11.janvārī Bolderājas/Daugavgrīvas darba grupas pārstāvji tikās ar Rīgas 19.vidusskolas direktori Ainu Balodi, lai izstāstītu par projektu ‘’RadiRīgu” un aicinātu iesaistīt skolēnus savas apkaimes veidošanas procesos. Sarunu rezultātā izkristalizējās doma kā vienu no tēmām ikgadējām skolēnu projektu dienām ierosināt atpūtas parka risinājumu un apkaimes attīstības iespēju idejas. Plānots vēlreiz tikties ar skolas vadību un skolotājiem, lai vienotos par ‘’RadiRīgu!”darba grupas turpmāko līdzdalību un iespējamo sadarbību.

Tapšanas stadijā ir arī Bolderājas/Daugavgrīvas darba grupas mājaslapa http://justmore.ipage.com/bolderajadaugavgriva/, kur var atrast līdz šim semināra ietvaros radītās prezentācijas ar izpētēm un projekta priekšlikumiem. Komentārus mājaslapā varēs sākt ievietot jau janvāra beigās.

Krasta ielas grupa kā instrumentu maskavas forštates apkaimes jaunai atdzimšanai izvērtē iespēju pārveidot maskavas ielu par vienu no rīgas nākotnes velo satiksmes maģistrālēm

Krasta ielas apkaimes dalībnieki Ventis Didrihsons, Ilze Circene, Jānis Barkāns, Vita Jevdokimova un Sabīne Zāģere, strādājot kopā ar arhitektu un pilsētplānotāju (Beļģija/Latvija) Marc Geldof, Maskavas forštates apkaimes atdzimšanai piedāvā pārveidot Maskavas ielu par velo ielu, tādejādi radot pozitīvus priekšnoteikumus Maskavas ielai pieguļošo teritoriju attīstībai, kā arī paužot plānotāju attieksmi pret pilsētā esošajām vērtībām, paredzot to ilgtspējīgu attīstību.

Krasta ielas grupa, analizējot pašreizējo situāciju Krasta ielas apkārtnē, atzīmē, ka Krasta ielas attīstība ir vērtējama kontekstā ar Maskavas forštates apkaimes attīstību, Rīgas pilsētas kopējo transporta attīstību, vērtējot Rīgas un Pierīgas mobilitātes plānu, un Daugavu kā vienu no būtiskām vērtībām Rīgas pilsētā. „Krasta ielas teritorijai ir liels potenciāls kļūt par pilnvērtīgu un pievilcīgu jaunās Rīgas centra ūdensmalas teritoriju, kā to arī paredz Rīgas attīstības plāns līdz 2018.gadam. Atbilstoši Rīgas attīstības plāna pamatnostādnēm, mēģināsim piedāvāt šai teritorijai ilgtspējīgu un labi sabalansētu attīstības koncepciju, ņemot vērā visas pilsētas transporta sistēmas attīstības kontekstu”, vērtē arhitekts un Krasta ielas grupas vadītājs Ventis Didrihsons.

Šobrīd radošā grupa izvērtē iespēju ilgtermiņa perspektīvā veidot Krasta ielu kā pievilcīgu, zaļu pilsētas bulvāri, uzlabojot automašīnu piekļūšanu pieguļošajām teritorijām, nodrošinot ērtu un kvalitatīvu infrastruktūru sabiedriskajam transportam, gājējiem un velobraucējiem, neaizmirstot arī izvērtēt ūdenstransporta attīstību un ūdensmalu izmantošanas potenciālu. Projekta mērķi atbilst Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģijai līdz 2025.gadam, kur viens no stratēģiskiem mērķiem ir izvirzīts „zaļa pilsēta ar labu vides kvalitāti”. „Šādas izmaiņas būtiski ietekmētu visas pilsētas telpisko attīstību, un it īpaši, Maskavas forštates attīstību, tādēļ mūsu darba grupa kā tuvākā perspektīvē realizējamu ideju izvirza attīstīt veloinfrastruktūru Maskavas ielā. Ar šādu attīstības instrumentu – veloceliņa izveidi – tiktu „ienesta” jauna dzīvība Maskavas forštates apkaimē - rasti priekšnoteikumi uzņēmējdarbības attīstībai, atdzīvinātas apkaimes vēsturiskās vērtības, kā arī tiktu sekmēta Rīgas stratēģiskā mērķa – zaļa pilsēta ar labu vides kvalitāti - sasniegšana”, ideju par veloceliņa izveidi skaidro teritorijas plānotāja Ilze Circene.

Krasta ielas grupa ir aprēķinājusi, ka potenciālā veloceliņa mērķauditorija ir virs 100 000 pilsētas iedzīvotāji. „Maskavas iela ir Maskavas forštates centrālā iela jeb „mugurkauls”, līdz ar ko, pārveidojot Maskavas ielu par velo ielu, tiktu uzlabota visu šīs apkaimes iedzīvotāju mobilitāte un dzīves kvalitāte. Apkaimē koncentrējas vairāk kā 15 izglītības iestādes, 10 augstākās izglītības iestādes, tai skaitā Latvijas Universitātes komplekss. Maģistrālais veloceliņš nodrošinātu drošu un efektīvu velo satiksmes saikni ar Vecrīgu, Rīgas centru, Centrāltirgu, Autoostu, Centrālo staciju, Ķengaragu, Daugavas malu un arī Pārdaugavu. Maskavas forštate ar savu īpašo auru, daudzveidību, unikālo vēsturisko mantojumu, baznīcām, koka un arī industriālās arhitektūras mantojumu, ar parkiem un skvēriem, arī ar „Lido” kompleksu, varētu kļūt par īpaši pievilcīgu vietu arī velo tūristiem.”, velo ielas potenciālu pamato V.Didrihsons. Transporta speciālists Jānis Barkāns kā pozitīvu faktoru iespējamai velo satiksmei Maskavas ielā atzīmē Maskavas ielas interesanto raksturu un patreizējo mierīgo autotransporta plūsmu, kā risināmos tālākos jautājumus izvirzot bruģa seguma iespējamo izmantošanu un saglabāšanu veloceliņa izveides gadījumā.

Krasta ielas grupa turpina strādāt pie idejas attīstīšanas. Tālākā darbā, projekta „Radi Rīgu” ietvaros, konsultējoties ar kopienu plānotāju Jonas Büchel (Vācija/Latvija), komanda strādā pie iedzīvotāju viedokļu apzināšanas un uzklausīšanas, kā arī, uzklausot profesora Jef E.J. Van den Broeck (Lēvenes katoļu universitāte, Beļģija) un urbānista Jordi Farrando (Barselona, Spānija) idejas, projekta tehniskiem risinājumiem un atsevišķu vietu dizaina meklējumiem.

Pagājušā gada nogalē Slokas ielā 161 pēc telpu renovācijas darbu atsāka Rīgas Centrālās bibliotēkas Imantas filiālbibliotēka.

Jaunatvērto RCB Imantas filiālbibliotēku ar pilnām tiesībām var saukt par vienu no Rīgas plašākajām un skaistākajām publiskajām bibliotēkām. Tā atrodas sabiedriskajā centrā, cilvēkiem ērti pieejamā vietā.

Atklājot bibliotēku, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Kultūras pārvaldes priekšniece Dzidra Šmita atzina, ka RCB Imantas filiālbibliotēkas atvēršana pēc remonta ir svētki ne vien pašai bibliotēkai, bet arī visai pilsētai, jo tās kartē nu ir par vienu sakārtotu kultūras iestādi vairāk. „Bez tam publiskā bibliotēka ir viena no retajām kultūras iestādēm, kuru var apmeklēt, neņemot līdzi naudas maku,” viņa uzsvēra.

Bibliotēka 1980. gadā tika dibināta īpaši bibliotēkas vajadzībām projektētās vairāklīmeņu telpās, kuru kopplatība ir ap 900m². Tā tika veidota kā speciāla padomju tautu literatūras bibliotēka, kuras kolekcija apkopoja iespieddarbus kazahu, armēņu, gruzīnu u.c. valodās. Atjaunotās republikas laikā bibliotēkas krājums ir pilnībā atjaunots un pārstrukturēts.

Vairāk nekā 30 gados bibliotēkas telpas bija nolietotas, tās bija skāruši arī lietus un sniega raisīti postījumi, tāpēc nepieciešamība pēc remontdarbiem bija ārkārtēja. Rīgas domes Īpašuma departamenta pasūtītos remontdarbus veica SIA „AZ Inter”.

Pēc remonta RCB Imantas filiālbibliotēka lietotājiem piedāvā plašas, gaišas un siltas telpas, kur lasītājus gaida ērti lietojams, tematiski izvietots krājums.

Bibliotēkai ir plašs datoru parku un telpas nodarbībām. Tāpat kā citās RCB filiālbibliotēkās, internetu, biroja programmas, kā arī dažādas datubāzes Imantā var lietot bez maksas. Portatīvo datoru īpašniekus bibliotēkā gaida bezmaksas bezvadu internets. Atrast nepieciešamo informāciju datorā palīdzēs profesionāls bibliotekārs, kurš vajadzības gadījumā sniegs arī konsultācijas datora izmantošanā.

RCB Imantas filiālbibliotēka ir bibliotēka ģimenei. Tas nozīmē, ka šeit tiek gaidīti visu vecuma grupu un sociālo slāņu lasītāji. Kamēr mazos lasītājus apkalpos bērnu literatūras nodaļā, māmiņa vai tētis var sameklēt sev grāmatu, palasīt avīzi vai žurnālu un ielūkoties datorā.

Bibliotēka rīko arī izstādes, dažādas tikšanās un pasākumus bērnu un pieaugušo auditorijām. Visi šie pasākumi ir pieejami bez maksas.

Bibliotēka darbdienās strādā no 11.00 līdz 19.00, bet sestdienās no 9.00 līdz 17.00.
Kontakttālrunis: 67181984

Informāciju sagatavoja:
Daina Ģeibaka,
Rīgas Centrālās bibliotēkas
Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja,
tālr. 67607562

Pamatojoties uz Rīgas pilsētas būvvaldes 04.10.2011. lēmumu Nr.BV-11-2965-ap, Armens Bro (Davtjans), tālr.29231141, nodod publiskai apspriešanai būvniecības ieceri „Mobilo sakaru masts” Rīgā, Jaunciema gatvē 191, kadastra Nr.0100 113 0214.

Projektētājs: SIA „Mobitex”, Reģ.Nr. 40003742426, Riekstu ielā 23-27, Rīgā LV-1055, tālr. 29167639.

Informatīvie materiāli no 19.12.2011 līdz 16.01.2012 apskatāmi Rīgas Ziemeļu izpilddirekcijā, Rūpniecības ielā 21, darba dienās darba laikā un interneta mājas lapā www.rdpad.lv, sadaļā „Sabiedrības līdzdalība”.

Būvniecības ieceres prezentācija notiks 29.12.2011, Rīgas Ziemeļu izpilddirekcijā, Rūpniecības ielā 21, plkst.17.00.

Atsauksmes iesniedzamas līdz 16.01.2012. Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centros, Rīgas pilsētas būvvaldes Klientu apkalpošanas centrā, Amatu ielā 4, 1.stāvā, vai elektroniski aizpildāmas un nosūtāmas portālā www.riga.lv sadaļā „e-pakalpojumi”

Pēc publiskās apspriešanas rezultātu apkopošanas Rīgas pilsētas būvvalde jautājumu virzīs izskatīšanai Rīgas domes (Rātslaukumā 1) sēdē, tālrunis uzziņām 80000800.

Aptaujas lapa
Publiskās apspriešanas materiāli
Ģenerālais plāns

Sarkandaugava ir viena no tām Rīgas apkaimēm, kur cilvēki gan strādā, gan vakarā atgriežas uz savām mājām.

Sarkandaugavā netrūks par savu apkaimi zinoši cilvēki kā arī šīs vietas patrioti. Uz pašām gada beigām aktīvie Sarkandaugavas iedzīvotāji ir nolēmuši sanākt kopā uz tikšanos, lai savā starpā labāk iepazītos un izrunātu vēlamo modeli un principus kādā aktīvo iedzīvotāju kopiena varētu turpmāk darboties, lai daudzās apkaimes ārtelpas idejas, kas ir izskanējušas citās apkaimes iedzīvotāju tikšanās reizēs, nepaliktu tikai ideju līmenī vai uz papīra. Šī tikšanās notiks 20.decembrī pl. 19.00 Sarkandaugavas Bērnu un jauniešu centrā "Laimīte". Uz to ir aicināti tie Sarkandaugavas iedzīvotāji, kas ar saviem resursiem (zināšanas, laiks, utt) ir gatavi veidot Sarkandaugavas aktīvo iedzīvotāju kopienu un to tālāk attīstīt.

Vairāk uzziņām:

Alija Turlaja
26446757
alijaturlaja@yahoo.com

šo sestdien 17.decembrī un svētdien 18.decembrī no plkst. 11.00 norisināsies ziemas tirdziņš visas Miera ielas garumā.

Ir paredzētas radošās darbnīcas gan pieaugušajiem, gan bērniem: multfilmu zīmēšana, dekupāžas nodarbības, izstādes, siltā tēja, karstvīns un daudz kas cits!

Ar pilnu pasākuma programmu var iepazīties Miera ielas republikas tīmekļa vietnē Facebook: http://on.fb.me/q7Zgq0

Foto: L.Miezīte

Esiet laipni aicināti uz „Martin’s Mercato” un sestdienas vēlajām brokastīm

Šo sestdien 17.decembrī Kalnciema kvartālā

Kā īpašu veltījumu mūsu draugiem, šo sestdien sākot no 11:00 no rīta, mēs uzrīkosim īpašu izbraukuma tirgu “Martin`s Mercato” Kalnciema ielas kvartālā.

Kā īpašus viesus mēs līdzi aicināsim pasaules labākās šokolādes „Amedei” izplatītājus Katrin un Viktoru. Viņi piedāvās Amedei šokolādes trifeles, batoniņus, tāfelītes, pasaulē garšīgāko karsto šokolādi, kā arī no viņu šokolādes mēs pagatavosim īpašās Vincenta konfektes.

“Martin`s Mercato” būs īpašs veltījums mūsu gardēžiem. Vincenta pavāru gatavotas pastētes un terīnes, cassoulet, lauku vistas cepeši, līdaku kveneles, salāti, Ziemassvētku augļu kūkas un pīrāgi, mājās pagatavojami ēdieni un vēl un vēl.

Un lai visiem jautrāk mēs jums gatavosim mūsu slavenos medījuma gaļas burgerus ar ceptiem kraukšķīgiem sīpoliem un čatnijiem.

Tiekamies,
Restorāna VINCENTS direktors
Slow Food Riga presidents
Mārtiņš Rītiņš

Iedzīvotāju forums „Rīga dimd – iedzīvotāji runā” 2011 Viesnīca Maritim, Zāle Maritim I 02.12.2011.

PROGRAMMAS PROJEKTS

10:00 – 10:30 Dalībnieku reģistrācija un kafija

Forumu vada: Haralds Burkovskis

10:30 - 11:00 Atklāšana

Sportisks priekšnesums

• Nils Ušakovs, Rīgas domes priekšsēdētājs
• Andris Ameriks, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks
• Eiženija Aldermane, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja
• Sigita Zankovska-Odiņa, Latvijas Cilvēktiesību centra pārstāve, Rīgas domes konsultatīvās padomes sabiedrības integrācijas jautājumos locekle

11:00 – 12:30 2011. gada faktu laboratorija – vada H.Burkovskis

Faktu laboratorijas laikā atskatīsimies uz šajā gadā paveikto publisko pasākumu organizēšanas, sociālās vides sakārtošanas, līdzdalības pašvaldības lēmumu pieņemšanā uzlabošanas un pilsētvides sakārtošanas jomās. Katrai pusei noteikti ir ko teikt!

Dalībnieki:

1. Mārtiņš Moors – Labklājības departaments;
2. Guntis Helmanis – Izglītības, kultūras un sporta departaments;
3. Guntars Ruskuls – Pilsētas Attīstības departaments;
4. Juris Radzēvičs – Rīgas pilsētas izpilddirektors;
5. Helēna Gūtmane - projekts „Radi Rīgu”;
6. Diāna Blūma – biedrība “Nauda seko bērnam”;
7. Rasma Pīpiķe ¬– biedrība „Latvijas Pilsoniskā alianse”;
8. Ramona Liepiņa – biedrība „Trepes”.

12.30 - 13.30 Pusdienas

13:30 – 15:30 DARBNĪCAS – pirmā daļa

Darbnīcās foruma dalībnieki radīs risinājumus konkrētām problēmām, izstrādājot projektu metus, kurus ar finansējumu (sēklas finansējumu) atbalstīs Rīgas dome. Foruma dalībnieki piedalīsies ar saviem resursiem un organizācijām būs iespējas uzņemties atbildību par konkrētu jautājumu risināšanu.

Darbnīca I – Sabiedrības integrācijas procesi Rīgas pilsētā
Darbnīca II – Brīvprātīgā darbs Rīgas pilsētā
Darbnīca III – Līdzdalība, iesaistīšanās pilsētā notiekošajos procesos
Darbnīca IV – Aktīva novecošanās un starppaaudžu sadarbība

15:30 – 16:00 Kafijas pauze

16:00 -17:00 DARBNĪCAS - otrā daļa

17:00 -17:30 Darbnīcu rezultātu prezentācija

17.30 Foruma noslēgums - informācija par turpmāko darbu un projektu attīstību.

Paralēli foajē - studentu fotoizstāde - Reālā Rīga!

Ceturtdien, 24. novembrī, plkst.14.00 Īpašuma departaments aicina uz kultūras nama “Ziemeļblāzma” atvērto durvju dienu, kad visiem interesentiem būs iespēja apskatīt, cik tālu pavirzījusies ēkas rekonstrukcija un restaurācija un kāds darbu apjoms paveikts.

Līgums par kultūras nama “Ziemeļblāzma” rekonstrukciju un restaurāciju starp Rīgas domes Īpašuma departamentu un SIA „Arčers” tika parakstīts 18. jūlijā. Visus būvdarbus plānots pabeigt līdz 2013. gada martam. Kompleksa rekonstrukcijas arhitekts ir Juris Monvīds Skalbergs.

Kopumā būvdarbi izmaksās 9268373,15 latu. Šogad Rīgas domes budžetā kultūras rekonstrukcijas un restaurācijas darbiem atvēlēti 2,8 miljoni latu. Ēkas iekštelpu rekonstrukcija un restaurācija notiks, saglabājot jau to esošo funkcionālo pielietojumu, pirmatnēji izbūvētajās telpās iespēju robežās tiks atjaunotas vēsturiski kultūrnozīmīgās interjera detaļas. Piemēram, renovēti vēsturiskie gaismas ķermeņi. Pirmo reizi ēkā rekonstruēs bēniņu līmeni, kur tiks iekārtota deju mēģinājumu zāle jeb baleta klase. No jauna ēkā tiks ierīkotas arī vairākas nodarbību telpas – studijas. Pēc rekonstrukcijas un restaurācijas ēkā būs 16 amatieru kolektīviem piemērotas mēģinājumu telpas, bibliotēka, vairākas zāles pasākumu rīkošanai un interešu biedrībām, administrācijas telpas, kafejnīca. Ēku paredzēts pielāgot cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Īpaši uz objekta apskati aicinām masu mediju pārstāvjus, izbraukšana no Rātslaukuma plkst. 13.30!

Informāciju sagatavoja:
Ilze Krūkle, Īpašuma departamenta sabiedrisko attiecību projektu vadītāja,
mob.tālr. 29414078

23.novembrī pl.19:00 norisināsies projekta „Kompass” Rudens cikla pēdējā, 6.diskusija. pasākuma nozares - laikmetīgā deja un mūzika. Ekspertu (Inta Balode un Orests Silabriedis) izvirzītie dalībnieki: laikmetīgā deja – Elīna Breice un Agnese Bordjukova, mūzika – Kristaps Pētersons un Edgars Raginskis.

Vairāk informācijas par pasākumu ciklu un, dalībniekiem Jūs varat iegūt Totaldobže mājas lapā http://www.totaldobze.com/ArtCenter/events/kompass.

Ieejas biļete uz prezentācijas pasākumu – 3 Ls. Abonementu īpašniekiem ieeja bez maksas.

Projekta „Kompass” Rudens cikls ietver sešu diskusiju kopumu, kas noris sākot ar 12.oktobri katru trešdienu pl. 19:00 Totaldobže mākslas centrā (bijušās rūpnīcas VEF teritorijā).Katra pasākuma ietvaros notiek ekspertu izvirzīto nozaru mākslinieku prezentācijas un diskusijas.

"Kompass” Rudens cikla noslēguma pasākums gaidāms 2012. gada 21. janvārī pl.19:00 Totaldobže mākslas centrā, kura ietvaros ar vienu savu ieceri iepazīstinās viens katras nozares pārstāvis, savukārt skatītāju balsojums noteiks pirmo KOMPASS stipendijas saņēmēju.

Šādi pasākumi turpmāk notiks regulāri, tiks attīstīts jauns radošā procesa atbalsta modelis, kuru finansē sabiedrība. Iegādājoties ieejas biļeti uz pasākumu, katrs saņems 5 žetonus ar kuriem varēs atbalstīt to ideju, kura tam šķitusi vislabākā. Tam māksliniekam, kura projekts saņems visvairāk žetonus, tiks atdoti visi ienākumi no šī pasākuma biļetēm. Vienas biļetes cena 5 Ls. Aicinām atbalstīt savus māksliniekus!

Otrdien, 22. novembrī, plkst. 10.30 Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs, priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks un Rīgas Austrumu izpilddirekcijas izpilddirektors Dmitrijs Pavlovs iepazīsies ar paveikto Pļavnieku bērzu birzs labiekārtošanā.

Rīgas Austrumu izpilddirekcija, turpinot iesākto darbu Latgales priekšpilsētas kultūrvides uzlabošanā, organizēja teritorijas, kas atrodas kvartālā starp Ilūkstes, A.Deglava un A.Saharova ielu, rekonstrukcijas un labiekārtošanas darbus. Patlaban Pļavnieku bērzu birzī veikti gājēju celiņu asfaltēšanas un bruģēšanas darbi, iedzīvotāju ērtībai uzstādīti jauni apgaismes stabi, izvietoti atpūtas soliņi un atkritumu urnas. Bērzu birzs labiekārtošana beidzot nodrošina atpūtas iespējas arī Pļavnieku apkaimes iedzīvotājiem. Tā ir viena no lielākajām Rīgas apkaimēm, kuras iedzīvotājiem nepieciešams paaugstināt dzīves kvalitāti, un nākotnē šeit varētu tapt jauns Rīgas parks.

Pļavnieku bērzu birzs labiekārtošanas projektu finansiāli atbalsta Rīgas dome. Darbus veica SIA „Tika”, SIA „Rīgas gaisma”, SIA „Rīgas luksofors” un A/S „Krāsainie lējumi”.

Lai apskatītu paveikto Pļavnieku bērzu birzī, aicinām plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus pulcēties no plkst. 10.20 pie Rīgas 256. pirmsskolas izglītības iestādes (Ilūkstes ielā 28). Plašsaziņas līdzekļu pārstāvju ērtībai būs pieejams arī transports, kas līdz plkst. 10.00 gaidīs pie Rātsnama, RTU pusē.

Papildus informācija: Anna Kononova, Rīgas domes priekšsēdētāja preses sekretāre, tālr.: 29213451 un Liene Pētersone, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka padomniece, tālr.: 26472932

Informāciju sagatavoja: Rīgas Austrumu izpilddirekcijas Sabiedrisko attiecību un kultūras projektu vadītāja Aija Briede, tālr.: 67013539, mob. tālr.: 28347847 un Dzintra Āboliņa, tālr.: 26554446

Foto J.Kalniņš

Šī gada 10.novembrī plkst.17.00 Rīgas domes sēžu zālē, Rātslaukumā 1 rīdzinieki un citi interesenti aicināti uz semināru par Skanstes apkaimes attīstības iespējām. Prezentācija 1, Prezentācija 2

Seminārā tiks aplūkots izstrādes stadijā esošais Skanstes apkaimes lokālplānojums, kurā tiks aplūkoti : maksimālais, pakāpeniskais un rūkošais attīstības scenārijs. Katra scenārija pamatā ir reģionālās ekonomikas situācija, kas nosaka vietējo īpašumu attīstītāju, inženiertīklu attīstitāju un uzturētāju, vietējo uzņēmeju, apkaimes iedzīvotāju un lietotāju interesi un spēju veikt iegūldījumu apkaimes attīstībā. Katrs scenārijs sevī iekļauj apbūves intesnistātes un funkcionalitātes, satiksmes un inženiertīklu perspektīvos risinājumus.

Pēc scenāriju izklāsta jebkurš ir aicināts piedalīties diskusijā un uzdot sevi interesējošos jautājumus.

Informācija par Skanstes apkaimes vēsturi, fiziģeogrāfisko raksturojumu pieejama sadaļā Skanste - (http://www.apkaimes.lv/sakums/skanste)
Foto: I.Kubliņš.

Iedzīvotāji no Teikas, Iļģuciema, Torņakalna, Ķengaraga, Mežaparka, Trīsciema un citām apkaimēm Rīgā, kā arī pašvaldības un dažādu radošo nozaru speciālisti divus vakarus dalījās ar idejām un personīgo pieredzi projektu īstenošanā.

Rīgas apkaimju forums norisinājās 2. un 3.novembrī no plkst. 18:00 līdz 21:00 ¼ Satori Birojnīcas telpās Berga Bazārā. Foruma dalībniekiem bija iespēja radošā prezentācijas sesijā iepazīties ar pēdējā gadā īstenotiem apkaimju projektiem un to veidotāju pieredzi. Pieteiktās aktīvistu prezentācijas izraisīja patiesu interesi no foruma dalībniekiem. Savukārt apkaimju projektu ideju attīstīšanas sesijā „iniciatīvuTALKA“ dalībnieki ieguva kontaktus un zināšanas apkaimju iniciatīvu īstenošanai. Foruma otrajā dienā tika dotas konsultācijas pilsētplānošanas, projektu uzsākšanas un apkaimju kustību dibināšanas jautājumos.

Pats galvenais, ka tika iepazīti jauni cilvēki, kas grib radīt pilsētu labāku un iedzīvotājiem draudzīgāku. Viedokļu apmaiņa noteikti dos iedvesmu jaunām idejām, jauniem darbiem. Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments pateicas visiem foruma dalībniekiem un aicina uz sadarbību arī turpmāk.

RD Pilsētas attīstības departamenta
Ekonomikas pārvaldes vadītāja vietnieks
Guntars Ruskuls
67012920
guntars.ruskuls@riga.lv

10.novembrī pl.17.00 Rīgas Domes sēžu zālē, Rātslaukumā 1 rīdzinieki un citi interesenti aicināti uz semināru par Skanstes apkaimes attīstības iespējām.

Semināra laikā paredzēts prezentēt trīs iespējamos Skanstes apkaimes attīstības scenārijus. Dalībniekiem būs iespēja izteikt savus priekšlikumus un piedalīties diskusijā.

Papildus informācija - skanstes@nams.arch.lv
Foto: I.Kubliņš.

Intensīvās apmācību programmas "Radi Rīgu" radošā komanda pagājušās nedēļas nogalē Rīgas Austrumu izpilddirekcijā pēc pusgada intensīva darba prezentēja līdz šim padarīto piecu Rīgas apkaimju – Āgenskalna, Bolderājas un Daugavgrīvas, Čiekurkalna, Ziepniekkalna un Krasta ielas teritorijas – attīstības vīzijas veidošanā.

Jau vēstīts, ka "Radi Rīgu" šī gada aprīlī izvēlējās piecas Rīgas apkaimes, lai pēc šo teritoriju padziļinātas izpētes izstrādātu atjaunošanas plānu un līdz 2014. gadam šajās teritorijās realizētu pilsētvides sakārtošanas projektus.

"Radi Rīgu" dalībnieku pirmais uzdevums bija meklēt tādas iedzīvotājiem stratēģiski svarīgas telpas apkaimēs, kas palīdzētu vides sociālajai atjaunotnei ne tikai punktveidā, bet būtu dzinējspēks kompleksai ilgtermiņa attīstībai un iedvesmotu iedzīvotājus iesaistīties savas apkaimes atdzimšanā, liktu sajusties atbildīgiem par vidi sev apkārt, kopā ar profesionāļiem meklētu iespējas ietekmēt sociālos procesus un notikumus.

Āgenskalna apkaimes radošā grupa iepazīstināja klausītājus ar detalizētu apkaimes analīzi, galvenokārt pievēršot uzmanību pilsētas zaļajai struktūrai, definējot iztrūkstošos posmus – ielas, kur nav koki, bet varētu būt, ielas, kur savulaik koki ir bijuši, bet laika gaitā izzuduši. Grupas dalībnieki vēlējās izcelt, ka jau šobrīd Āgenskalns ir viena no "zaļākajām" apkaimēm pilsētā, bet ir zudusi iespēja pārvietoties no vienas publiskās zaļās telpas uz otru pa zaļajiem koridoriem. Ik dienas pilsētas apstādījumu saglabāšanas komisijai ir jāpieņem lēmumi par tā saucamajiem kompensāciju kokiem, bet pilsētai trūkst globālas vīzijas, kur stādīt kokus, kur tas būtu akūti nepieciešams, uzskata radošā grupa.

Kā vienu no iespējamajiem stratēģiskajiem risinājumiem grupa vēlētos piedāvāt pašvaldībai izstrādāt ielu apstādījumu koncepciju. Āgenskalns kļūtu par pilotprojektu, kas piedāvātu iespējamo metodoloģoiju arī citām apkaimēm. Edgars Neilands (arborists, SIA "Labie koki") uzsvēra: "Mēs nevaram iestādīt kokus un nerūpēties par tiem nākamos desmit gadus, vai mēs varam iedomāties situāciju, ja mēs skolā vienu gadu mācītos latviešu valodā, nākamo krievu valodā, bet trešo gadu ķīniešu valodā. Tāpat kā mums arī kokiem nepieciešama sistemātiska kopšana."

Āgenskalna grupa vērtēja arī veloceliņu tīklu – gan esošo, gan plānoto, un piedāvāja vīziju, kā to paplašināt.

Savukārt apkaimes iedzīvotāju aptauja atklāja, ka apkaimē ir vairākas telpas, kas gaida renovāciju – Zasulauka stacijas apkārtne, Nometņu iela un apkaimes centrs - Āgenskalna tirgus ar laukumu, kas pašlaik pārvērties par stāvlaukumu, bet varētu atgūt pulcēšanās un notikumu telpas funkciju.

Āgenskalna grupa tālāk turpinās darbu tirgus apkaimē - šīs vietas izvēli noteica iedzīvotāju vairākums un, viņuprāt, tā ir pati svarīgākā vieta. Arī "Radi Rīgu" vadītāji un Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcija atzīst, ka, tirgus laukumu attīstot kā gājējiem drošu un patīkamu vietu, ir potenciāls iedzīvināt visas apkaimes tālāku atjaunotni.

Bolderājas un Daugavgrīvas radošā grupa meklēja abas apkaimes vienojošos elementus. Lai gan tās ir administratīvi un telpiski nodalītas, sociāli tās nevar sadalīt, uzskata radošā grupa. Līga Platais (arhitekte, SIA "Depo projekts") norāda: "Rīga ir "zaļa", bet mēs gribētu izcelt to, ka Rīga drīzāk ir "zila". Diemžēl pilsētā pieeja ūdenim ir ļoti limitēta. Cilvēka dabā ir gribēt vairāk kā iespējams – iedzīvotājs grib piekļūt ūdenim." Grupa arī atzīmē, ka nereti cilvēku priekšstati un aizspriedumi ir spēcīgāki nekā realitāte, piemēram, Jūrmala emocionāli ir tuvu Rīgai, bet Bolderāja tālu, lai gan laikā un telpā ir otrādi. Iedzīvotāji atzīst, ka Bolderāja ir ideāla vieta, kur dzīvot, bet, aptaujājot rīdziniekus ārpus apkaimes, cilvēki nealkst pārcelties turp uz dzīvi.

Abas apkaimes savā ziņā ir nodalītas no pilsētas ar ierobežotu pieeju – turp ved tikai divi autoceļi, apkaimēs vairs nevar nokļūt arī pa dzelzceļu vai upi. Lokāli tās sadala dzelzceļš un Buļļupe - ļoti spēcīgas ne tikai fiziskas, bet arī emocionālas robežas. Praktiski starp nosacīti četrām apkaimju daļām saiknes neeksistē.

Radošā grupa apkaimes sociālajā atdzīvināšanā izvirza mērķi uzlabot pieeju ūdenim un apkaimju savienojumus, atjaunojot iedzīvotājos "ūdens atmiņu" un parādot Rīgas iedzīvotājiem jaunas atpūtas iespējas. Grupas dalībnieki atzīst, ka apkaimēs ir daudz vietu, kas jāsakārto – koka arhitektūras mantojums, Daugavgrīvas cietoksnis, ielu segumi, centrālais laukums, taču grupas uzdevums ir izvēlēties vietu – publiski pieejamu ārtelpu -, kuras attīstība ietekmēs citas apkaimes teritorijas, veicinās abu apkaimju sadarbību un atbildību par vides kvalitāti.

Tāpēc grupa izvēlējusies strādāt ar dabas teritoriju – 14 hektārus lielu pussalu Buļļupes krastā jeb "Līču-loču parku". Tā ir pašvaldībai piederoša zeme un applūstoša dabas pamatne, kas paver lieliskas iespējas vienkāršiem, reālistiskiem un pakāpeniski īstenojamiem risinājumiem. Vispirms svarīgi būs atrisināt pieeju, lai šeit var piekļūt ikviens kājāmgājējs, savienot nodalītās telpas – atvērt šo unikālo teritoriju iedzīvotājiem. Pēc tam, piemēram, nopļaujot zāli gar jau esošajām iestaigātajām taciņām un kādā pļavas nogabalā, būs iespējams atvēlēt šo zonu dažādām sporta aktivitātēm. Palēnām iztīrot krastmalas krūmājus, pavērtos skatu līnijas uz ūdensmalām. Grupa norāda, ka tās ir tikai pirmās idejas, kā iedzīvināt šo teritoriju, bet lielākais darbs vēl priekšā - turpināsies darbs ar iedzīvotājiem, lai izprastu viņu vēlmes un vajadzības, lai izvērtētu, kādas funkcijas šeit varētu attīstīties.

Čiekurkalna apkaimes grupa, uzrunājot iedzīvotājus, izmanto visiem viegli saprotamu valodu, kas ir viens no būtiskākajiem sociālās atdzimšanas instrumentiem. Grupa pamanījusi, ka, iezīmējot apkaimes robežas un ielu tīklu kartē, var ieraudzīt zivi. Šis simbols un metafora ir skaidra un vienkārša ar to var komunicēt gan ar jauniem, gan veciem, gan veikliem, gan klibiem, norāda grupa. "Čiekurkalns ir rajons ar vairākām "pērlēm" un šī zivtiņa ir "zelta zivtiņa", bet vai pilsēta ir pilnībā izmantojusi apkaimes potenciālu?" jautā grupas dalībnieki.

Čiekurkalnam raksturīgs izteikts vietas patriotisms – cilvēki šeit dzīvo vairākās paaudzēs un nevēlas mainīt dzīvesvietu, neskatoties uz vispārēju nesakārtotību un daudzviet arī komunālās infrastruktūras trūkumu. Apkaime ir klusa, zaļa un ļoti tuvu gan centram, gan Mežaparkam. Negatīvo aspektu cēloņus veicina arī telpiskās neskaidrības – Rusova ielas strupceļš, dzelzceļš, jaunais Brīvības ielas dublieris. Šīs problēmas būtu risināmas ilgtermiņā.

Lai atrastu vietas, kas palīdzētu apkaimes atjaunotnei jau šodien, radošā grupa vasarā vairākkārt tikusies un aptaujājusi iedzīvotājus, un sapratusi, ka tagad ir īstais laiks kaut ko darīt – iedzīvotāji ir gatavi un ieinteresēti. Domājot par cilvēku un līdz ar to arī dzīvības iepludināšanu Čiekurkalnā, varētu tikt izveidots veloceliņš, kas savienotu Mežaparku ar Teiku. Rusova ielas rekonstrukciju būtiski risināt kā aleju vai bulvāri nevis maģistrālo ielu, lai neveidotos barjera starp Čiekurkalnu un perspektīvo Ezerparku un Ķīšezeru, iesaka radošā grupa.

Savukārt kā stratēģiski svarīgākās attīstības teritorijas, kas veicinātu apkaimes tālāku attīstību, arhitekts Gatis Didrihsons un ainavu arhitekte Linda Zaļā redz ūdenstorni un zaļo zonu 5.šķērslīnijā. Ūdenstorni (zivs acs) iespējams veidot kā informācijas centru, velonomu, ūdens muzeju, un tas varētu kļūt par Čiekurkalna sociālajiem vārtiem. Savukārt zaļā teritorija 5.šķērslīnijā atrodas apkaimes centrā blakus bibliotēkai. Abas telpas ir ērti savienojamas, un šī vieta varētu kļūt par daudzfunkcionālu pilsētas dabas parku, kur attīstīt iedzīvotāju iniciatīvas. Tad Čiekurkalnā attīstīsies arī mazā ekonomika – parādīsies mazās tirdzniecības vietas un kafejnīcas.

Ziepniekkalns ir apkaime ar vislielāko iedzīvotāju skaitu Rīgā – tur dzīvo 35 000 cilvēku. Tā ir vieta, kur labiekārtojums jau ilgu laiku nav atjaunots, lokāli tai trūkst savstarpējas telpiskas sasaistes. Rīgā tā ir fenomenāla, jo šeit praktiski nav koku. Iekšpagalmi pārvērtušies par lielu autostāvvietu. Tomēr Ziepniekkalna radošā komanda pēc sešu mēnešu darba nezaudē optimismu: "Ziepniekkalna ārtelpa ir neaptverama mēroga, un mazas intervences šeit pazudīs. Tāpēc mēs atradām vietējo varoni "Ziepmenu", ar kuru jau sarunājām, ka viņš mums palīdzēs," norāda grupa.

Lai vēl labāk izprastu šīs komplicētās apkaimes iedzīvotājus un ieinteresētu viņus iesaistīties vides atjaunotnē, grupa iecerējusi uzsākt sadarbību ar skolām. Kopā ar dažādu vecuma grupu bērniem tiks organizēti vairāki pasākumi, piemēram, fotokonkurss un izstāde par apkaimes skaistāko un neglītāko vietu, kur jauni fotogrāfi varētu aprakstīt arī kā viņuprāt šo telpu varētu sakārtot.

Krasta un Maskavas ielas apkaimes attīstības grupa un tās vadītājs arhitekts Ventis Didrihsons par apkaimi stāsta: "Vēsturiski šī ir ūdensmalas teritorija, kuras fizisko pieejamību un vēsturisko ūdens kodu izjauca 70-80.gados pieaugošais transporta infrastruktūras pieprasījums un tā laika domāšana, bet 21.gadsimtā mēs nedrīkstam aizmirst, ka tā ir apkaime ūdens malā, ka tai jābūt pieejamai." Tāpat Maskavas forštate ir pilsētas centram ļoti tuva teritorija – tā ir praktiski centrs, kas vēsturiski veidojusies kā pilsētas dzīvību nodrošinoša artērija, bet arī šis vēsturiskais ritms un kods ir nojaukts un Maskavas iela ir ļoti klusa, neskatoties uz to, ka šeit ir vairākas skolas un arī 14 dažādu universitāšu struktūras. Rīdziniekiem izveidojies maldīgs priekšstats, ka šī apkaime nav droša.

Radošā grupa vairākus mēnešus meklēja, kura būtu tā teritorija un tie instrumenti, kas iedarbinātu šeit paslēpto dzīvību. Ilgstoši domājot par to, kā samazināt transporta intensitāti Krasta ielā un izveidot drošas pārejas gājējiem, risinājums atnāca pavisam negaidīti, kārtējo reizi izbraucot apkaimi ar velosipēdiem: Maskavas ielā visā tās garumā jāveido veloceliņš – Sarkanais paklājs. Radošā grupa uzskata, ka šāds risinājums paralēli tramvajam atrisinās uzreiz vairākas apkaimē samilzušās ārtelpas problēmas un veicinās mazās ekonomikas attīstību – būs par augsni jaunu mazu veikaliņu un kafejnīcu attīstībai, pēc kurām sailgojušies studenti. Tas atdos apkaimei vēsturisko kodu kā tranzīta ielai, savienojot Ķengaragu ar centru un iegūstot uzreiz 88 000 potenciālos visu vecuma grupu klientus – Ķengaraga iedzīvotājus, kas centrā ne tikai strādā, bet arī ik dienas apmeklē Centrālo tirgu. Tas palīdzēs arī apkaimei atrast jaunus klausītājus, kam pastāstīt savu unikālo vēsturisko stāstu. Tas veicinās arī perpendikulāro sasaistu attīstību, piemēram, kas savienotu centru (Ģertrūdes ielu) ar ūdensmalu – pludmali, atpūtas zonu.

Radošā grupa uzskata, ka Maskavas forštate pavisam drīz var kļūt par pievilcīgu un drošu vietu, kur dzīvot un kuru apciemot vēstures un arhitektūras gardēžiem.

"Radi Rīgu" konferencē ar atklāšanas runu uzstājās Flāmu valdības pārstāvis Baltijā Kūns Haverbeke (Koen Haverbeke), kurš pauda gandarījumu, ka nu jau gandrīz 20 gadus ilgā Latvijas – Flandrijas sadarbība telpiskās attīstības jomā, kur Beļģija ir viens no flagmaņiem Eiropā, iegājusi jaunā attīstības stadijā, un publiskā ārtelpa, sadarbojoties visām iesaistītajām pusēm – iedzīvotājiem, plānotājiem, politiķiem, izpildvarai un citiem - kļūs par patiesi publisku platformu apkaimes sociālajai atjaunotnei.

Savukārt Rīgas Austrumu izpilddirekcijas projektu vadītāja Aija Briede iedvesmoja konferences dalībniekus Grīziņkalna iedzīvotāja un dzejnieka Vika vārdiem: "Mēs esam nākuši šai pasaulē, lai realizētu mums dotās iespējas". Viņa pauda cerību un pārliecību, ka, kopā sadarbojoties, "Radi Rīgu" idejas un pašvaldības atbalsts noteikti realizēsies redzamos rezultātos.

Projekts "Radi Rīgu!" ir intensīva apmācību programma, kuras ietvaros praktiskos un teorētiskos semināros arhitekti, telpiskās plānošanas un citi nozares speciālisti ar radošo metožu palīdzību līdz nākamā gada aprīlim sagatavos realizācijai piecas Rīgas publisko ārtelpu sakārtošanas programmas.

Projektu "Radi Rīgu!" atbalsta Flandrijas Pārstāvniecība pie Beļģijas vēstniecības, Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrija, Rīgas Dome un tās Pilsētas attīstības departaments, Rīgas pašvaldības aģentūra "Rīgas pilsētas arhitekta birojs", Rīgas izpilddirekcijas, "Rīga 2014", Latvijas Arhitektu savienība un Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte.

Apmācību programma tiek īstenota sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, kā arī Eiropas Sociālo fondu. Plašāku informāciju par projektu "Radi Rīgu!" iespējams atrast mājas lapā www.radirigu.lv.

Teksts: Ilze Rukšāne, "Radi Rīgu"
Foto un grafika: "Radi Rīgu" radošās grupas

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments aicina ikvienu aktīvo pilsētnieku piedalīties Rīgas apkaimju forumā 2011, kas notiks š.g. 2. un 3. novembrī no plkst.18.00 līdz 21.00 Rīgā, ¼ Satori Birojnīcas telpās Berga Bazārā. Pietiekties iespējams mājas lapā - www.ej.uz/apkaimjuforumu. Foruma mērķis ir veicināt sadarbību, lai Rīgas apkaimēs veidotos sabiedriski aktīvas iedzīvotāju kopienas, kurām nebūtu vienaldzīga savas apkaimes attīstība.

Rīgas apkaimju forumā aicināti piedalīties apkaimju iedzīvotāji, projektu un iniciatīvu veidotāji, ar pilsētvidi saistītie profesionāļi, studenti, kā arī pašvaldības speciālisti. Foruma dalībniekiem būs iespēja iepazīties ar pēdējā gadā īstenotiem apkaimju projektiem un to veidotāju pieredzi, atrast savām iniciatīvām vai to iecerēm sadarbības partnerus, kā arī saņemt dažādas, apkaimju iniciatīvu īstenošanai noderīgas konsultācijas.

Pilsētas attīstības departamenta Ekonomikas pārvaldes vadītāja vietnieks Guntars Ruskuls: „Rīgā ir ļoti daudz radošu un aktīvu iedzīvotāju, kuriem rūp savas apkaimes attīstība un tās vieta kopējā pilsētas kartē. Pašvaldībai ir jāizmanto aktīvo iedzīvotāju resurss dodot pretī skaidru attīstības vīziju un ieinteresētību lokālu projektu attīstīšanā ”.

IdejuTALKU sabiedrisko projektu vadītājs Mārcis Rubenis: „Apkaimju forums veidots, lai saskarsmes punktus un iespēja vienam otru papildināt atrastu pēc iespējas vairāk savās apkaimēs ieinteresētu iedzīvotāju, pieredzējušu pilsētvides aktīvistu un pilsētas pārstāvju. Tas būs viegls un aizraujošs, reizē arī ļoti praktisks pasākums. Jo ar ko gan citu sāk īstenoties lielas vai mazas iniciatīvas, ja ne ar īsto cilvēku satikšanos?”

Pirmajā Rīgas apkaimju foruma dienā, 2.novembrī, dalībniekiem būs iespēja apmeklēt radošu prezentāciju sesiju par aktuālākajām norisēm un idejām saistībā ar iedzīvotāju līdzdalību Rīgas apkaimēs, kā arī piedalīties ātriepazīšanās spēlē, kura ikvienam dalībniekam dos iespējas atrast apkaimju iniciatīvu īstenošanai noderīgus kontaktus. Savukārt, 3.novembrī notiks apkaimju projektu attīstīšanas sesija „iniciatīvuTALKA“, kurā dalībnieki varēs iegūt kontaktus, resursus un zināšanas apkaimju iniciatīvu īstenošanai, kā arī notiks projektu konsultāciju sesijas, kurās eksperti sniegs apkaimju projektu īstenošanai noderīgu informāciju un atbildēs uz interesējošajiem jautājumiem.

Lai saņemtu papildu informāciju par forumu, aicinām vērsties pie idejuTALKU sabiedrisko projektu vadītāja Mārča Rubeņa t. 26012582, marcis@idejuTALKA.lv.

Apkaimju projekts pēc Pilsētas attīstības departamenta iniciatīvas tiek izstrādāts no 2007.gada. Ar mērķi veicināt Pilsētas sabalansētu un līdzsvarotu attīstību katrā no Rīgas 58 apkaimēm: Bolderājā, Purvciemā, Āgenskalnā, Dzirciemā u.c. Viens no projekta uzdevumiem ir veidot publisko diskusiju par mikrorajonu jeb apkaimju attīstības iespējām, rīdzinieku piederības sajūtas veicināšanu noteiktai pilsētas teritorijai, par iedzīvotāju līdzdalības un iesaisties sekmēšanu pilsētplānošanas procesos, darbojoties apkaimju līmenī, kā arī pašvaldības un nevalstisko organizāciju apkaimju stiprināšanas procesā. 2008. gada novembrī notika pirmais Rīgas apkaimju forums, kurā piedalījās vairāk kā 90 aktīvi rīdzinieki. Vairāk par apkaimju projektu – www.apkaimes.lv.

RD Pilsētas attīstības departamenta
Ārējo sakaru koordinatore –
projektu vadītāja Agnese Buliņa
67105575, agnese.bulina@riga.lv

Piektdien, 21.oktobrī notiks publiska konference par Āgenskalna, Čiekurkalna, Ziepniekkalna, Bolderājas un Krasta ielas apkaimes publiskās ārtelpas attīstības iespējām un konkrētām labiekārtojamām teritorijām. Konference norisināsies Rīgas Austrumu izpilddirekcijā, Daugavpils ielā 31.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments aicina visus interesentus 21. oktobrī no plkst. 13.30 līdz 18.30 piedalīties konferencē, kurā tiks prezentēti projekta „Radi Rīgu!” dalībnieku paveiktās publiskās ārtelpas izpētes Āgenskalnā, Čiekurkalnā, Ziepniekkalnā, Bolderājā un Krasta ielas apkaimē. Konferences programma atrodama mājas lapā – www.radirigu.lv.

Projekts „Radi Rīgu!” ir intensīva apmācību programma, kuras ietvaros līdz nākamā gada aprīlim, iedzīvotāju un speciālistu kopdarba rezultātā paredzēts izstrādāt piecas apkārtnes sakārtošanas programmas ar tehniskiem risinājumiem, arhitektonisko vīziju un realizācijas finansējuma veidu aprakstu. Programmu īstenošana paredzēta līdz 2014. gadam. Atšķirība no citiem publiskās ārtelpas attīstības projektiem ir tāda, ka pašvaldība nodrošina diskusiju platformu un apņemas īstenot izstrādātās idejas, taču būtiskus jautājumus, kas jārisina apkaimēs no pilsētvides viedokļa kopā ar apmācību programmas dalībniekiem starpdisciplināru komandu speciālistiem – ainavu arhitektiem, arhitektiem, pilsētplānotājiem, ceļu inženieriem, māksliniekiem u.c izvirza paši iedzīvotāji.

Projektu „Radi Rīgu!" atbalsta Flandrijas Pārstāvniecība pie Beļģijas vēstniecības, Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrija, Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments, Rīgas pašvaldības aģentūra "Rīgas pilsētas arhitekta birojs", Rīgas izpilddirekcijas, "Rīga 2014", Latvijas Arhitektu savienība un Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte. Apmācību programma tiek īstenota sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, kā arī Eiropas Sociālo fondu.

Plašāku informāciju par projektu "Radi Rīgu!" iespējams atrast mājas lapā www.radirigu.lv.

Papildu informācija: Ilze Rukšāne tālr.: 29407747, e-pasts: ilze@alpspace.lv.

RD Pilsētas attīstības departamenta
Ārējo sakaru koordinatore –
projektu vadītāja Agnese Buliņa
67105575, agnese.bulina@riga.lv

Rīt, 20.oktobrī, notiks būvniecības ieceres prezentācija par plānoto trīs stāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku Purvciemā, Ūnijas ielā. Prezentācijas sākums plkst. 18.00, norises vieta - Rīgas Centrālās bibliotēkas Pļavnieku filiālbibliotēka, Salnas ielā 8, apspriežu telpa.

Ēkas novietojumu, vizualizācijas un citus materiālus var apskatīt Rīgas Centrālās bibliotēkas Pļavnieku filiālbibliotēkā, Salnas ielā 8 un Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta mājas lapā www.rdpad.lv sadaļā „Sabiedrības līdzdalība”.

Atsauksmes iesniedzamas Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centros, Rīgas pilsētas būvvaldes Klientu apkalpošanas centrā, Amatu ielā 4, vai elektroniski aizpildāmas un nosūtāmas portālā www.riga.lv sadaļā „e-pakalpojumi”.

Projekta pasūtītājs - fiziska persona Ramona Malvesa, projektētājs – SIA ”Optima projekts”.

Plašāka informācija par sabiedriskajām un publiskajām apspriešanām pieejama Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta interneta mājas lapā www.rdpad.lv sadaļā ”Sabiedrības līdzdalība”. Ar Rīgas Teritorijas plānojumu 2006.-2018.gadam var iepazīties www.rdpad.lv/rpap.

RD Pilsētas attīstības departamenta
Ārējo sakaru koordinatore –
projektu vadītāja Agnese Buliņa
67105575, agnese.bulina@riga.lv

2011. gada 15. oktobrī Jauniešu koris BALSIS aicina uz otro cikla „Iepazīsti Rīgu” akciju.
Cikla „Iepazīsti Rīgu” pamatideja ir rosināt Rīgas iedzīvotājus un tās viesus tuvāk iepazīt pilsētu, dodoties ceļojumos pa Rīgas apkaimēm. Katra no Rīgas 58 apkaimēm ir ar savu vēsturisko, kultūras un sociālo bagāžu, kuras tuvāka iepazīšana katram palīdzēs no jauna atklāt vēl nezināmo un, iespējams, no jauna ieraudzīt jau šķietami zināmo, stereotipisko.

Cikla otrā pieturas vieta – VECPILSĒTA! www.apkaimes.lv
Šo sestdien aicinām ceļojumā uz Vecpilsētu - Doma baznīcu, Rātslaukumu, krastmalu, apskatīt pilsētu no Pēterbaznīcas torņa, izstaigāt mazās bruģētās ielas un sajust iepriekšējo gadsimtu elpu…

17:00 aicinām doties uz Anglikāņu ielu 2a, kur pēc iekštelpu renovācijas durvis vērs Rīgas Sv. Pestītāja baznīca. Tur notiks pateicības un labdarības koncerts, kurā uzstāsies Jauniešu koris BALSIS, LNO soliste Evita Zālīte, saksofonists, LMA rektors, profesors Artis Sīmanis, ērģelniece Kristīne Adamaite. Ieeja par ziedojumiem.

24. oktobrī koris dosies uz 43. Starptautisko koru konkursu Tolosā, Spānijā. Aicinām turēt īkšķus un ar labām domām atbalstīt Latvijas jauniešus! Mājās koris atgriežas 3. novembrī.
Jauniešu koris BALSIS uzsāk savu 25.sezonu, kuras laikā ir ieplānota aktīva dažādu koncertprogrammu atskaņošana Latvijā (Projekta Missa a cappella turpinājums - Peter Togni mesas pirmatskaņojums; Valta Pūces koncertprogramma; jubilejas koncertu sērija; Johannesa Brāmsa Vācu rekviema atskaņojuma u.c.) un lieliskas ārzemju tūres (dalība koru konkursā Tolosā, Spānijā 2011.gada rudenī; koncerttūre Francijā 2012.gada maijā; dalība pirmajā AUDI Jauniešu koru festivālā Ingolštatā 2012. gada jūlijā, Vācijā; dalība prestižajā koru festivālā Lundā, Zviedrijā 2012.gada oktobrī).

www.balsis.lv

10. septembrī saules gaismas pielietā Sarkandaugavas Bērnu un jauniešu centra „Laimīte” pagalmā jau trešo gadu norisinājās svētki apkaimes iedzīvotājiem „LABIE KAIMIŅI”. Pasākumu organizēja Bērnu un jauniešu centrs “Laimīte” ar Rīgas domes izglītības, kultūras un sporta departamenta atbalstu. Sarkandaugavas iedzīvotājus priecēja pašu spēkiem sagatavots deju kolektīvu koncerts un ikvienam bija iespēja iesaistīties dažādās aktivitātēs – darboties radošās darbnīcās kopā ar bērniem, kā arī piedalīties ēst gatavošanas konkursā un izkustēties sporta nodarbībās.

Pasākuma ietvaros vecākus kopā ar bērniem uz radošu līdzdarbošanos apkaimes ārtelpas labiekārtošanas ideju ģenerēšanā aicināja centra direktore Aiva Sarma, fotopulciņa vadītāja Inese Reinberga un topošā ainavu arhitekte Ilze Rukšāne ar kolēģēm Sabīni Zāģeri un Džinu Kārkliņu.
Ilze stāsta par šādu darbnīcu nepieciešamību: „Manuprāt, 21. gadsimtā mēs vairs nevaram atļauties sēdēt birojos un uzburt apkaimes attīstības vīzijas, netiekoties un nesarunājoties ar iedzīvotājiem. Pirms ķerties klāt papīram un zīmēšanai vai arhitektūras konkursu nolikumu rakstīšanai, būtiski ir iziet uz ielas un saplūst ar apkārtni – izjust iedzīvotāju vēlmes, uzklausīt viņu ikdienas rūpes, izprast vajadzības, atrast apkaimes garīgo spēku, jo tāds ir visur, neatkarīgi no mūsu vecuma, dzimuma vai etniskās piederības. Svarīgi ir iesaistīties un kopradīt, aizmirstot savas personiskās ambīcijas. Protams, tas nav vienas dienas darbs, tas prasa daudz vairāk laika, izpratnes, līdzekļu un plašāku speciālistu iesaisti kā tradicionāli plānojot, bet arī vide mums apkārt nav domāta vienai dienai un tai jākalpo iedzīvotājam tā, lai ikviens sajustu atbildību. Iesaistot bērnus projektēšanas procesā jau no pirmās dienas, viņi kļūst par aktīviem kultūrvides dalībniekiem, viņos veidojas augstāka atbildība par apkārtējo vidi, kā arī ļoti būtiski iespējams celt bērnu pašapziņu – līdzdarbošanās un ideju realizācija dzīvē vienmēr paliek spilgtākā atmiņā nekā kāda cita veikts darbs.”
Šādas motivācijas vadīti, darbnīcas vadītāji pasākuma norisi ļāva noteikt pašiem iedzīvotājiem, kā rezultātā tika izveidotas trīs darba grupas – „Apkaimes fotosesija”, „Bērnu maketēšanas darbnīca” un „Ierosinājumu un vēstures grāmata”.

Fotosesijas dalībnieki Sabīnes un Ineses vadībā devās uz sev iemīļotām pilsētvietām apkaimē un stāstīja, kāpēc viņiem šī vieta ir īpaši mīļa, kas ir tās pievilcības faktori un kas varētu tikt uzlabots. Visaktīvāk šeit līdzdarbojās Maksims ar vecākiem, kuru iecienītākā atpūtas vieta ir G. Kufalta projektētais, bet šodien nepelnīti aizmirstais Aldara parks. Maksimam ideju pilna galva – kā vienkāršiem līdzekļiem attīstīt parka funkcijas mūsdienu vajadzībām, vai tie būtu pagaidu vai pastāvīgi risinājumi:
- pielāgot parku riteņbraukšanas aktivitātēm bērniem,
- Lielās talkas ietvaros sakopt parka kalnu,
- izveidot parkā celiņus skriešanai/pastaigām,
- ja nav iespējams atjaunot, tad kā pagaidu risinājumu piešķirt oficiālu funkciju bijušajam baseinam, jo jau šobrīd bērni to izmanto kā rampu bmx velosipēdu aktivitātēm,
- atjaunot un nostirpināt Aldara torni,
- sakārtot 28. vidusskolas apkaimi.

Darbnīcas laikā iedzīvotāji bija patiesi ieinteresēti uzzināt vairāk par apkaimes vēsturi – kā vēl pavisam nesen pa šodien aizaugušo un piesārņoto Sarkandaugavas kanālu kursējuši kuģīši un labais krasts bijusi iedzīvotāju iecienīta atpūtas vieta. Šodien daudzi vietējie iedzīvotāji atpūsties dodas uz Mežaparku, bet kāpēc gan nevarētu atdzīvināt ūdensmalas un iekārtot pienācīgu apkārtni atpūtai tepat blakus mājām? Daudzi dalījās atmiņās par Duntes ielas tirgu, kas šodien pārcelts uz Tilta ielu, bet tur, diemžēl, zudusi aura, kas bija upes krastos. Lai gan apkaimē nav savas aktīvo iedzīvotāju kopienas, tomēr gaisā virmoja gatavība iesaistīties un tādu radīt. Ir svarīgi mums kopā šo iespēju nepalaist garām – nepazaudēt ticību, ka ir iespējams mainīties un mainīt pašu spēkiem, ka labās domas kādreiz materializēsies!

Kavējoties atmiņās par notikumiem apkaimē, radās arī idejas jauniem projektiem. Piemēram, par nūjošanas un skriešanas trases izveidi. Vietējais iedzīvotājs Modris Bērziņš jau atradis pēc saviem novērojumiem tai piemērotu atrašanās vietu – Sliežu ielā posmā no Ceļinieku līdz Gaujienas ielai 1km garumā. Trasei vajadzētu būt apsildāmai un apgaismotai, ļoti piemēroti šajā gadījumā būtu izmantot alternatīvās siltuma ieguves metodes. Vairāki vecāki norādīja, ka Sarkandaugavā trūkst ģimenēm ar bērniem draudzīgas kafejnīcas un peldbaseins. Tāpat no iedzīvotāju puses ir ierosinājums ierīkot mākslīgo ceļa paaugstinājumu ātruma ierobežošanai („guļošo policistu”) pie gājēju pārejas blakus veikalam „Maxima” Allažu ielā – tur ik dienas no skolas un BJC „Laimīte” ielu šķērso daudz bērnu. Lietderīgi būtu arī izveidot trokšņu barjeru Viestura prospektā 57 pie bērnudārza (169. pirmsskolas izglītības iestādes). Suņu saimnieki ir sailgojušies pēc piemērotas vietas, kur varētu izvest pastaigās un rotaļāties ar saviem mīluļiem, netraucējot citus apkārtnes iedzīvotājus – šajā sakarā izskanēja priekšlikums ierīkot suņu pastaigu laukumu Sliežu ielā gar dzelzceļu. Protams, tika pieminēts arī vienmēr aktuālais jautājums par daudzdzīvokļu māju pagalmu labiekārtojumu un bērnu rotaļu laukumiem.

Maketēšanas darbnīcas dalībnieki kartē meklēja savas un draugu mājas, turpat iezīmēja savus ikdienas maršrutus un plastilīnā veidoja katrs savu ideālās apkaimes modeli. Darba rezultātā tapa gan katra bērna dzīvojamā māja, gan Sarkandaugavas identitāti veidojoši objekti – baznīca, Aldara tornis, skolas un bērnudārzi, „Laimīte”, bērnu rotaļu laukums, tramvaja galapunkts, „Dauderi”. Šeit bērnu fantāzijas lidojums bija neapturams, karti rotāja arī plastilīna pilis, zvēriņi, kuģi un šūpoles.
No bērnu darbošanās varēja uzzināt vārdos neizteiktās domas un novērojumus, piemēram – vietās, kur, viņuprāt, nav droši šķērsot ielu, tapa vairāki tilti. Ieklausīsimies bērnos, sadzirdēsim viņus un ņemsim vērā viņu viedokli, pieņemot lēmumus!

Dienas beigās visi svētku dalībnieki pulcējās nobaudīt gardu „Laimītes” saimnieču sarūpētu zupu, kas pēc garās dienas gan lielajiem, gan mazajiem sarkandaugaviešiem bija tieši laikā.

Lai mums KOPĀ izdodas!

Teksts: Džina Kārkliņa, Ilze Rukšāne,
Foto: Džina Kārkliņa, Maksims, Inese Reinberga, Ilze Rukšāne

Intensīvās apmācību programmas “Radi Rīgu - Publiskā ārtelpa kā sociālās atdzimšanas veicināšanas instruments” (www.radirigu.lv) radošās komandas, Rīgas Domes pilsētas attīstības departamenta un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji šā gada 19.-23. septembrī viesojās Beļģijā, kur tikās ar Antverpenes un Ģentes vadošajiem pilsētplānošanas speciālistiem – iepazinās ar šo pilsētu attīstību un jaunākajiem ikdienas plānošanas instrumentiem – iedzīvotāju iesaistīšanu, komunikāciju, stratēģijām, cīņām un ik dienas apmeklēja vairāk kā 10 dažādām pilsētu apkaimēm stratēģiski svarīgas pilsēttelpas – no sociālām mājām līdz biznesa centriem, no pilsētas parkiem līdz nelieliem skvēriem utt.

„Radi Rīgu” radošās komandas aicina visus interesentus uz publisku diskusiju, kurā „Radi Rīgu” dalībnieki un pilsētas pārstāvji dalīsimies gūtajos iespaidos – meklēsim kopīgo, atšķirīgo, mēģināsim atsijāt graudus no pelavām, domāt sociāli atbildīgi. Aicinām arī jūs visus aktīvi iesaistīties.

Laiks: Trešdiena, 2011. gada 05. oktobris plkst. 18:00,
Vieta: Latvijas arhitektu savienība, Torņa ielā 11

Vairāk informācijas:
Ilze Rukšāne
@: ilze@alpspace.lv
tālr.: 29407747

Šī gada 29.septembrī plkst. 18.00 Rīgas Ziemeļu izpilddirekcijā, Rūpniecības ielā 21 rīdzinieki un citi interesenti aicināti uz sarunu par Skanstes apkaimes attīstības iespējām. Paredzēts, ka līdz šī gada beigām tiks izstrādāta telpiskā koncepcija un precizēts teritorijas plānojums Skanstes apkaimē - teritorijā starp Pulkveža Brieža ielu, Ganību dambi, dzelzceļa trasi, Duntes ielu, Skanstes ielu, Vesetas ielu un tās turpinājumu, Emiļa Melngaiļa ielu, Hanzas ielu. Šajā procesā plānots iesaistīt dažādus speciālistus un iedzīvotājus.

Tiks izstrādātas teritorijas izmantošanas un apbūves veidošanas vadlīnijas, pieļaujamās apbūves raksturojums, definēti ēku izvietojuma principi un iespējamās to funkcijas, noformulēti transporta kustības un auto novietošanas principi, izvērtēta plānotās apbūves ietekme uz publisko ārtelpu, pagalmu vides kvalitāti un apstādījumu veidošanas iespējām, tiks izvērtēta tirdzniecības ielu izveidošanas nepieciešamība, kā arī tiks risināti citi ar Skanstes apkaimes attīstību saistītie jautājumi.

Papildu informāciju par attīstāmo teritoriju skatīt mājas lapā www.apkaimes.lv un Pilsētas attīstības departamenta mājas lapā www.rdpad.lv sadaļā „Sabiedrības līdzdalība”.

Rakstiskus priekšlikumus līdz 2011.gada 21.oktobrim interesenti var iesniegt personīgi vai sūtīt pa pastu uz Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentu Amatu ielā 4, Rīgā, LV–1050. Priekšlikumus var izteikt arī elektroniski, rakstot uz elektroniskā pasta adresi: savn@riga.lv.

Skanstes apkaimes telpiskās koncepcijas un teritorijas plānojuma precizējumus jeb lokālplānojuma izstrādi veic Plānošanas birojs „Grupa 93” un Arhitektu birojs “NAMS”, pasūtītāji - Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments un Rīgas pilsētas arhitekta birojs.

BALTO PLANKUMU trešā pasākuma ietvaros aicinam iepazīt Žitomiras un Kišiņevas kultūras norises, kā arī ieskatīties Totaldobže Mākslas centrā rezidējošo Nīderlandes un Šveices mākslinieču darbnīcās.

Vakara sākumā pl. 19:30 Žitomiras kultūras dzīves noslēpumus atklās Ivana Franka universitātes asociētā profesore un Starptautiskā laikmetīgās mūzikas festivāla “Žitomiras mūzikas pavasaris” vadītāja Margarita Moisejeva. www.zu.edu.ua

Kultūras organizācijas Ars Dor prezidents Genādijs Šoncu no Moldovas sniegs ieskatu Kišiņevas kultūras norisēs un iepazīstinās ar projektu “Simbioze”, kas tiek veidots ciešā sadarbībā ar Mākslas centru. www.arsdor.org

Sākot no jūlija vidus Mākslas centra rezidencē uzturas māksliniece Muriel Baumgartner no Šveices, lai strādātu pie mākslas projekta, ar ko plašāka publika varēs iepazīties Totaldobže Mākslas centrā 7. oktobrī.
Balto plankumu pasākuma ietvaros māksliniece pastāstīs par saviem līdzšinējiem darbiem un projektiem. www.murielbaumgartner.ch

Savukārt fotogrāfe Nina Kopp un ainavu arhitekte Joyce van den Berg no Nīderlandes stāstīs par “trauma landscape” konceptu un to, kā izmantojot jaunu kultūras un vēstures informāciju nesošus elementus, mākslinieces izmaina skatījumu uz vēsturi un ainavu. www.studio-berg.net www.kopphoto.com

Vakara noslēgums neformālā gaisotnē ar klasisko mūziku Margaritas Moisejevas sniegumā!

Atbalsta:
Valsts kultūrkapitāla fonds
European Cultural Foundation
MitOst
Soros Foundation Moldova
Centre for Cultural Management Lviv
Prohelvetia
BKVB fonds

Vēl līdz 9. oktobrim var pagūt apskatīt laikmetīgās mākslas izstādi NULLES PUNKTS. Izstādes kuratore – Odrija Fišere, Izstādes dalībnieki: Anda Bankovska, Mārtiņš Blanks, Kaspars Brambergs, Evelīna Deičmane, Miķelis Fišers, Edgars Jurjāns, Pēteris Ķimelis, Romans Korovins, Daiga Krūze, Maija Kurševa, Anda Lāce, Lita Liepa, Inga Meldere, Katrīna Neiburga, Kirils Panteļejevs, Laura Prikule, Krišs Salmanis, Rasa Šulca, Sabīne Vekmane, Eva Vēvere

Pievienotajā attēlā – moments no Kirila Panteļējeva performances izstādes Nulles Punkts atklāšanas laikā. Foto – Didzis Grodzs vairāk info www.totaldobze.com/ArtCenter

Katru ceturtdienu līdz pat septembra beigām Latvijas Ārstu biedrības pagalmā Rīgā, Skolas ielā 3 notiek tematisks pasākumu cikls Veselīgi produkti veselīgam dzīvesveidam. Pasākuma laikā LĀB namā notiek semināri, diskusijas un preses konferences par veselīgu uzturu, bet pagalmā darbojas veselīgu Latvijas pārtikas produktu tirdziņš un vasaras kafejnīca.

Latvijas Ārstu biedrības organizēto preses konferenču un tirdziņa mērķis ir mācīt pilsētniekiem iegādāties veselīgus produktus, izvēloties Latvijas lauku saimniecību piedāvājumu un pilnveidot zināšanas uztura jautājumos.

LĀB prezidents Pēteris Apinis norāda, ka Latvijas iedzīvotājiem trūkst veselības izglītotības, savukārt ārstu dietologu, kardiologu un gastroenterologu viedoklis par veselīgu uzturu ne vienmēr nonāk līdz iedzīvotājam un pacientam. Preses konferenču – semināru un tirdziņa mērķis ir mācīt pilsētniekiem iegādāties veselīgus produktus no Latvijas lauku saimniecībām un pilnveidot savas zināšanas uztura jautājumos.
”Ikdienas steigā liela daļa pilsētnieku uztura jautājumus atstāj otrajā plānā, kas diemžēl ir iemesls dažādām slimībām. Šī ir pirmā reize, kad ārsti kopā ar vietējiem ražotājiem un tirgotājiem piedāvā teorētiskas zināšanas par uztura jautājumiem, vienlaikus sniedzot iespēju pilsētniekiem izveidot savu ēdienkarti no veselīgiem un vērtīgiem lauku produktiem,” uzsver Apinis.

No 15.00 līdz 19.00 visiem interesentiem pieejams veselīgu Latvijas pārtikas produktu tirgus ārstu biedrības pagalmā Skolas ielā 3, kur Latvijas zemnieki piedāvās visus iespējamos kazas piena produktus (piens, siers, krējums saldais un skābais, kefīrs, biezpiens, jogurts, sviests un pat saldējums); svaigus dārzaugus, garšaugus un ogas, kūpinājumus – zivis, desas, gaļa un žāvētas vistiņas; dažādu šķirņu sieri, vistu un paipalu olas, dabīgs mājas saldējums, veselīgi saldumi, cidoniju, smiltsērkšķu un medus produkti, tējas u.c

Plkst 14:30 pasākumu cikla Veselīgi produkti veselīgam dzīvesveidam preses conferences:
22.septembris – Zivis un olas uzturā jeb Ko ēda vistiņa, ko ēda zivtiņa, to apēdam arī mēs.
29. septembris – Rudens raža: kā tikt pie dzīviem vitamīniem ziemas vidū. Noslēguma pasākums

Sestdien, 2011. gada 17. septembrī 12.00-16.00 notiks Mežaparka ielu svētki. Autosatiksmei būs slēgta Stokholmas iela posmā no Kokneses prospekta līdz Stendera ielai, kur atkal varēs sajust ielas burvību bez auto – drošību bērniem, pastaigas, atpūtu un satikšanos ar draugiem.

Programma, kuru iespējams papildināt ielas garumā un platumā:

12.00 Ielu svētku atklāšana
12.15–12.35 Velo un citādi alternatīvas pārvietošanās parāde, radošu ratiņrisinājumu demonstrējumi
Žūrija vērtēs neparastākos braucamrīkus, interesantāko pārvietošanās veidu, spilgtākos individuālos braucējus un komandas
12.45 Veloparādes dalībnieku apbalvošana
12.50–13.30 Velosipēdu u.c. rīku lēnās un ātrās braukšanas mači
Lēnbraukšanā jāveic 5 m attālums pēc iespējas lēnāk, ātrumposmā – trase dažādiem braucamiem.
13.00–15.00 Orientēšanās pa Mežaparku
Kontrolpunktu meklējumos var doties gan ar riteņiem un citiem nemotorizētiem braucamrīkiem, gan kājām, pa vienam un komandās.
13.30–15.30 Trāpīgāko basketbolistu sacensības Stendera ielas galā
13.30–14.30 Koncerts un brīvā skatuve
Ielu svētku dalībnieki aicināti dziedāt, spēlēt un deklamēt
14.00 Riteņvasaras 2011 dalībnieku apbalvošanas ceremonija
14.00–15.30 Māksla uz Stokholmas ielas
Spilgtās krāsās uzplaukst pat asfalts un necilie akmeņi ielas malā.
14.00-15.30 Skiču konkurss maziem un lieliem māksliniekiem
Labākie meti tiks izmantoti kafejnīcas „Gustavs Ādolfs” āra terases sienas apgleznošanai!
14.30–15.00 Ielu komandu slēpošanas mači
14.30–15.30 Šautriņu mešana
13.00–15.00 Diskusiju galdi par Parka nākotni
12.30–15.30 Piepūšamā atrakcija mazajiem bērniem
12.30–16.00 Kafija un līdzatnestās rudens veltes pie galdiņiem
15.30–16.00 Ielu svētku dalībnieku visa veida APBALVOŠANA

Aicinām:
Sagatavot sevi/ģimeni un savu pārvietošanās līdzekli parādei;
gatavot priekšnesumu brīvajai skatuvei;
atrast komandas biedrus savā ielā komandas slēpojumam;
pieteikties organizēt aktivitātes (28390057 vai Twitterī);
palīdzēt sarūpēt balvas (29296193);
uzaicināt draugus un radus uz Mežaparka ielu svētkiem;
cerēt uz brīnišķīgiem laikapstākļiem, tomēr būt gatavam uz visu;
no 16. līdz 22. septembrim nelietot/mazlietot personīgo automašīnu.

Pievēršoties alternatīvajai mobilitātei, Eiropas mobilitātes nedēļa 2011 vēlas atbalstīt cilvēkus, kuri pārvietojas bez auto, kā arī pilsētu pāreju uz efektīvāku transportu, kas taupa resursus un degvielu un mazāk piesārņo vidi. Līdz 8. septembrim mobilitātes nedēļai ir pieteikušās 1434 pilsētas no visas pasaules (http://www.mobilityweek.eu/).

Informācija: Mežaparka Attīstības biedrības mājaslapā http://www.mezaparks.blogspot.com/, twitterī, Mežaparka draugos vai 28390057.

Sadarbības partneris: Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments, Satiksmes departaments, Projekts Hameleonu rotaļas.

Šodien Rīgas pilsētas būvvaldē saskaņots Maskavas, Krasta un Turgeņeva ielu kvartāla degradētās teritorijas tehniskā projekta mets, kas uzskatāmi ilustrē pilsētai nozīmīgas publiskās ārtelpas attīstības ieceri. Projekta mets paredz mūsdienīgu kvartāla labiekārtojumu un krastmalas atjaunošanu posmā no Dzelzceļa tilta līdz Salu tiltam. Papildus tam projekts paredz izbūvēt veloceliņu visā krastmalas garumā, atjaunot gājēju tuneli, kas veidos pāreju no kvartāla uz Daugavas krastmalu, kā arī ierīkot jaunus koku un krūmu apstādījumus.

Spīķeru kvartāls ir viens no Rīgas domes objektiem, kurš tiek revitalizēts ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansiālu atbalstu. Objekta revitalizācija un labiekārtošana, ļaus iegūt kvartālam jaunu, modernu tēlu un uzlabot rīdzinieku un pilsētas viesu dzīves kvalitāti. Kvartāla labiekārtošana ļaus Spīķeros rīkot dažāda veida sabiedriskos pasākumus – koncertus, izstādes, lekcijas, radošās darbnīcas, teātra uzvedumus, kino seansus, kultūrvēsturiskos pasākumus, kā arī nodrošinās teritorijas pieejamību cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem.

Spīķeru revitalizācijas tehniskā projekta meta vizualizācijas atrodamas mājas lapawww.rdpad.lv sadaļā „Aktualitātes”.

Spīķeru revitalizācijas tehniskā projekta mets tika izstrādāts pamatojoties uz starptautisko arhitektu un pilsētplānotāju plenērā (2005. gada novembrī) un semināros (2008. gada jūlijā un 2010.gada decembrī) sniegtajiem priekšlikumiem, kā arī konsultācijām ar rīdziniekiem un kvartāla iemītniekiem par projekta risinājumiem. Paredzēts, ka līdz šī gada novembrim tiks pabeigts tehniskais projekts un 2012. gada pavasarī tiks uzsākti labiekārtošanas, atjaunošanas un būvniecības darbi Maskavas, Krasta un Turgeņeva ielu kvartālā.

Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 3 000 000 lati, no tām Eiropas Reģionālās attīstības fonds finansē 85% no izmaksām (2 550 000 latus), savukārt Rīgas domes līdzfinansējums ir 15% (450 000 lati).

Projektu vada – Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments.

Pēc papildu informācijas lūdzam griezties pie Mārtiņa Mennika, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Ekonomikas pārvaldes Starptautisko projektu nodaļas vadītāja, tālr.: 67026143.

RD Pilsētas attīstības departamenta
Sabiedrisko attiecību vadītāja Marija Ābeltiņa
marija.abeltina@riga.lv
www.rdpad.lv
http://twitter.com/rdpad

Sestdien, 10. septembrī, Sarkandaugavā (Sarkandaugavas ielā 24) norisināsies informatīvi izglītojošs pasākums „Labie kaimiņi”, kura mērķis ir dot iespēju multikulturālās un daudznacionālās Sarkandaugavas iedzīvotājiem iepazīt citam citu un veicināt pozitīvas kopienas veidošanos.

Pasākuma dalībniekiem būs iespēja vērot dažādu tautu deju un dziesmu koncertu, piedalīties „nacionālo deju skolas”, kā arī „čaklo roku” radošajās darbnīcās, iesaistīties sportiskās aktivitātēs, nacionālo ēdienu gatavošanas konkursā. Noslēgumā paredzēts mielasts pie kopgalda. Pasākumu organizē Bērnu un jauniešu centrs „Laimīte”.

Pasākumu finansiāli atbalsta Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments (RD IKSD) Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Informāciju sagatavoja: Indra Vilde – RD IKSD sabiedrisko attiecību vadītāja, tālr.: 67026838, mob.: 26295265 un Dzintra Āboliņa, tālr.: 26554446

Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa

• ceturtdien – URBAN POETRY MEISTARVAKARS kopā ar amerikāņu dzejnieku Vanu G. Garetu (Van G.Garrett) un džeza saksofonistiem Artūru Tiguli un Denisu Paškēviču;
• piektdien – URBAN POETRY MEISTARVAKARS kopā ar britu dzejniekiem Ifu Meniksu (Aoife Mannix) un Džeikobu Semu Larouzu (Jacob Sam - La Rose), kā arī eksperimentālā džeza apvienību KIRK no Varšavas;
• sestdien – VEF vērtīgo rāmu tirdziņš un virkne pasākumu mūsdienu kultūras foruma “Baltā Nakts” ietvaros.

Vairāk par URBAN POETRY MEISTARVAKARIEM

Ceturtdien 8. septembrī un piektdien 9. septembrī 19:00 Totaldobže mākslas centrā bijušās rūpnīcas VEF teritorijā, Ūnijas ielā 8, 7. korpusā, notiks divi pasākumi, kuros galvenā vērība tiek vērsta urbānās dzejas virzienā, jo šajos vakaros notiks 3 dzejnieku autorvakari, kuru daiļrade cieši saistīta ar iztekti urbānām vidēm – 2 metropolēm: Londonu un Hjūstonu. Ne mazāk svarīga urbānās vides sastāvdaļa ir džezs, kuru šajos vakaros pārstāvēs mūziķi no austrumeiropas metropoles – Varšavas un Baltijas valstu metropoles – Rīgas.

Pirmajā meistarvakarā uzstāsies afroamerikānis dzejnieks Vans Garets (Van G. Garrett, pazīstams arī kā Fui Koshi) no Hjūstonas, kurš gūst baudu boksējoties, piedaloties buļļu cīņās, fotogrāfējot kolibri vai atskaņojot leģendārā Mailza Deivisa (Miles Davis) trompetes skaņas. Pēc pirmās dzejas izlases, kurā viņš vairāk pievērsies raupjajai īstenībai, mūzikai un “melnajai pieredzei”, apkopojot ainas no savas dzīves, Vans nolēma iemēģināt roku mīlas dzejā. Vans vēlējās pievienot šī žanra dzejai savu īpašo mīlestības redzējumu, neļaujoties izplatītajai, īpaši slamos, vārsmu klišejiskošanai, kad runa iet par un ap mīlestību. Pēc vairāku mēnešu ilgstošas apceres par mīlestību, pat speciāli šim nolūkam trīs nedēļas uzturoties kādā romantiskā vīna lauku ietvertā villā Toskānā, Vans izveidoja dzejas izlasi “ZURI: Selektētās mīlas dziesmas”. Tagad Vans ved to uz Rīgu – savu komentāru par ģimenes mīlestību, slavenību mīlestību vai, precīzāk – mīlēšanos un visādu citādu mīlestību aprakstus. Vana iedvesmotāji ir Lorenco Tomas (Lorenzo Thomas), Džeims Almers (Dr. James Ulmer), Kvāme Aleksandrs (Kwame Alexander), A van Džordans (A. Van Jordan), Terancs Heijes (Terrance Hayes), Džei Zī (Jay-Z) un citi. Pats Vans dēvē sevi par mākslinieku, kurš skatās laukā no savas kastes un stāsta par piedzīvoto un satiktajiem cilvēkiem savu pasaules apceļojumu laikā, izmantojot vārdus un ritmu tikai kā vienu no izteiksmes veidiem. Savu pēdējo dzejoļu krājumu Vans izdevis kā e-grāmatu, kas pieejama tikai datu formātā un iegādājama internetā, tādā veidā Vans mēģina sasniegt tos, kas palik nesasniegti, izdodot grāmatu drukātā formātā.

Vans ir arī darbojies kā tiesnesis ASV Nacionālajā Dzejas slamā. ASV dzīvojošais ganieties ne tikai raksta afroamerikānisku dzeju kwansaba, bet arī raksta antropoloģiskus rakstus vairākiem apskatiem un žurnāliem. Vans ir īstens spoken word mākslinieks, kura dzejas patiesais dziļums un nozīme atklājas dzīvajā izpildījumā – savienojumā ar ritmu un mūziku.

A van Džordans, Quantum Lyrics autors, par viņu saka:

"Vana Gareta valodas muskulatūrā mēs ieraugam viņa velmi godāt varoņus un senčus, eksperimentus ar formu, jaunas balss rašanos. Tā ir balss, kas paglābs dzeju no izmiršanas laikmeta, kad cilvēki nelasa dzeju, jo nespēj tai pieslēgties, Vana Gareta valoda ir saprotama, nezaudējot neko no lirikas, ko mūsu priekšteči tik grūti ir izlolojuši. Kā viņš mūs cenšas pārliecināt savā dzejolī james brown kwansaba, viņa dzeja mūs aicina: “seeing life in fast-paced musical scales/ that make people want to shuffle on/ decks with sweat dropped on the up-beats.”"

Vans mums izteica vēlēšanos uzstāties kopā ar kādu no vietējiem džeza mūziķiem. Jūs būsiet liecinieki divu brīnišķīgu latviešu džeza saksofonistu acumirklīgam muzikālam komentāram Vana deklamētajai dzejai. Tā būs, iepriekš neizmēģināta, muzikāla improvizācija, kurā piedalīsies 3 mākslinieki – vietējai publikai nepazīstams amerikāņu dzejnieks Vans Garets; iespējams, Latvijā virtuozākais saksofonists, kurš jelkad spēlējis tik augstas klases avangarda džezu, un kurš tikko piedzīvojis vienu no cilvēka mūžā ievērojamākajiem mīlestības aktiem – Deniss Paškēvičs; un mūziķis, ar mazāku koncertu bagāžu kā Denisa, bet ne mazāk ievērojams dēļ saviem pašreizējiem radošajiem meklējumiem un savos izmēģinājumos neprognozējamais – Artūrs Tigulis.

Pēc pasākuma, terases atmosfēru veidos džeza ritmi, ko no savām platēm atskaņos džeza melomāns Kristaps Kuplais.

Otrajā meistarvakarā, uz Totaldobžes Mākslas centra jumta terases uzstāsies britu dzejnieki un poļu mūziķi.

Ifa Meniksa (Aoife Mannix) ir īru izcelsmes dzejniece, kas pašlaik dzīvo Londonā. Kopš 2002. gada ir izdoti 4 viņas dzejoļu krājumi un viena novele. Kopā ar mūziķi Dženiju Armouru (Janie Armour) Ifa izveidoja mūzikas un spoken word skaņdarbu sēriju, apceļoja Lielbritāniju ar koncertiem un izdeva to CD formātā. Ifa ir aktīva dzejas slamu dalībniece ne tikai Anglijā un Īrijā, bet arī daudzās citās pasules malās (nez vai viņa piedalīsies arī slamā, kas notiks 10. septembrī 22:00 Totaldobže Mākslas centrā?). Pašlaik Ifa vada radio BBC jauno spoken word talantu raidījumu. Viņa ir piedalījusies vairākās rezidencēs, projektos, ieguvusi maģistra grādu un tagad pati pasniedz priekšmetus “radošā rakstīšana” un “dzīvā rakstīšana” Vestminsteres un Goldsmita universitātēs. Viņas uzstāšanās saraksts gan kā dzejniecei, gan meistardarbnīcu vadītājai aizņem vairākas lapas. Meniksas kaislība ir ceļošana, iepazīstot jaunas kultūras un meklējot novatoriskas dzejas formas. Daudzi viņas dzejas projekti vērsti uz dzejas integrēšanu apkārtējā pasaulē. Viņa tikko atgriezusies no rezidences, kurā radīts interaktīvs teatrāls ceļojums pa leģendāro Adelaide Road, kas izskan dzejā un stāstos. Šis urbānais mākslas darbs pieejams gan kā iPhone aplikācija, gan kā interneta karte. Kā jau īstenai pilsētas dzejniecei - viņas dzejā nozīmīga vieta ir telpai, vietai un izcelšanās, piemēram, pērn iznāca dzejas un kultūras mantojuma antoloģija Sutton Word Factory.

Ifas dzejas lasīšana viņas mājas lapā vai internetā pieejamo dzejas lasījumu video aplūkošana manī atdzīvināja to sajūtu, par kuru, ilgāk uzturoties šeit Latvijā, es mēdzu aizmirst – to pasaules blakusesamības sajūtu. Šodien, domājot par to, kā lētāk un efektīvāk atrisināt Totaldobže Mākslas centra Jaunās zāles logu iestiklošanu, manu uzmanību piesaistīja divi vīri, kas apņēmības pilni devās, stumjot tukšus “Prizmas” iepirkumu ratiņiem, tikai uz sev zināmu galamērķi. Džinsas un džemperīši, brūni iedeguši, liela auguma un mazliet kaulaini. Grants ar šķembām – pats nepatīkamākais ceļa segums iepirkuma ratiem, nebija nekāds šķērslis un vīri drīz vien pazuda skatienam, bet palika tāda dīvaina sajūta, ko mēģinu pašlaik atdzīvināt, domājot par gaidāmo dzejnieku vizīti tajā pašā vietā tikai dažas dienas vēlāk. Bez šīs domas, ka atkal varēs sajust to pasaules kultūras elpu, mani šodien redzētais drosi vien nomāktu, bet tagad man tas pat šķiet kaut kā mīļi – dzīvojam tādā nedaudz sireālā vidē ar sireāliem kaimiņiem, bet tā teiksmainā pasaule, kas bieži vien šķiet ir iespējama tikai filmās un grāmatās, reizēm ienāk arī mūsu ikdienā un mēs to satiekam šeit – tepat ārā uz mūsu ielas, mūsu kafejnīcās un mājās.

Katrīnas Vastlāves interviju ar Ifu Meniksu jūs varat lasīt www.totaldobze.com/ArtCenter/urban-poetry

Otrs šī vakara dzejnieks ir Džeikobs Sems Larouzs (Jacob Sam La Rose) – slama mākslinieks no Londonas. Dzejnieks, izdevējs, mākslinieks, radošais konsultants un skolotājs. Larouza kaislība ir dzejas slama kustība, vīņš ir dzejas slama aizsācējs vairākās Lielbritānijas pilsētās. Viņš ir vadošās jauniešu slama organizācijas Apples & Snakes mākslinieciskais vadītājs. Džeikobs aktīvi strādā ar skolu programmām un jaunajiem dzejniekiem visā Anglijā, īpašu nozīmi piešķirot tieši dzejas performancei. Dzejas popularitāte Lielbritānijā lielā mēra ir viņa nopelns, iemācot pusaudžiem un jauniešiem mīlēt dzeju. Vairāki Larouza projekti saistīti ar web tehnoloģiju izmantošanu literatūras projektos.

Viņš saka: “Dzejnieka darbs ir kas vairāk neka cenšanās būt pēc iespējas labākam rakstītājam. Lai savai pastāvēšanai iegūtu īstas un taustāmas aprises, manam darbam ir jābūt lielākam par mani pašu. Tas īstenojies mēģinājumos palīdzēt citiem atrast savu rakstīšanas un izteiksmes veidu, vairot viņu pārliecību par lietām, ko viņi dara, vienlaikus akceptējot citu dzejnieku attīstību. Mans radošās darbības mērķis ir radīt dzīvi mainošas pieredzes caur literatūru.”

Arī šī vakara izskaņā mēs piedāvājam urbānās kultūras neatņemamo sastāvdaļu – mūziku. KIRK ir Varšavas eksperimentālais mūzikas projekts, kurš šogad svin savu 10 gadu pastāvēšanas gadskārtu. Piedzīvojusi dažādas muzikālā materiāla un muzikālās modes svārstību pārvērtības, grupa vēl joprojām atrodas mūžīgās identitātes meklējumos un saglabā savu revolucionāro garu it kā mēģinot, bet tomēr nespēdama to noslāpēt. Taču nevar apgalvot, ka muzikālās stila svārstības 10 gadu garumā, iekļaujot sastāva maiņu, ir novedušas pie diametriāli pretējiem grupas muzikālajiem uzskatiem. Tās pamats – sākotnēji urbānais tehno (Pawel Bartnik) savienojumā ar tik pat urbāno hip hop (Filip Kalinowski), un vēlāk pievienojušos dzīvā džeza instrumenta – trompetes pārvaldītāju (Olgierd Dokalski) turpina pārvērtības, ar klasiski alternatīvu piegaršu un joprojām saglabā grūti definējama žanra pārstāvju statusu. Mūžīgi plūstošā stilu sajaukumā jeb eksperimentā, par pamatu saglabājot primitīvu ritmu, elektronikas daudzveidību un trompeti visam pāri, brīžiem liekot tai ieskanēties kā no sen izsapņota, bet neaizmirstama sapņa, brīžiem – tepat blakus, atgādinot, ka, iespējams sapnis ir īstenība.

Abos pasākumos Ieejas maksa – 1 LVL.

URBAN POETRY ir urbānās kukltūras projekts, kas šogad tapis sadarbojoties Kristīnei Želvei, Ievai Stūrei, Katrīnai Vastlāvei, Totaldobže Mākslas centram, Britu Padomei un ASV vēstniecībai Latvijā. Pirmais URBAN POETRY pasākums notika pirms gada un to organizēja Totaldobže Mākslas centrs kopīgi ar biedrību Space Garage, sadarbībā ar Britu padomi Latvijā.

Totaldobže mākslas centrs darbojas bijušās rūpnīcas VEF teritorijā kopš 2009. gada. Tā ir mājvieta vairāku mākslinieku darbnīcām jau vairāk kā 5 gadus, tagad tā ir arī rezidenču vieta ārvalstu māksliniekiem. Mākslas centrā regulāri notiek dažādi pasākumi, kas aptver visdažadākās mākslas jomas – vizuālo mākslu, mūziku, teātri, literatūru, dzeju, fotogrāfiju, performanci u.c.

Informāciju par izstādi “Nulles punkts”, dzejas slamu, atvērtajām darbnīcām “Luste” un “BlankBlank”, galeriju “Ziema”, skeitparku “Volkomparks”, “Space garage” diskotēku un visiem pasākumiem Baltajā Naktī VEF teritorijā, kā arī Mākslas centra atrašanās plānu un citiem notikušiem un gaidāmiem pasākumiem, kā arī par Mākslas Centra izveidošanās vēsturi un atbalstītājiem atradīsiet Mākslas centra pagaidu mājas lapā:

www.totaldobze.com/ArtCenter

Facebook un Twitter profilus atradīsiet meklētājā ievadot atslēgvārdu Totaldobže.

Ja vēlaties saņemt ziņas par gaidāmajiem notikumiem pa taisno uz savu e-pastu, lūdzu piesakieties mūsu meilinglistei, sūtot pieprasījumu uz info@totaldobze.com

Informāciju sagatavoja Kaspars Lielgalvis,
Totaldobže Mākslas centra vadītājs,
29451445

Mūsdienu kultūras forums BALTĀ NAKTS 2011 sestdien, 10. septembrī, no 19.00 līdz 1.00

“Baltajā naktī” kim? ēka tiks pārveidota par interaktīvu instalāciju sistēmu, ko mākslinieces dēvē par vizuālu versiju plaisām mūsdienu realitātē, refleksiju par globālo un lokālo situāciju un Latviju kā vietu, kas atrodas jūras krastā. “Navigācijas ceļa” ietvaros kim? teritorija pārtaps par simbolisku ūdenstilpni, kurā, pārvietojoties ar atšķirīgiem ātrumiem cauri mājas stāviem, apmeklētāji varēs piedzīvot dabas un civilizācijas sadursmi. Mijiedarbojoties ar izstādes objektiem, katram būs iespēja uziet izgaisušu civilizāciju pēdas smiltīs, pleznas, peldcepures, atmiņas par reiz raidītiem Morzes signāliem un ar Poētiskā Robotisma metodēm pārliecināties par savu ideju “peldspēju”. Tas būs nautila ceļojuma piedzīvojums mainīgas vides apstākļos.

“Navigācijas ceļš” ir paplašinājums Lauras Prikules un Evas Vēveres izstādei “Akvatopija”, kas ir apskatāma kim? līdz 18. septembrim. Abi projekti ir veidoti “Poētiskā Robotisma” cikla ietvaros.

"Navigācijas ceļa" maršruts un Poētiskā Robotisma akcijas:

19.00 kim? ieeja. Navigācijas instruktāža. Iepazīstināšana ar Poētiskā Robotisma principiem.
19.30 Restaurant Kitchen terase. Ideju peldspēju testu veikšana.
20.00 2. stāva galerija. Heksaedru arhitekūra - viļņa būvēšana no kubiem izstādes “Akvatopija” ietvaros.
21.30 Garderobe, 3. stāvs. Peldaksesuāru ekspozīcijas pielaikošana.
22.00 Lekciju zāle, 3. stāvs. Pasīvās instalācijas ietvaros atpūtas zonā - attēlu projekcijas ar ūdeni un tā simboliem no dažādām pasaules daļām un civilizācijas manipulācijas ar to. Video no Morzes studiju centra (lasītavas).
24.00 Nautilā bibliotēka, 3. stāvs - bāku interkomunikācijas ceturksnis. "Odisejas" lasījums.
00.45 2. stāva galerija. Viļņa izjaukšana. Noslēgums.

Pārējās kim? izstāžu zālēs “Baltās nakts 2011” ietvaros varēs aplūkot poļu mākslinieka Honzas Zamojska personālizstādi “Monumenti” un amerikāņu fotogrāfes Tamāras Zibners darbu sēriju “Mimī dienasgrāmata”.

Visu vakaru kim? 1. stāvā, Restaurant Kitchen - mūzika, uzkodas un dzērieni.

Ieeja bez maksas.

Atbalsta: Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Rīgas Dome, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Pasaules Dabas Fonds, Vides risinājumu institūts, 4 Plus, PB.LV, VEF vēstures muzejs, Latvijas Mākslas akadēmija, Kolonna, Restaurant Kitchen, Studija, Radio Naba

kim? laikmetīgās mākslas centrs
Spīķeri, Maskavas iela 12/1
www.kim.lv

2011.gadā darbu ir sācis projekts „Radi Rīgu” – intensīvā apmācību programma „Publiskā ārtelpa kā sociālās atdzimšanas veicināšanas instruments”.

"Radi Rīgu!" dalībnieki izveidoja piecas darba grupas, kuras līdz 2012. gadam strādās ar vēsturiskām liecībām, pašvaldību, nevalstiskajām organizācijām, iedzīvotājiem un teritorijās strādājošajiem uzņēmumiem, lai izpētītu sabiedrības vajadzības un izstrādātu projektus, kurus, piesaistot dažādus finanšu instrumentus, paredzēts arī realizēt. Pēc padziļinātas izpētes, aicinot sadarboties iedzīvotājus, gadā laikā tiks izstrādāti publisko ārtelpu atjaunošanas priekšlikumi. Rīgas pašvaldība, pilsētniekiem līdzdarbojoties, paredz šos priekšlikumus realizēt līdz 2014. gadam.

Viena no izvēlētajām apkaimēm ir Āgenskalns. Par Āgenskalnu rūpēties apņēmušies: Edgars Neilands, Brigita Bārbale, Māra Kalvāne, Līga Neimane, Ilze Locāne – kopā veidojot “Āgenskalna grupu”. Āgenskalna grupa 2001.gada vasarā uzsāka gan teritorijas apsekošanu dabā, gan intervijas un iedzīvotāju aptauju.

Āgenskalna grupa par Āgenskalnu saka tā: „Āgenskalns nav tikai atsevišķas mājas, tāpat kā atsevišķi koki nav mežs. Āgenskalns ir ne tikai viena no Rīgas pilsētas daļām – apkaimēm, tās iedzīvotājiem – tas ir īpašs, gan ar savu tagadni, gan vēsturi, gan nākotni. Īpaša vieta un loma Āgenskalnā vienmēr ir bijusi  ir kokam. Koks - gan kā tradicionāls būvniecības materiāls, gan kā neatņemama dabas klātbūtne pilsētas straujajā ritumā. Svarīgi panākt, lai arī Āgenskalna apkaime attīstītos ekonomiski veiksmīgi un vienlaikus tajā saglabātos raksturīgais kultūrvides šarms un dabas vērtības. Tieši tagad - procesa sākuma posmā – mēs „Āgenskalna grupa” aicinām Jūs iesaistīties kopīgā diskusijā par Āgenskalna nākotni. Tāpēc mums* ir svarīgi zināt Jūsu – Āgenskalna iedzīvotāju domas par to, kas būtu jāsaglabā, jāmaina vai jāpilnveido, kas Jums ir svarīgs un vērtīgs Āgenskalnā.”

Tiem, kam ir svarīgas Āgenskalna apkaimes liktenis tiek aicināti aizpildīt anketu:

https://spreadsheets.google.com/spreadsheet/viewform?formkey=dE03LVIxRWl4MzZGdFZWNWFUeWloOHc6MQ

"Radi Rīgu!" atbalsta Flandrijas Pārstāvniecība pie Beļģijas vēstniecības, Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrija, Rīgas dome, Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments, Rīgas pašvaldības aģentūra "Rīgas pilsētas arhitekta birojs", Latvijas Arhitektu savienība, Rīgas Austrumu izpilddirekcija, Rīgas Ziemeļu izpilddirekcija, Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcija, "Rīga 2014", Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, PR un mediju aģentūra "GA's". Apmācību programma tiek īstenota sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, kā arī Eiropas Sociālo fondu.

Nākamajā svētdienā 24. jūlijā Rīgā Meldru ielas 1, apkaimē notiks pirmie Mīlgrāvja Krastmalas svētki. Pasākumā gan mazi, gan lieli varēs izjust gaisotni, kāda tā bija Vecmīlgrāvī pirms vairākiem gadsimtiem, informē Vecmīlgrāvja attīstības biedrība.

2011.gadā aprit 135 gadi latviešu jūrnieku mācību iestādei - Mangaļu jūrskolai, kuru tālajā 1876.gadā dibināja izcilais latvietis Krišjānis Valdemārs. Par godu šim notikumam Krastmalas svētku kulminācijā tiks atklāta piemiņas zīme.

No rīta līdz vēlai pēcpusdienai jebkuram šīs Rīgas daļas apmeklētājam un iedzīvotājam Vecmīlgrāvja attīstības biedrība sadarbībā ar Rīgas Brīvostu, piedāvās plašu programmu.

Krastmalas svētkos būs iespējams pašiem piedalīties viduslaiku tērpu veidošanā, tad redzēt tos īpašā skatē, būs arī bruņinieku paraugdemonstrējumi un spēles, kādas savulaik spēlēja viduslaikos.

Varēs novērtēt kādi bijuši viduslaiku turnīru garie karogi, bruņinieku telts, kurā atrodas vairogi, bruņas, ieroči, smēde, kur uz īstām oglēm tiks kaltas naglas un pakavi.

 Sarežģīta un mazāk pētīta ir Mīlgrāvja vēsture, caur kuru, lejasgalā uzņemot arī kādreiz varenās Sarkandaugavas vēsturiskā pārpalikuma ūdeņus, tagad Daugavā tiek novadīta notece. Šajā sateces baseinā ietilpst Ķīšezers, abi Baltezeri un Juglas ezers ar lielās un mazās Juglas baseiniem.

Neskatoties uz patlaban cienījamajiem parametriem, Mīlgrāvis vēsturiski ir samērā jauns un mākslīgs kanāls, kura izcelsme attiecas uz 13.gadsimtu, kad Daugavgrīvas klostera-cietokšņa cisterciešu mūki izraka šauru grāvi ūdens novadīšanai no lielā Ropažu ezera uz Daugavu, lai ierīkotu ūdensdzirnavas, nosaucot grāvi par "Muhlgrabben" (Dzirnavu grāvi).

Tajā pašā laikā Zobenbrāļu ordeņa brāļi Bodo von Hoenborga vadībā būvēja vairāk nekā kilometru garu sprunguļu - mūsdienās sauktu par fašīnu - tiltu milzīgā Ropažu ezera šaurākajā vietā pār purvaino Dūņupi, tagad Ķīšezeru un Juglas ezeru savienojošo Juglas caurteku, aptuveni pa tagadējās Vidzemes šosejas asi.

Šis darbs esot bijis tik grūts, ka dzīvi palikušie ordeņa brāļi esot visu mūžu atbrīvoti no tālākajām kara dienesta gaitām.

Savukārt Daugavas grīvas labā krasta apkaimes iedzīvotāji toreiz Rīgā varēja nokļūt pa upi vai arī braukšus vai kājām pa dzirnavu dambi pāri Mīlgrāvim.

Ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansiālo atbalstu tiks labiekārtotas Rīgas pilsētas degradētās teritorijas Grīziņkalnā un Miera dārzā, pārvēršot tās par iedzīvotājiem un tūristiem pievilcīgu kultūras un atpūtas telpu. Projekta ieviešanu nodrošina Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments sadarbībā ar Rīgas domes Austrumu izpilddirekciju.

Pilsētas attīstības departamenta direktora p.i. Uldis Jansons: „Esam gandarīti par veiksmīgu sadarbības turpinājumu, realizējot Eiropas reģionālās attīstības projektus kopā ar Austrumu izpilddirekciju. Šis ir jau trešais kopīgais projekts publiskās ārtelpas sakārtošanas jomā. Ar Eiropas atbalstu jau tiek realizēts Grīziņkalna kultūrvēsturiskā mantojuma tūrisma potenciāla stiprināšanas projekts, kā arī Spīķeru labiekārtošanas projekts. Pakāpeniski mūsu pilsētas ārtelpa kļūst sakoptāka un pievilcīgāka gan rīdziniekiem, gan galvaspilsētas viesiem”.

Projektā plānota Grīziņkalna parka, Ziedoņdārza un Miera parka revitalizācija (darbi ietver gājēju seguma atjaunošanu, atbalsta sienu un kāpņu atjaunošanu, nožogojuma uzstādīšanu, tūrisma norāžu, arhitektūras mazo formu un ietvju apgaismojuma uzstādīšanu, t.sk. inženierkomunikāciju nomaiņu, dārznieka mājas renovāciju, bērnu atpūtas laukuma atjaunošanu, sabiedrisko tualešu izbūvi un teritorijas apzaļumošanu). Projekta laikā paredzēta šādu ielu rekonstrukcija: Pļavas, Zaķu, Lienes (posmā no Avotu līdz Krāsotāju ielai), Sparģeļu, Ž. Lipkes, Jēkabpils (posmā no Daugavpils ielas, Ž. Lipkes ielas virzienā), Kalupes (posmā no Katoļu līdz Daugavpils ielai). Pilnveidojot teritorijas infrastruktūru, plānota Zvaigžņu, Laboratorijas, Vārnu, Alauksta, Lauku, Terēzes, Augšiela, J. Asara, Krāsotāju ielas apgaismojuma rekonstrukcija.

Projekta „Grīziņkalna un tam pieguļošā Miera dārza teritorijas revitalizācija” mērķis ir veikt Rīgas pilsētas degradēto teritoriju funkcionālo aktivizēšanu, atbilstoši pilsētas integrētās attīstības programmai un saskaņā ar Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojumu. Projekta ieviešana uzsākta 2011. gada 16. jūnijā līdz ar Rīgas domes noslēgto vienošanos ar valsts aģentūru „Valsts reģionālās attīstības aģentūru” par projekta īstenošanu. Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 5 268 283 lati, no tām Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 85% (4 478 040 lati), savukārt Rīgas domes līdzfinansējums ir 15% (790 243 lati). Projektu plānots pabeigt 2013. gada septembrī.

Vairāk informācijas par projektu: Armands Rabovičs, tālr.: 67105565, mob.: 27898422, armands.rabovics@riga.lv .

RD Pilsētas attīstības departamenta
Sabiedrisko attiecību vadītāja Marija Ābeltiņa

28. jūnijā Andrejsalas Enkura namā, radošā biznesa inkubatora Creative Andrejsala telpās, savu ceļu sāka inovatīvo biznesa ideju konkurss Ideju kauss 2011 – ikviens var pieteikt savu biznesa ieceri konkursa mājaslapā www.idejukauss.lv un piedalīties sākotnējā atlasē. Kā konkursa atklāšanas pasākumā norādīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols, pieteikties var ikviens, kuram šķiet, ka viņa ideja ir reāli īstenojama, patērētājiem vajadzīga un Latvijas ekonomikai noderīga. „Mēs esam ieinteresēti, lai līdzās jau esošajiem uzņēmumiem Latvijā taptu arvien jaunas un dzīvotspējīgas ieceres, ar kurām, iespējams, pēc 20 vai 50 gadiem pasaule asociēs mūsu valsti,” piebilda A. Ozols.

Ikviens interesents savu ideju konkursam tā mājaslapā var pieteikt līdz šā gada 15. augustam. Pēc tam visus pieteikumus izskatīs ekspertu komisija, kurā piedalīsies LIAA, biznesa inkubatoru, Rīgas Ekonomikas augstskolas Mentoru kluba, Biznesa augstskolas "Turība", riska kapitāla fondu un biznesa konsultāciju uzņēmumu pārstāvji. Komisija izvērtēs iesniegtās idejas un perspektīvākās no tām izvirzīs konkursa 2. kārtai, kuras laikā ikvienam dalībniekam būs iespēja piedalīties apmācībās, apgūstot to biznesa jomu pamatus, kuros viņiem patlaban trūkst zināšanu un pieredzes, kā arī izstrādāt izvērstu biznesa plānu. Labāko biznesa plānu autori tiks izvirzīti konkursa finālam, kurā pēc prezentācijām ekspertu komisijai tiks noteikti šāgada uzvarētāji, kas saņems finansiālu atbalstu savu ideju īstenošanai.

Ideju kausa 2011 noslēguma pasākums un uzvarētāju apbalvošana notiks novembra vidū. Informācija par konkursa norisi un rezultātiem tiks publicēta vietnē www.idejukauss.lv.

Avots: www.andrejsala.lv

Šodien, 4.jūlijā plkst.11.00 Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks sasaucis operatīvo sanāksmi Arkādijas parkā, lai novērtētu situāciju un lemtu par turpmākajiem soļiem un rīcību pēc brīvdienās notikušā ugungrēka Mārupē, kā rezultātā apkārtējā vidē noplūdušas bīstamas ķīmiskas vielas.

Sanāksmē piedalīsies vides speciālisti, VUGD pārstāvji, SIA „Rīgas ūdens”, un „Rīgas dārzi un parki” vadība, kā arī Rīgas pilsētas pašvaldības policija.
Tikšanās vieta pie dārznieka mājiņas Arkādijas parkā.

Aicinām mediju pārstāvjus piedalīties!

Transports nokļūšanai uz sanāksmes vietu pl.10.50 pie Rātsnama (RTU pusē).

Papildus informācija:
Liene Pētersone, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka padomniece,
mob.26472932

Pasākumā „Līgosim krastmalā!”, kas 23. jūnijā notiks 11. novembra krastmalā, ikviens varēs baudīt sev tīkamāko mūziku. Pie Nakts sētas skatuves pasākuma apmeklētāji varēs līdzi dziedāt un dejot latviešu ziņģu koncerta „Jāņu nakti negulēju” melodijām, bet Līgo nakts skaistākās tradīcijas varēs izdzīvot piecos Līgo uzvedumos, ko gatavo režisors Regnārs Vaivars kopā ar folkloras kopas „Vilkači” dalībniekiem.

Koncertā „Jāņu nakti negulēju” skanēs ikvienam zināmas melodijas, kas šobrīd jau iekļuvušas katra latvieša līdzi dziedamo dziesmu repertuārā. Koncertā Intars Busulis, Ingus Ulmanis, Normunds Rutulis, Andris Ērglis, Zane Dombrovska, Amber un „Lady’s sweet” atskaņos gan populārākās dziesmas no sava repertuāra, gan arī iemīļotas latviešu ziņģes un tautasdziesmas. Koncertam iecerētas trīs daļas, un kopā ar solistiem uzstāsies pavadošais muzikālais sastāvs Kārļa Lāča virsvadībā. „Šajā koncertā esam apvienojuši visdažādāko repertuāru – lai kā kārtīgā Jāņu pasākumā ikviens var dziedāt un dejot līdzi! Koncertā iekļauti un aranžēti visdažādākie populārie skaņdarbi, kā arī tautasdziesmas. Krastmalā spēlēsim tā, lai viss koncerts paiet vienā elpas vilcienā - bez pauzēm un īpašiem pieteikumiem – tā, lai ikvienam ir lustīga līgošana,” stāsta Kārlis Lācis.

Krastmalas pasākumā rīdzinieki un pilsētas viesi tiks aicināti arī iepazīt Jāņu rituālus - režisors Regnārs Vaivars, Latvijas Kultūras akadēmijas absolventi - jaunie aktieri Madara Botmane, Anta Aizupe un Kaspars Dumburs kopā ar  folkloras kopu „Vilkači” īpaši pasākumam „Līgosim krastmalā!” veido piecus uzvedumus par Līgo nakts tradīcijām.

Pirmais uzvedums tiks veltīts Jāņu vakara tradīcijai - kopā sanākšanai saimes sētā, kas šajā vakarā simboliski ir visa krastmala. Uzveduma dalībnieki sveiks visus klātesošos Jāņabērnus un ielīgos pasākumu. Otrā uzveduma laikā ar lāpām tiks aizdegti lielie krastmalas svētku ugunskuri un ar līgotnēm pavadīta saule, savukārt trešais uzvedums veltīts Jāņu nakts ticējumiem - krastmalā tiks skandēti mūsu sentēvu vārdi labai ražai, pārticībai, tam, lai mājā nenāk raganas un pat vēlamā puiša pieburšanai. Ceturtais uzvedums veltīts Jāņu nakts visintriģējošākajai tradīcijai – papardes zieda meklēšanai,- te gaidāma puišu un meitu apdziedāšanās, apcelšanās, zobgalības un Jāņu nakts auglības rituālu skaidrojums. Pasākums

„Līgosim krastmalā!” noslēgsies ar saules sagaidīšanas rituālu.
Uzveduma producente Sandija Martinsone stāsta: „Jāņu naktī ir svarīgi sajust šīs nakts īpašo maģiju. Ja vien būsiet krastmalā - pušķosimies, pīsim vainagus, apgūsim latviskās tradīcijas, izdziedāsim Jāņu nakts dziesmas, iesim rotaļās, uzzināsim ko jaunu par senču mantojumu, priecāsimies un ugunskuru gaismā ar dziesmām un dejām sagaidīsim saules lēktu.”

Jau ziņots, ka 23. jūnija vakarā krastmalā darbosies trīs skatuves - Vakara sēta, Nakts sēta un Rīta sēta. Krastmala teritorijā no Akmens līdz Vanšu tiltam tiks pārvērsta par īstu līgošanas vietu ar meijām, garajiem galdiem un lieliem ugunskuriem. Pasākumā vienlaikus paredzētas sēdvietas pie galdiem gandrīz 2000 apmeklētājiem. Līgotājus krastmalā gaidīs gardi ēdieni no visiem Latvijas novadiem un 10 dažādas alus šķirnes, varēs iegādāties Jāņu zāles.

Lai uz Rīgā rīkotajiem Līgo pasākumiem varētu nokļūt ikviens, 23. un 24.jūnijā sabiedriskais transports Rīgā kursēs bez maksas.

Ieeja pasākumā „Līgosim krastmalā!” ir bez maksas.

Rūpējoties par pasākuma drošu norisi, pie ieejām pasākuma norises vietā apsardze veiks pārbaudes, pasākuma teritorijā stikla taru un bīstamus priekšmetus ienest būs liegts.

Pirmo reizi līgošana 11. novembra krastmalā notika 2010. gadā, kad kopumā Jāņu nakts pasākumus Rīgā apmeklēja ap 15 000 līgotāju. Latvijas Pasākumu producentu asociācija pasākumu „Līgosim Rīgā” atzina par 2010. gada labāko lielo publisko pasākumu.

Visa Latvija līgos Rīgā!

Norises vietas plāns

Detalizētāka pasākumu programma www.kultura.riga.lv

Informāciju sagatavoja: Elīna Dambekalne, tālr.: 67105398 vai 29392620; e-pasts: elina.dambekalne@riga.lv
un Dzintra Āboliņa, tālr.: 26554446

Pirmo reizi savā muzikālajā darbībā grupa „Lauku muzikanti” Jāņos līgos Rīgā –pasākumā „Piedzīvosim Jāņus Dzegužkalnā!”

Pieci aizrautīgi, pieredzējuši profesionāli mūziķi kopā ar Jāņa māti, Jāņa tēvu un daudzajiem viesu māksliniekiem dimdinās Dzegužkalna koku galotnes līdz rīta ausmai. Kā vienmēr būs dzirdamas gan tautā iemīļotās, vecās un jaunās „Lauku muzikantu” dziesmas. Ar savu atraktīvo muzicēšanu grupa veiksmīgi veido omulīgu un dzīvu atmosfēru jebkurā publikā.

Jau ziņots, ka Dzegužkalnā līgotājus laipni sagaidīs Jāņa māte un Jāņa tēvs - Iveta un Vidvuds Medeņi, par īstu līksmību un jautrību svētku vakarā gādās Ināra Kalnarāja un atraktīvā Liepājas aktrišu folkloras kopa „Atštaukas”. Kad kopīgi būs iedegts lielais Jāņu ugunskurs, dzirdētas un nedzirdētas līgotnes visiem dziedās un mācīs Ilga Reizniece un grupa „Iļģi”, kas Dzegužkalnā ieskandinās savu 30. jubilejas gadu. Senos latviešu danču soļus visiem ierādīs Valdis Putniņš un „Rīgas danču kluba” jaunieši. Lecot kopā ar viņiem, gan jauns, gan vecs varēs nebēdnīgi aizmirsties jautrā dancī.

Uz tikšanos 23. jūnija vakarā Dzegužkalnā – tā būs lieliska iespēja gan sajust Vasaras saulgriežu un Jāņu dziļāko, slēptāko burvību, gan kopīgi izdziedāties un izdancoties!

Piedzīvosim Jāņus kopā!

Ieeja bez maksas!

23. un 24. jūnijā sabiedriskais transports Rīgā kursēs bez maksas!

Informāciju sagatavoja: Elīna Dambekalne, tālr.: 67105398 vai 29392620; e-pasts: elina.dambekalne@riga.lv un Dzintra Āboliņa, tālr.: 26554446

Skats no KOMPASS 2 / teātris un komikss.
Par saviem darbiem stāsta mākslinieks
Mārtiņš Zutis, kurš ir viens no aktīvākajiem
komiksu veidotājiem Latviešu komiksu
žurnālam KUŠ!

KOMPASS, 15. jūnijā, 19:00, GAUJARTS, 15. jūnijā 22:00 - 01:00

Šoreiz jaunās mākslas prezentāciju sērijas KOMPASS pasākumā ar savas nozares aktualitātēm iepazīstinās komiksu kultūras žurnāla KUŠ veidotājs DĀVIDS ŠILTERS un DIRTY DEAL TEATRO vadītāja KRISTA JANSONE.

Dāvids Šilters un Krista Jansone ir uzaicinājuši iepazīstināt ar savu radošo darbību sekojošus māksliniekus:

viena no komiksu žanra pārstāvjiem – Rūta Briede šobrīd strādā divu cilvēku dizaina apvienībā “Rabit!!”. 2009. gadā ieguvu...si māģistra grādu Latvijas Mākslas Akadēmijas scengrāfijas nodaļā. Zīmē vizuālas esejas/komiksus bez teksta, kuras publicē komiksu žurnālā “Kuš!”. Trešdien Rūta izrādīs savus darbus un pastāstīs, ko ar tiem domājusi pati un ko sapratuši citi otrs mākslinieks, kas zīmē komiksus – Mārtiņš Zutis, nupat pabeidzis LMA Vizuālās komunikācijas nodaļu un uzsācis darba gaitas DDB reklāmas aģentūrā. Brīvajā laikā strādā pie personīgajiem projektiem (īsiem komiksiem, animācijām un proceduāliem darbiem), kas arī būs skatāmi prezentācijā.
Ģirts Šolis ir viens no Latvijas netradicionālo formu teātra apvienības “Umka.lv” dalībniekiem.
KOMPASU atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds un Rīgas Domes Kultūras, izglītības un sporta departaments.
Plkst. 22.00 uz VEF korpusa jumta terases uzstāsies grupa GAUJARTS, kas kopā ar “Umka.lv” veidojuši muzikālo/leļļu/objektu izrādi “Par vienu vīru...”

Ieejas maksa KOMPASĀ – 1 LVL
tiem, kas vēlēsies palikt uz grupas GAUJARTS koncertu būs jāpiemaksā vēl 1 LVL
savukārt tiem, kas ieradīsies tikai uz GAUJARTS koncertu, ieejas maksa būs 2 LVL

Terase būs atvērta līdz 01:00. Tie, kuri vēlēsies turpināt vakaru VEF teritorijā, varēs to darīt bārā ZIEMA līdz saullēktam.
www.totaldobze.com/ArtCenter/

SAULRIETS 15 m VIRS ZEMES, 9. jūnijā, 19:00 - 01:00

ORBIT ir šīs ceturtdienas Takas vakara īpašie viesi. ORBIT dzejniekiem pievienosies dj Selfish un Snobo.
Ieeja bezmaksas
www.pataku.wordpress.com

Terase būs atvērta līdz 01:00. Tie, kuri vēlēsies turpināt vakaru VEF teritorijā, varēs to darīt bārā ZIEMA līdz saullēktam.
www.totaldobze.com/ArtCenter/

VEF Can't Dance [Roof Rehearsal], 17. jūnijā, ieeja no 20:00, sākums 21:00 - 01:00

Balansējot starp jazz, rock, funk, hip hop, oldschool disco džemos:
Krišjānis Krieviņš
Krists Zankovskis
Mārcis Bauze-Krastiņš
Indriķis Ģelzis
+ viesi
Ieeja bezmaksas

Terase būs atvērta līdz 01:00. Tie, kuri vēlēsies turpināt vakaru VEF teritorijā, varēs to darīt bārā ZIEMA līdz saullēktam.
www.totaldobze.com/ArtCenter/

Jādomā, līksmā notikuma ietvaros, atvērsim kim? gada grāmatu - filosofa Jāņa Taurena pierakstītos dialogus ar viņa draugu un tulkotāju no krievu valodas Vasīliju Voronovu. Izdevuma garais nosaukums - "Māksla ir viss, kas notiek. Dialogi ar Vasīliju kim? 2009-2010. g. izstāžu kontekstā".

Vakara turpinājumā atklāsim trīs jaunas izstādes, kas kim? galerijās būs skatāmas līdz 19. jūnijam:
Kaspars Groševs. "I/O. Bez ienaidniekiem"
Reinis Hofmanis. "LARP"
Darja Meļņikova. "Jaucot līnijas, kārtojot kaudzes"

Notikumiem virknējoties, kim? topošajā restorānā risināsies performance "kas ir mūzika?" ar skaņu mākslu pētošo mākslinieku Kaspara Groševa, Ģirta Korpa un Mārtiņa Ratnika piedalīšanos.

-----

14. maija vakara programma:

Plkst. 18.00 - kim? gada grāmatas atvēršana
No plkst. 19.00 - izstāžu atklāšana
No plkst. 19.30 - vakara muzikālā daļa

Ieeja - bez maksas

Atbalsta: Kultūras Ministrija, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Rīgas Dome, Nīderlandes vēstniecība Rīgā, Antalis AS, airBaltic, a/s Kolonna, VKN, Latvijas Kara muzejs, Valmiermuižas alus, Dizaina Studija, Radio Naba

Pielikumā: kim? maija un jūnija pasākumu pastkarte. Dizains - Aleksandra Samuļenkova

Priecāsimies Jūs redzēt!

kim? laikmetīgās mākslas centrs
Maskavas iela 12/1, Rīga
+371 67223321
www.kim.lv

2011.gada 14. maijā jau septīto reizi visā Latvijā svinēsim Muzeju nakti. Šoreiz – ieklausoties savu kaimiņu valodā, cenšoties izprast viņu vērtības, gaumi un sadzīves īpatnības, vēstures gaitā piedzīvotās uzvaras un sakāves. Kas ir mūsu kaimiņi? Visupirms mūsu tuvākās Baltijas tautas – brāļi lietuvieši un igauņi – tautas, par kurām savu reizi pasmaidām, bet kuras arī apbrīnojam un pat labvēlīgi apskaužam.

Latvijas muzeji glabā bagātīgu un interesantu kultūras mantojumu, kas raksturo kontaktus ar Baltijas kaimiņiem. Iespējams, ko jaunu par latviešiem uzzināsim, 14.maija vakarā apmeklējot kaimiņvalstu muzejus, jo šī gada Muzeju naktī par devīzi „Kaimiņi” esam vienojušies ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem.

„Kaimiņu būšanu” raksturo attiecības arī starp blakus novadiem, vienas mājas ļaudīm un viena dzīvokļa indivīdiem. Kaimiņu attiecības nozīmē gan kopīgus svētkus, gan kopīgu darbu, labiekārtojot mājas pagalmu vai lielo talku reizēs, tīrot Latvijas mežus un upmalas. Kaimiņu starpā nereti uzšvirkst dedzīgi ķīviņi, asu vārdu cīņas un reizēm arī karstasinīgi kautiņi. Un tomēr viņi ir mūsu tuvākie – kā priekos, tā bēdās!

Lai šī gada Muzeju nakts apliecina cieņu un mīlestību mūsu kaimiņiem!

Plašāka informācija Muzeju nakts 2011 mājas lapā www.muzeju-nakts.lv.

Latvijā unikālā projekta "Radi Rīgu!" starpdisciplinārā komanda – arhitekti, ainavu arhitekti, pilsētas plānotāji, ceļu inženieri – izvēlējušies piecas no 26 Rīgas pilsēttelpām: Āgenskalnā, Bolderājā un Daugavgrīvā, Čiekurkalnā, Krasta ielā un Ziepniekkalnā. Pēc padziļinātas izpētes, aicinot sadarboties iedzīvotājus, šajās apkaimēs gadā laikā tiks izstrādāti publisko ārtelpu atjaunošanas priekšlikumi. Rīgas pašvaldība, pilsētniekiem līdzdarbojoties, paredz šos priekšlikumus realizēt līdz 2014. gadam.

Intensīvās apmācības programmas "Radi Rīgu!" pirmajā tematiskajā seminārā "Projekta definīcijas izstrādes process un metodes" ar telpiskās plānošanas metodēm noteiktas piecas teritorijas, kurām vissteidzamāk ir nepieciešama nākotnes attīstības vīzijas izstrāde un sabiedriskās telpas sakārtošana. Vienlaikus "Radi Rīgu!" dalībnieki izveidoja piecas darba grupas, kuras līdz 2012. gadam strādās ar vēsturiskām liecībām, pašvaldību, nevalstiskajām organizācijām, iedzīvotājiem un teritorijās strādājošajiem uzņēmumiem, lai izpētītu sabiedrības vajadzības un izstrādātu projektus, kurus, piesaistot dažādus finanšu instrumentus, paredzēts arī realizēt.

Interaktīvā pieeja plānošanai un projektēšanai, kad risinājumi tiek meklēti un lēmumi pieņemti, iesaistot procesā iedzīvotājus, atbildīgās amatpersonas, augstskolu studentus, uzņēmējus un citas ieinteresētās puses, vēl ir neierasta ar pilsētvidi saistītajiem Latvijas speciālistiem. Seminārā laikā Beļģijas universitāšu trīs profesori – Jans Shrjors, Marks Martenss, Žefs Van den Bruks – semināra dalībniekus iepazīstināja ar starptautisko praksi komunikatīvajā plānošanā un sniedza ieskatu telpiskās plānošanas teorijā.

Semināra darbā piedalījās arhitekts – pilsētplānotājs Marks Geldofs, Latvijas universitātes docētāji prof. Pēteris Šķiņķis un arhitekte, plānotāja Gunta Lukstiņa, vācu sociālais plānotājs Jonass Bušels.

Pēc trim intensīvām darba dienām Beļģijas profesori neslēpa prieku par gūtajiem rezultātiem. Pēc ārvalstu speciālistu domām "Radi Rīgu!" dalībnieki ļoti precīzi uztvēra ārvalstīs praktizētās pieejas būtību un izvēlējās vietas, kurām steidzami nepieciešams pievērst uzmanību un rīkoties un kuras slēpj sevī ļoti lielu potenciālu tālākai attīstībai.

Līdz nākamajam "Radi Rīgu!" semināram, kas notiks no 17. līdz 19. jūnijam, visām piecām darba grupām ir uzdots padziļināti izpētīt pieejamos materiālus par izvēlētajiem Rīgas rajoniem, kā arī iepazīties ar apkaimēm, tās apmeklējot. Jau šajā darbā posmā profesori iesaka aprunāties ar iedzīvotājiem un uzklausīt viņu stātus par vietām un notikumiem, jo tieši šajos stāstos meklējams nākotnes redzējuma sākums. "Radi Rīgu!" organizatori sola jau tuvākajā laikā aktīvākajiem izvēlēto teritoriju iedzīvotājiem radīt iespēju mājas lapā www.radirigu.lv izteikt ierosinājumus, kā arī kontaktēties ar katras apkaimes darba grupu dalībniekiem.

"Radi Rīgu!" atbalsta Flandrijas Pārstāvniecība pie Beļģijas vēstniecības, Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrija, Rīgas dome, Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments, Rīgas pašvaldības aģentūra "Rīgas pilsētas arhitekta birojs", Latvijas Arhitektu savienība, Rīgas Austrumu izpilddirekcija, Rīgas Ziemeļu izpilddirekcija, Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcija, "Rīga 2014", Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, PR un mediju aģentūra "GA's". Apmācību programma tiek īstenota sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, kā arī Eiropas Sociālo fondu.

Plašāku informāciju par projektu "Radi Rīgu!" iespējams atrast mājas lapā www.radirigu.lv

Informācija medijiem:
Ģirts Avotiņš
PR un mediju aģentūra "GA's"
tel: 29467027 e-pasts: girts.avotins@gmail.com

Bukultu iedzīvotāji sadarbībā ar citiem ieinteresētajiem ir izveidojuši biedrību "Par brīvu Lielā Baltezera krastu" . Biedrības mērķis:  „ir nodrošināt iespēju ikvienam  
BRĪVI UN DROŠI pārvietoties pa LIELĀ BALTEZERA KRASTA tauvas joslu." Vairāk informācijas www.LielaisBaltezers.lv  .