīvie” elementi. Asotņdesmitajos gados, saistībā ar pārbūves [perestroika] un atklātības [glasnostj] stratēģiju iemiesošanu PSRS politiskājā, ekonomiskajā un sociālajā dienaskārtībā, kļuva iespējams artikulēti paust sociālkritisku attieksmi pret esošo lietu kārtību; tā izrietēja no uzdevuma veidot sociālo plakātu, kas adresētu noteiktus, PSRS akūtus jautājumus, taču attiecīgajās tēmās izrādījās iespējams iepludināt arī pret PSRS vērstu sentimentu; attīstījās t.s. “ēzopa valoda” ar tai raksturīgo daudznozīmību, kurā līdzās oficiozajiem akcentiem bija iespējams ierakstīt un nolasīt arī alternatīvus vēstījumus. 

Kopumā 20. gadsimta otrajā pusē tika radīts liels daudzumus dažāda tipa un dažādām tēmām veltītu plakātu. Lielākais to krājums atrodas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Izstādē Kalnciema kvartāla galerijā apskatāmi 44 plakāti no privātpersonu krājumiem. 43 no tiem ir poligrāfiski izdevumi, izlaisti tirāžās no 1 000 - 14 000 vienību, savukārt viens plakāts ir tapis augstspieduma tehnikā 100 eksemplāru tirāžā, liecinot, ka grafiskais dizains tika iemiesots dažādās tehnikās. Tēmu ziņā ekspozīcijā akcentētas ir trīs, kas izstādes veidotāju ieskatos raksturo 20.gs. otro pusi: militārisms un politika, jauncelsme un darbs, sociālā iesaiste un kultūra. Ekspozīcijā pārstāvēti tādi Latvijas fotogrāfijas, grafiskā un rūpnieciskā dizaina, grafiskās mākslas un vizuālās mākslas meistari, kas ir darbojušies plakātu jomā, kā Ilmārs Blumbergs, Juris Dimiters, Osvalds Dinvietis, Staņislavs Dorodņikovs, Aivars Drāznieks, Vadims Ivanovs, Gunārs Kirke, Kārlis Goldmanis, Gunārs Kamradziuss, Vjačeslavs Kovaļevskis, Arnolds Krēsliņš, Fridrihs Kļaviņš, Ivars Mailītis, Ojārs Pētersons, Jānis Reinbergs, Laimonis Šēnbergs, Indulis Zariņš, Gunārs Zemgals un Lolita Zikmane. Autori pārstāv atšķirīgas paaudzes un darbošanās principus, kopā veidojot unikālo, Latvijai raksturīgo grafiskā dizaina un īpaši – plakātu mākslas – stilu. 

Izstāde apmeklētājiem ir pieejama katru dienu no pirmdienas līdz sestdienai, plkst. 10.00 – 20.00, svētdienā – slēgts. 

Ieeja izstādē ir bez maksas. 

2018. gada 6. aprīlī, plkst. 18.00 Kalnciema kvartāla galerijā norisināsies priekšlasījums par plakātu mākslu Latvijā, 20.gs. otrajā pusē. Priekšlasījuma apmeklējums bez maksas un iepriekšējas reģistrācijas. 

Izstāde un priekšlasījums norisinās Kalnciema kvartāla galerijas 2018. gada izstāžu programmas “Iepazīsti Latvijas mākslas vērtības” ietvaros. Programmas mērķis ir ar izstāžu un publisku pasākumu palīdzību vēstīt par Latvijas mākslas vērtībām mantojuma nozīmē vēsturiskā perspektīvā, kā arī izzināt aktuālos procesus un autorus, kas atzīstami darbojas vizuālās, lietišķās mākslas un dizaina nozarēs. Programmu finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds un Rīgas dome.